Atskats uz nedēļas notikumiem – magnētiskās vētras, tornado, geizeri un citas blēņas (Video, Foto, utt.)

14/10/2012 no

Sašutušie bloga lasītāji jau sākuši bombardēt ar vēstulēm – kur palikuši jaunumi? Un ja nav jaunumu, tad jāklapē blogs ciet!!!! 😯

Nu noslinkoju, nu nesanāca un vel tās magnētiskās vētras… 🙄 Nu tad vismaz mēģināšu mazu nedēļas apskatu uztaisīt. Sākšu ar to svaigāko… ja procesā aizmigšu, papildināšu varbūt rīt. 😉

Magnētiskās vētras – ŠOBRĪD un ATKAL, nu tādas mērenas, bet toties ilgstošas un šonedēļ jau trešo reizi! Nez no kurienes viņas rodas? Saules aktivitāte ir minimāla un vispār daži zinātnieki domā ka esam jau pāri šī Saules aktivitātes 24.cikla maksimumam.

Smukas ziemeļblāzmu bildītes būs zemāk. 😉

Tornado –  šobrīd turpina plosīties ASV centrālos štatos. Izskatās ka tur iesākusies tornado rudens sesija.

Lai arī šis gads ASV skaitās viens no ēkstrēmākajiem laika apstākļu ziņā, tornado tur nav pie vainas. Šajā gadā to aktivitāte samazinājusies gandrīz līdz minimumam.

Ieskatam viens trako tornado “ķērāju” 12.oktobra video no Teksasas štata.

Kamčatkā atmodies “nepareizs” geizers kuru agrāk sauca par Katlu, bet tagad par “Sanitāro mezglu”, jo viņš karto ūdeni un tvaikus nevis izpūš gaisā, bet gan iesūc pazemē.

Sašutušajiem bloga lasītājiem – Vai jums tur plūdi?

Ķenguri sniegā – Austrālijā uzsnidzis sniegs.

Arktika un tās potenciālās ekoloģiskās problēmas – uzskatāmi informatīvs video par Arktikas kustošo nākotni. Un lai vel kāds pasaka, ka es pats izdomāju ka Arktikas ledus var izkust jau 2015 vai 2016 gadā. 😕

Astronomiskās ziņas:

«Curiosity» pārsteidz jauns neparasts atradums uz Marsa – lasīt TVNET

Astronomi ap kādu zvaigzni atklājuši unikālu spirālveida struktūru – lasīt NRA

Zinātnieki atklājuši planētu, kuras virsmu klāj dimanti, ziņo ārvalstu prese – manuprāt Déjà vu, bet var palasīt Apollo

NASA fiksē mirstošu zvaigzni – skatīt video Delfi.lv

Interesantu rakstu par cilvēku akselerāciju var palasīt saitā  – NeoGeo

Pats arī esmu tipisks jaunās paaudzes”akselerāts” – garākais un fiziski attīstītākais starp visu radu paaudzēm. Bet kam gan tagad tādus vajag? 🙂

Izvirdis viens no Indonēzijas aktīvākajiem vulkāniem – palasīt TVNET

Pakistānā plūdi pabojājuši dzīvi gandrīz 5 miljoniem iedzīvotāju – palasīties pie bijušajiem kolēģiem saitā Vseneprostotak.ru

Pirmdienas sārtās ziemeļblāzma – pašu bāleliņu fotogrāfijas no Cēsu un Valmieras puses.

Aurora 08.10.2012 – vairāk foto – miedzinjsh.wordpress.com

Polārblāzmas progresē – vairāk foto – shauttra.blogspot.com

Ziemeļblāzmu video no Lielbritānijas ziemeļiem

Unikāla dabas parādība Ķīnā – milzīgs paisuma vilnis pārvietojas pa upi.

Protams vel pirmais sals, citi plūdi, vētras, dubļu nogruvumi un zemestrīces, bet tādas lietas jau notiek katru dienu… 😦

Izmantotie materiāli: n3kl.org, NOAA, , Vesti.ru, , , 

Ievietots iekš Akselerācija, Arktika, Astronomija, Atklājumi, Cilvēku evakuācija, Dabas katastrofas, Dabas parādības, Dabas stihijas, Ekstrēmie video, Foto, Geizeri, Ilustratīvais materiāls, Jauni fakti, Klimata izmaiņas, Klimats, Kosmiskie lidojumi, Kosmoss, Ledāju kušana, Magnetosfēra, Magnētiskās vētras, Novērojumi, Planētas, Plūdi, Pētījumi, Satiksmes traucējumi, Saule, Saules aktivitāte, Sniegs, Tas ir interesanti, Tornado, Transporta bojājumi, Video, Virpuļviesuļi, Visums, Vulkāni, Vulkānu izvirdumi, Ziemeļblāzmas, Zinātnieki, Ārkārtas situācijas, Ēku bojājumi, Ģenētika, Ģeoloģiskie procesi Tagged with , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , ,

Lielais barjerrifs 27 gados zaudējis pusi koraļļu (Foto, Video)

02/10/2012 no

Austrālijas piekrastes tuvumā esošais Lielais Barjerrifs 27 gadu laikā ir zaudējis vairāk nekā pusi koraļļu, teikts otrdien publicētā pētījumā.

Koraļļu bojāeja notikusi vētru, indīgu zivju un klimata izmaiņu dēļ, konstatēts Austrālijas Jūras zinātņu institūta un Vulongongas Universitātes zinātnieku veiktajā pētījumā.

Ja šī tendence turpināsies, pašreizējais Lielā barjerrifa koraļļu daudzums var sarukt par pusi jau līdz 2022.gadam.

48% no pēdējos 27 gados izzudušajiem koraļļiem izzuduši intensīvu tropisko ciklonu dēļ, 42% – indīgu zivju dēļ, kas ēd koraļļu polipus, un 10% – ar globālajām klimata izmaiņām saistītas okeānu sasilšanas dēļ.

Pētījuma autors atzina, ka izzudušie koraļļi varētu atjaunoties 10 līdz 20 gadu laikā.

Lielais barjerrifs ir pasaulē lielākais koraļļu izveidotais rifs un ir iekļauts ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) pasaules mantojuma sarakstā.

TVNET, Worldnews.nbcnews.com, 

Ievietots iekš Dabas resursu samazināšanās, Foto, Izmaiņas ekosistēmā, Klimata izmaiņas, Video Tagged with , , , ,

Jauns pētījums par Saules uzliesmojumu ietekmi (Ilustratīvais materiāls)

27/09/2012 no

Kārtējais tautas baidīšanas pētījums par to “kā būtu, ja būtu”, bet par to “kad būs un vai būs” atbildes nesniedz… 😕

 

Jauns pētījums, kura rezultāti publicēti starptautiskā zinātniskā žurnālā «Atmosfēras ķīmija un fizika», atklāj, ka pēc ļoti spēcīga Saules uzliesmojuma Latvijā iespējama vidējās gaisa temperatūras pazemināšanās par aptuveni četriem grādiem.

Laikapstākļu izmaiņas būtu jūtamas vairāku mēnešu garumā. Viskrasākā gaisa temperatūras pazemināšanās notiktu Krievijā, savukārt Zemes dienvidu puslodē ietekme būtu krietni mazāka. No Saules nākošā protonu plūsma izmainītu Zemes atmosfēras sastāvu un mainītu dominējošo vēju virzienu, tādēļ dažādās pasaules vietās būtu jūtama atšķirīga ietekme, vietumis gaisa temperatūra paaugstinātos, bet pasaulē vidēji tā par pāris grādiem pazeminātos.

Temperatūras izmaiņas ziemeļu un dienvidu puslodēs, spēcīga Saules uzliesmojuma gadījumā

Lai uzliesmojums uz Saules būtiski ietekmētu laikapstākļus uz Zemes, tam jābūt ārkārtīgi spēcīgam – līdzīgam 1859.gada notikumam. Togad 1.-2. septembrī tika piedzīvota spēcīgākā magnētiskā vētra cilvēces atmiņā. Tās ietekmē Eiropā un Ziemeļamerikā sabruka telegrāfu sistēma, telegrāfu līniju radītās dzirksteles izraisīja ugunsgrēkus, bet ziemeļblāzma bija tik spoža, ka nakts vidū varēja lasīt avīzes.

Laikapstākļu izmaiņas – straujas gaisa temperatūras svārstības, vētras un spēcīgi nokrišņi – būtu tikai daļa no uzliesmojuma izraisītajām sekām. Lielākās problēmas sagādātu postījumi telekomunikācijām, elektroapgādes sistēmām un cauruļvadu līnijām, 2010.gadā brīdināja ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA).

Pēc tik spēcīgas magnētiskās vētras kā 1859.gadā daudzos reģionos elektroapgādes atjaunošana, visticamāk, prasītu vairākus gadus. Bez naudas, elektrības, sakariem un transporta izceltos plašas masu nekārtības un bads, no kura visvairāk ciestu pilsētnieki, savukārt vislabākās izredzes izdzīvot būtu mazattīstītu lauku reģionu iedzīvotājiem, kuru ikdiena nav atkarīga no elektrības un degvielas.

Patlaban tuvojas pašreizējā Saules aktivitātes 11 gadu cikla maksimums, kas gaidāms 2013.gadā. Pašreizējais – divdesmit ceturtais – cikls ir krietni vājāks par iepriekšējiem, un lielu uzliesmojumu uz Saules bijis maz. Prognozes liecina, ka tuvākajās divās desmitgadēs Saules aktivitāte varētu būt ļoti maza. Tas nozīmētu, ka Zeme saņems mazāk Saules siltuma, līdz ar to iespējama neliela globālā atdzišana.

Tomēr zema Saules aktivitāte nenozīmē, ka nav iespējami spēcīgi uzliesmojumi. Daži no spēcīgākajiem uzliesmojumiem, tostarp stiprākais zināmais uzliesmojums 1859.gadā, notika vāju ciklu laikā, kad Saules vidējā aktivitāte bija zema

Red. pieb:

 Jāatzīmē, ka spēcīgu Saules uzliesmojumu avots ir lieli Saules plankumi, bet pagaidām šo plankumu daudzums un apjomi ir salīdzinoši minimāli, tā ka satraukumam šobrīd nav pamata  

TVNET, wattsupwiththat.com, NOAA, un Co

Ievietots iekš Atklājumi, Aukstums, Hipotēzes, Ilustratīvais materiāls, Klimata izmaiņas, Saule, Saules aktivitāte, Saules plankumi, Saules uzliesmojums, Ziemeļblāzmas, Zinātnieki Tagged with , , , , , , , , , ,

Arktika iegājusi jaunā klimata fāzē (Ilustratīvais materiāls, Video)

20/09/2012 no 1 komentārs

PAPILDINĀTS↓

Arktikas jūrā ledus daudzums sasniedzis zemāko līmeni visa gada laikā. Tādējādi uzstādīts jauns vasaras rekords kopš tiek apkopoti šādi dati.

Saskaņā ar ASV Nacionālā sniega un ledus datu centra aprēķiniem minimālā atzīme šogad bija 3,41 miljons kvadrātkilometru jeb par 18 procentiem mazāk kā 2007.gadā, savukārt togad jaunais rekords par 22 procentiem pārspēja 2005.gada rekordu. Ledus daudzums Arktikā patlaban ir tikai puse no 1979.-2000.gada vidējā rādītāja.

Jāatzīmē, ka ledus daudzumam Arktikas jūrā ir tiešs sakars ar klimata izmaiņām pasaulē. Zinātnieki, kuri nodarbojas ar ledus kušanas analīzi, uzskata, ka rezultāti norāda uz fundamentālām pārmaiņām. Zinātnieki pieļauj, ka arī 2012.gada lietainās vasaras cēlonis bijusi tieši šī straujā ledus kušana.

«Lai gan mēs jau ilgu laiku zinām, ka planēta uzsilst, izmaiņas pirmkārt ir redzamas tieši Arktikā, un tik straujām pārmaiņām mēs neesam gatavi,» skaidro zinātnieki. Arktikas ledus kalpo arī kā liels planētas atvēsinātājs, jo atstaro deviņdesmit procentus saules karstuma.

Zinātnieki aprēķinājuši, ka līdz 2050. gadam ledus Arktikā izkusīs pilnībā, taču arī norāda, ka kušanas ātrums ir lielāks nekā tiek prognozēts. Tas licis atsevišķiem zinātniekiem izteikt prognozes, ka Arktikas ledājs izkusīs tuvāko 3-4 gadu laikā.

Agrākās Arktikas ledus apjoma samazināšanās prognozes (zilā un sarkanā līnija) un reālā situācija (melnā līnija) – izskatās ka pat līdz 15 gadiem Arktikas ledus var neizvilkt…

26.augusta mērījumi liecināja, ka ledus daudzums Arktikas jūrā ir 4,10 miljoni kvadrātkilometru, bet jau 4.septembrī tas pirmo reizi vēsturē biji nokrities zem četriem miljoniem kvadrātkilometru. Zinātnieki uzskata, ka «ledum ir jābūt diezgan plānam, lai tas, tuvojoties rudenim, turpinātu kust».

NASA vērš uzmanību ka Arktikas ledus klājumā izveidojušies milzu caurumi, kas liecinot ka palikušais ledus ir plāns.

Turklāt 2011.gadā veiktais pētījums liecina, ka šāda situācija nav piedzīvota vismaz pēdējo 1 450 gadu laikā. Tas nozīmē, ka Arktika ir «iegājusi jaunā klimata fāzē, kad plāns ledus kombinācijā ar siltāku gaisu un ūdeni katru vasaru izraisa arvien straujāku ledus kušanu».

Nu ko? Lai nepiepildītos ļaunākās prognozes, par kurām rakstīju pagājušajā reizē – Arktikā beidzas vasara… bet kas mūs sagaida nākotnē? (Ilustratīvais materiāls), atliek cerēt tikai uz brīnumu – mesijas nolaišanos no debesīm, citplanētiešu iejaukšanos, utt. vai arī uz reālākiem notikumiem kas jau notiek, kā  Saules aktivitātes samazināšanos. 

Samazinoties Saules aktivitātei, samazinātos arī vidējā Zemes temperatūra.  Latvijai kārtējais Maundera minimums labu klimatu gan nesola, bet Arktikas ledus kušana varētu piebremzēties uz kādiem gadiem vai gadu desmitiem. Tas gan neglābs tālākā nākotnē, kad Saules aktivitāte pastiprināsies, bet varbūt man nenāksies braukt pa Rīgas ielām ar laivu…

Bet varbūt tas viss ir zinātnieku fantāzijas un maldi!?

🙄

Bet Ledus segas pieaugums jūrās ap Antarktīdu (Antarktikā) ir krietni mazāks par izkusušā ledus apjomu Ziemeļu Ledus okeānā (Arktikā), liecina ASV Nacionālā sniega un ledus datu centra apkopotā informācija.

Šogad reģistrētais minimums Arktikā bija 3,3 miljonus kvadrātkilometru mazāks par normu, savukārt ledus daudzums Antarktikā 19.septembrī pakāpās 1,1 miljonu kvadrātkilometru virs normas, līdz ar to pasaulē kopumā ledus klātā ūdens platība ir aptuveni divus miljonus kvadrātkilometru mazāka par 1979.-2000.gada vidējo rādītāju.

Arī iepriekšējos gados bija vērojama līdzīga situācija – ledus daudzums Arktikā pastāvīgi ir mazāks par normu, savukārt Antarktikā ledāju platība pēdējos gados ir augusi, tomēr šis pieaugums nekompensē ledus izzušanu Arktikā.

Ledus kušana Ziemeļu Ledus okeānā neietekmē ūdens līmeni. Pasaules okeāna līmeņa celšanās iespējama saistībā ar sauszemes ledāju kušanu: ja izkustu viss Grenlandes ledus, ūdens līmenis pasaulē vidēji celtos par septiņiem metriem; ja izkustu viss Antarktīdas ledus, ūdens līmenis celtos par aptuveni 70 metriem.

Pēdējos gados saistībā ar sauszemes ledāju kušanu un ūdens termālo izplešanos pasaulē novērota ūdens līmeņa celšanās vidēji par trim milimetriem gadā.

Pēdējo frāzi atļaušos apšaubīt apšaubīt! 🙄  skat. – Slīkstošas valsts Kiribati prezidents tautu aicina pārcelties (Video) Un tas jau bija pirms 2 gadiem.

BNN,  DB.lv, Delfi.lv, Artic News, , NASA Earth Observatory, Cryosphere Today, NOAA, Vesti.ru

P.S. Un nav ko te lielieties ar auksto Antarktīdu, ozona caurums Jums tur virs galvas atkal veidojas… 😯

20.09.12 @ Tropospheric Emission Monitoring Internet Service


Blogā iespējams sekot līdzi Arktikas un Antarktikas aktuālajiem klimatiskajiem apstākļiem un ledāju stāvoklim lapās  – Arktikas un Antarktikas monitorings, Arktika online un Antarktika online

Ievietots iekš Antarktika, Arktika, Globālā sasilšana, Ilustratīvais materiāls, Klimata izmaiņas, Klimats, Ledāju kušana, Monitorings, Novērojumi, Okeāna līmeņa celšanās, Prognozes, Pētījumi, Saule, Saules aktivitāte, Video Tagged with , , , , , , , , , , , , , ,

← Vecāki ieraksti

Jaunāki ieraksti →