Pirms 3 nedēļām pasauli pāršalca vēsts, ka Marsa izpētes robots “Curiosity” atklājis kaut ko pārsteidzošu.
Citēju:
«Analīzes uzrādīja kaut ko apbrīnojamu. Šie dati var nonākt vēstures grāmatās,»
«Mēs iegūstam jaunus datus no SAM («Sample Analysis at Mars» – robota ķīmiskā laboratorija). Šie dati patiešām ir ļoti interesanti. Zinātnieku grupa tos rūpīgi pārbauda,» sacījis misijas zinātniskais vadītājs Džons Grotcingers
Ja vēlaties ieraudzīt neparastu un salīdzinoši spožu lidojošu objektu debesīs, jums atliks tikai konkrētā laikā pavērties rietumu, dienvidrietumu virzienā, lai vērotu, kā spoža zvaigzne lēnām slīd pāri debesu jumam, lai pazustu nakts tumsā.
Pašreizējā SKS atrašanās vieta
Vairākus vakarus pēc kārtas Latvijas debesīs būs iespējams vērot Starptautisko kosmisko staciju, kas ir viens no spožākajiem mākslīgajiem objektiem, kādu iespējams ieraudzīt debesīs. Dažos vakaros SKS veiks pat divus pārlidojumus.
Ņemiet vērā, ka tabulā redzamie dati atbilst Suntažu observatorijas atrašanās vietai. Ja jūs dzīvojiet tālāk uz rietumiem vai austrumiem, laiki var atšķirties par dažām minūtēm. Jo lielāks skaitlis ar – zīmi, jo spožāka būs novērojamā “zvaigzne”.
Sašutušie bloga lasītāji jau sākuši bombardēt ar vēstulēm – kur palikuši jaunumi? Un ja nav jaunumu, tad jāklapē blogs ciet!!!! 😯
Nu noslinkoju, nu nesanāca un vel tās magnētiskās vētras… 🙄 Nu tad vismaz mēģināšu mazu nedēļas apskatu uztaisīt. Sākšu ar to svaigāko… ja procesā aizmigšu, papildināšu varbūt rīt. 😉
Magnētiskās vētras – ŠOBRĪD un ATKAL, nu tādas mērenas, bet toties ilgstošas un šonedēļ jau trešo reizi! Nez no kurienes viņas rodas? Saules aktivitāte ir minimāla un vispār daži zinātnieki domā ka esam jau pāri šī Saules aktivitātes 24.cikla maksimumam.
Smukas ziemeļblāzmu bildītes būs zemāk. 😉
Tornado – šobrīd turpina plosīties ASV centrālos štatos. Izskatās ka tur iesākusies tornado rudens sesija.
Lai arī šis gads ASV skaitās viens no ēkstrēmākajiem laika apstākļu ziņā, tornado tur nav pie vainas. Šajā gadā to aktivitāte samazinājusies gandrīz līdz minimumam.
Ieskatam viens trako tornado “ķērāju” 12.oktobra video no Teksasas štata.
Kamčatkā atmodies “nepareizs” geizers kuru agrāk sauca par Katlu, bet tagad par “Sanitāro mezglu”, jo viņš karto ūdeni un tvaikus nevis izpūš gaisā, bet gan iesūc pazemē.
Sašutušajiem bloga lasītājiem – Vai jums tur plūdi?
Ķenguri sniegā – Austrālijā uzsnidzis sniegs.
Arktika un tās potenciālās ekoloģiskās problēmas – uzskatāmi informatīvs video par Arktikas kustošo nākotni. Un lai vel kāds pasaka, ka es pats izdomāju ka Arktikas ledus var izkust jau 2015 vai 2016 gadā. 😕
Astronomiskās ziņas:
«Curiosity» pārsteidz jauns neparasts atradums uz Marsa – lasīt TVNET
Astronomi ap kādu zvaigzni atklājuši unikālu spirālveida struktūru – lasīt NRA
Zinātnieki atklājuši planētu, kuras virsmu klāj dimanti, ziņo ārvalstu prese – manuprāt Déjà vu, bet var palasīt Apollo
NASA fiksē mirstošu zvaigzni – skatīt video Delfi.lv
Interesantu rakstu par cilvēku akselerāciju var palasīt saitā – NeoGeo
Pats arī esmu tipisks jaunās paaudzes”akselerāts” – garākais un fiziski attīstītākais starp visu radu paaudzēm. Bet kam gan tagad tādus vajag? 🙂
Izvirdis viens no Indonēzijas aktīvākajiem vulkāniem – palasīt TVNET
Pakistānā plūdi pabojājuši dzīvi gandrīz 5 miljoniem iedzīvotāju – palasīties pie bijušajiem kolēģiem saitā Vseneprostotak.ru
Pirmdienas sārtās ziemeļblāzma – pašu bāleliņu fotogrāfijas no Cēsu un Valmieras puses.
ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) Marsa izpētes visurgājējs Curiosity atradis pierādījumus tam, ka uz Sarkanās planētas kādreiz bijis ūdens, kas ir svarīgs priekšnoteikums dzīvības eksistencei.
Visurgājēja uzņemtajos fotoattēlos redzami Marsa virsmas akmeņi, kurus, visticamāk, noapaļojis un pārnēsājis ūdens. NASA uzskata, ka tie kādreiz atradušies aptuveni pusmetru dziļa strauta dibenā un tie ir pārāk smagi, lai tos turp būtu atgādājis vējš.
NASA speciālisti vēl nav mēģinājuši izpētīt akmeņu ķīmisko sastāvu, izmantojot visurgājēja aparatūru, jo uzskata, ka vēlāk tiks atrasti daudz labāki paraugi. «Tekošs ūdens ir viena no vietām, kur varēja dzīvot mikroorganismi. Atrastie akmeņi varētu nebūt labākā vieta, kur saglabājušās to pēdas,» aģentūrai Reuters skaidroja Kalifornijas Tehnoloģiju universitātes eksperts Džons Grocingers (John Grotzinger).
Curiosity projekta kopējās izmaksas sasniedz 2,5 miljardus ASV dolāru. Visurgājēja sekmīga nolaišanās uz Marsa virsmas ir liels sasniegums NASA, kuru pēdējos skārusi apjomīga finansējuma samazināšana. Uz Sarkanās planētas visurgājējs darbosies divus gadus.
Visurgājējs uz Marsa meklē pierādījumus dzīvības eksistencei. Paredzēts, ka visurgājējs veiks urbumu 396 metru attālumā no sākotnējās nosēšanās vietas esošos Marsa iežos.