Šonakt atgriežas Supermēness (Video)

Space.com

Venēras tranzīts būs 6.jūnijā, bet vakar notika Mēness tranzīts (Video)

Jūnija sākumā debesīs būs vērojama reta astronomiska parādība – Venēras pāriešana pāri Saules diskam jeb Venēras tranzīts, pastāstīja Latvijas Astronomijas biedrības pārstāvis Mārtiņš Gills.

Vakar no rīta notika Mēness pāriešana pāri Saules diskam

Daļā pasaules, piemēram, Ziemeļamerikā un Latīņamerikā, Venēras tranzīts notiks 5.jūnija vakarā, bet Eiropā, Āfrikā un Āzijā tas notiks 6.jūnijā.

Lai arī Latvija ir to valstu vidū, kur Venēras tranzīts ir novērojams, diemžēl pie mums tas nebūs redzams pilnībā, jo notikums sāksies vēl tad, kad Saule nebūs uzlēkusi. Līdz ar to Latvijā Venēras tranzīts būs novērojams no saullēkta, kad tranzīts jau būs aptuveni pusē, līdz tā noslēgumam plkst.7.54. Pirms Venēra pazūd pavisam, interesants ir mirklis, kad tumšais disks pieskaras Saules diskam un izveidojas it kā robs Saules diskā. Latvijā šis tā saucamais trešais kontakts notiks plkst.7.37, informēja Gills.

Venēras tranzīta laikā otrā Saulei tuvākā planēta Venēra vizuāli novietojas starp Sauli un Zemi, veidojot uz Saules diska nelielu apaļu «ripu», kas dažu stundu laikā pārslīd pāri Saules diskam. Šajā gadījumā uz Zemes tumšāks nepaliek, kā tas ir novērojams Saules aptumsumu laikā. Venēras tranzīta novērojumu laikā vizuāli interesanti ir brīži, kad Venēra uziet uz Saules diska un noiet no tā.

Lai arī iepriekšējais Venēras tranzīts bija novērojams relatīvi nesen, 2004.gadā, Venēras pāriešana pāri Saules diskam ir diezgan reti novērojama astronomiska parādība. Piemēram, 20.gadsimtā tā nebija notikusi ne reizi. Pirms 2004.gada Venēras tranzīts bija vērojams 1639., 1761., 1769., 1874. un 1882.gadā, savukārt nākamā reize būs tikai 2117.gadā.

Latvijas Astronomijas biedrības pārstāvis minēja, ka šāds savdabīgs vairāk nekā gadsimtu garš cikls ar diviem astoņus gadus atstatiem notikumiem veidojas Zemes un Venēras orbītu plakņu novietojuma specifikas dēļ un apriņķošanas periodu attiecības dēļ.

Venēras tranzīta novērojumos ir jāievēro tie paši drošības nosacījumi, kas Saules aptumsuma novērojumos. Sauli var novērot caur speciāli sagatavotiem filtriem, bet drošāk ir izmantot projicēšanas metodi. Sauli nekad nedrīkst novērot caur tālskati, binokli vai teleskopu, jo tas var nenovēršami sabojāt redzi.

Iecerēts, ka Latvijā tiks rīkoti Venēras tranzīta novērojumu pasākumi, taču par tiem laika gaitā informācija būs atrodama interneta vietnē «http://www.saulespulkstenis.lv».

TVNET, helioviewer.org, camillasdo, NASA Eclipse Web Site

Latvijā 10.decembrī būs novērojams pilns mēness aptumsums (Video)

10.decembra pēcpusdienā, ja laika apstākļi būs labvēlīgi, Latvijas iedzīvotāji varēs kļūt par visai neparasta notikuma aculieciniekiem, jo neilgi pirms saulrieta ziemeļaustrumos lēks satumsis mēness, aģentūru LETA informēja Māris Krastiņš, Latvijas Astronomijas biedrības (LAB) valdes priekšsēdētājs.

Pilnā mēness aptumsuma daļējā fāze sāksies jau pirms mēness lēkta (Rīgā mēness lec plkst.15.37), bet saule rietēs īsi pēc mēness lēkta (Rīgā saule riet plkst.15.43), tādēļ vēl gaišajās debesīs varētu būt grūti pamanīt gandrīz pilnībā aptumšoto mēness disku.

Debesīm satumstot, 51 minūti mēness pilnībā atradīsies zemes ēnā, un debesīs būs redzams sarkanīgi brūns mēness disks. Aptumsuma sākumā mēness vispirms ieies zemes pusēnā, pēc tam sāksies aptumsuma daļējā fāze, kam sekos pilnā fāze. Tā kā zemi apjož atmosfēra, kas kalpo arī kā gaismas laušanas vide, pilnā aptumsuma maksimumā mēness nekad nekļūst pilnīgi melns, bet tiek izgaismots tumši sarkanīgā vai brūnganā tonī. Aptumsuma maksimālās fāzes brīdis Rīgā būs plkst.16.32. Pilnais aptumsums Rīgā beigsies plkst.16.57, aptumsuma daļējā fāze beigsies plkst.18.18, bet pusēnas aptumsums beigsies plkst.19.32.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Lai arī mēness aptumsumi nav reti sastopama astronomiska parādība (pasaulē tie notiek vidēji divas, trīs reizes gadā), ne visi ir novērojami Eiropā. Latvijā iepriekšējais pilnais mēness aptumsums bija novērojams šovasar – naktī no 15.jūnija uz 16.jūniju. Turklāt šis bija Latvijā pirmais pilnvērtīgi novērojamais pilnais mēness aptumsums kopš 2004.gada 28.oktobra, jo pirms tam – 2006.gada 7.septembrī, 2007.gada 3.martā un 4.martā un 2008.gada 21.februārī – pilnus mēness aptumsumus Latvijā liedza novērot apmākušās debesis. Savukārt 2010.gada 21.decembrī Latvijā mēness rietēja neilgi pēc pilnā aptumsuma daļējās fāzes sākuma, tādēļ pilnais aptumsums Latvijā nebija novērojams.

Nākamā iespēja novērot pilnu mēness aptumsumu Latvijā būs tikai 2015.gada 28.septembrī. Savukārt 2012.gadā Latvijā būs novērojams viens pusēnas mēness aptumsums, kad 28.novembra pēcpusdienā uzlēks zemes pusēnā iegājis mēness. Salīdzinot ar pilnu mēness aptumsumu, pusēnas mēness aptumsums netiek uzskatīts par vizuāli iespaidīgu.

Lai novērotu mēness aptumsumu, nav nepieciešams speciāls aprīkojums. To bez grūtībām būs iespējams novērot arī ar «neapbruņotu» aci. Protams, galvenais priekšnoteikums veiksmīgiem novērojumiem ir skaidras debesis. Tā kā 10.decembrī mēness uzlēks pavisam īsu brīdi pirms pilnās aptumsuma fāzes sākuma, pilnvērtīgiem aptumsuma novērojumiem ieteicams atrast vietu, kurā skatu ziemeļaustrumu virzienā neaizsedz ēkas vai koki.

Latvijas Astronomijas biedrība apvieno astronomijas profesionāļus un interesentus, lai veicinātu debess dzīļu objektu novērojumus un astronomijas popularizēšanu. LAB biedri piedalās žurnāla «Zvaigžņotā Debess» veidošanā, vada debess novērojumus Latvijas Universitātes astronomiskajā tornī un organizē regulāras informatīvas sanāksmes. Plašāka informācija par LAB – vietnē «www.lab.lv».

Informācijas avoti: Apollo, Science@NASA, lu.lv/zvd

Latvijā gandrīz divas stundas bijis vērojams Mēness aptumsums (Foto, Video)

Spītējot ne pārāk ideālajiem laika apstākļiem un gaišajām jūnija debesīm, Mēness aptumsumu Rīgā un arī citviet Latvijā, kur debesis nebija apmākušās, tomēr bija iespējams novērot visai labi, portālu «Apollo» informēja Latvijas Astronomijas biedrības (LAB) valdes priekšsēdētājs Māris Krastiņš.

Pusnaktī piegāju pie loga, lai novērtētu, cik skaidras ir debesis un tad pamanīju zemu esošo Mēnesi, kas bija netipiskā krāsā! @ dabasparadibufoto.wordpress.com

Tā kā pilnajā aptumsuma fāzē aptumšotais Mēness teju ar grūtībām bija saskatāms gaišajās debesīs, interesantākais novērojumu brīdis bija uzreiz pēc pilnās fāzes beigām.

Attēlā, kas iegūts astoņas minūtes pēc aptumsuma pilnās fāzes beigām, labi redzams kontrasts starp apgaismoto un aptumšoto Mēness diska daļu @ Latvijas Astronomijas biedrība

Pilns Mēness aptumsums Latvijā sākās 15. jūnija vakarā jau pirms Mēness lēkta (Rīgā Mēness leca plkst. 22.08), aptumsuma pilnā fāze beidzās 16. jūnijā plkst. 0.03, aptumsuma daļējā fāze beidzās plkst. 1.02. Mēness Zemes ēnā pilnībā atradās vienu stundu un četrdesmit minūtes. Šajā laikā gaišajās debesīs ar krietnu piepūli bija saskatāms sarkanīgi brūnais Mēness disks.
Nākamā iespēja novērot pilnu Mēness aptumsumu Latvijā būs jau šī gada 10. decembra pēcpusdienā, taču arī tad Mēness uzlēks ar gandrīz jau pilnībā aptumšotu disku (aptumsuma daļējā fāze sāksies nepilnu stundu pirms Mēness lēkta).

Savukārt tuvākais Latvijā novērojamais pilnais Mēness aptumsums, kuram varēs novērot gan sākumu, gan beigas, būs tikai 2015.gada 28.septembrī. Līdz tam laikam būs novērojami vairāki daļējie un nepilnīgi novērojami pilnie Mēness aptumsumi.

Mēness aptumsums citur pasaulē


Šī lapa vairs nav pieejama.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Informācijas avoti: Apollo, Associated Press, dabasparadibufoto.wordpress.com, CNN_International

Tuvojas simtgades garākais Mēness aptumsums (Video)

Naktī no 15 uz 16 jūniju Zemes iedzīvotāji varēs vērot unikālo dabas parādību – pilnu Mēness aptumsumu, kurš ilgs apmēram četras stundas. Šis būs pēdējo simts gadu laikā visgarākais pilnais Mēness aptumsums.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Par aptumsuma norisi. Šis aptumsums būs novērojams Eiropā, Āfrikā, Āzijā un Indijas okeānā.  Aptumsuma maksimums 15.jūnijā plkst. 23:12:36 (pēc Latvijas laika), kad fāzes lielums būs 1,6998 – tātad Mēness ļoti dziļi ieies Zemes ēnā, informē astrologi.lv. Lielākā daļa aptumsuma, izņemot sākumu, būs novērojama arī Latvijā.

Tā norise Rīgā būs šāda:
Pusēnas aptumsuma sākums – 20:25;
Daļējā aptumsuma sākums – 21:23;
Mēness lec – 22:08;
Saule riet – 22:19;
Pilnā aptumsuma sākums – 22:22;
Maksimālās fāzes (1,699 – brīdis – 23:13;
Pilnā aptumsuma beigas – 0:03;
Daļējā aptumsuma beigas – 1:02;
Pusēnas aptumsuma beigas – 2:01.

Informācijas avoti: Madcat.lv, highercalling88

Cilvēki satraukti par sestdien gaidāmo reto dabas parādību Superpilnmēnesi (Video)

Sestdien gaidāmās retās dabas parādības – Superpilnmēness – gaidās, kad Mēness pietuvosies maksimāli tuvu Zemei, internets ir pārpludināts ar dažādiem apokaliptiskiem pareģojumiem. Sazvērestības teoriju cienītāji steidz publicēt atsauces uz 2004. gada cunami Āzijā un plūdiem Austrālijā pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados, kas arī sakrita ar laiku, kad Mēness pietuvojās tuvu Zemei.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Pēc amerikāņu astrologa Ričarda Nolles teiktā, spēcīgi cunami un zemestrīces iespējamas laika posmā no 16. līdz 22. martam. Daudzi cilvēki krituši panikā, jo uzskata, ka arī zemestrīce Japānā kaut kādā veidā saistīta ar sestdien gaidāmo Superpilnmēnesi. Šajā sakarā amerikāņu zinātnieki bijuši spiesti nākt klajā ar īpašiem paziņojumiem, lai nomierinātu satrauktos cilvēkus, vēstī «Itartass».

Postošā zemestrīce Japānā 11.03.2011 05:46:23 UTC notika vienlaicīgi ar magnētiskajām vētrām uz Zemes

Postošā zemestrīce  Japānā 11.03.2011 05:46:23 UTC notika vienlaicīgi ar magnētiskajām vētrām uz Zemes. Toties šobrīd Saules aktivitātes pret Zemi vērstajā apgabalā ir samazinājusies līdz minimālajiem rādītājiem un speciālisti turpmākajās 9 dienās nesola magnētiskās vētras uz Zemes – Saules aktivitāte

Sestdien Mēness tiešām atradīsies neparasti tuvu Zemei – tikai 356 577 kilometru attālumā. Tas ir vismazākais attālums līdz Mēnesim pēdējo 18 gadu laikā. Visiem labi zināms, ka Mēnesim ir milzīga ietekme uz Zemi un tās iedzīvotājiem. Tas ietekmē paisumus un bēgumus. Mēness spēj izraisīt paisumam līdzīgas parādības pat Zemes cietajā daļā. Maksimālie paisumi parasti novērojami pilnmēnesī un jaunā mēnesī, kad Saule un Mēness nostājas uz vienas līnijas vienā vai dažādās Zemes pusēs.

Vel viena interesanta lieta - planētu izkārtojums Saules sistēmā 19.03.2011

Toties 21.12.2012 planētu izkārtojums Saules sistēmā ir pavisam neinteresants...

Planētu izkārtojumu Saules sistēmā var pārbaudīt šeit  – Saules sistēmas simulators

Zinātnieki norāda, ka brīdī, kad Mēness atrodas vistuvāk zemei, tā gravitācija izmainās tikai nedaudz un nespēj izraisīt dabas katastrofas. Bez tam, zinātnieki uzskata, ka vairumam dabas katastrofu vispār nav nekāda sakara ar Mēnesi. Zemei pašai ir unikāli slēptās enerģijas resursi tās iekšienē, kas tiek atbrīvota, kad tās ir par daudz. Zinātnieki norāda – ja būtu kāda saistība starp Mēness tuvošanos Zemei un katastrofām, tad ģeologi un seismologi jau sen par to brīdinātu katrā pilnmēnesī.

Ziņu avots: Apollo, Первый канал