Pazūd arktiskie ezeri

arctic_lakesPēdējo dažu desmitu gadu laikā no Arktikas kartes bez pēdām pazuduši apmēram 125 ezeri. Ūdens vienkārši kaut kur izgaisis, atstājot ezeru vietā ieplakas. Kur palicis ūdens? Kāpēc tas pazudis?

Mūžīgā sasaluma speciālisti zina atbildes uz šiem jautājumiem. Arktiskajos platuma grādos ir liels tādu augšņu īpatsvars, kas pakļautas mūžīgajam sasalumam. Daudzi ezeri ir veidoti no ūdens, kas sakrājies sasalušās augsnes padziļinājumos. Globālā sasilšana ir iedarbinājusi mūžīgā sasaluma zonas pakāpeniskas atkušanas procesu. Tajās vietas, kur ezeru pamatnes nebija pietiekami stingras, mūžīgas sasalums, zinātnieku terminoloģijā ir “degradējies”, un ūdens vienkārši izsūcies cauri augsnei.

Zinātnieki šīs norises tēlaini salīdzina ar vannas korķa izraušanu. Taču sekas ir daudz nopietnākas, nekā vienkārši ūdens aizplūšana. Vispirms jau mūžīgā sasaluma zonas atkušana veicina milzīga daudzuma siltumnīcas gāzu izdalīšanos atmosfērā. Otrkārt, zūdot ierastajai dzīves videi, izzūd arī izveidotās ekosistēmas un to apdzīvotāji, – dzīvnieki, putni un zivis.

Tikai 1,5 grādi

ice_melting_2Droši vien daudzi, kas interesējas par globālo sasilšanu un tās iespējamām sekām, atceras versiju par to, ka mums liktenīga varētu būt vidējās globālās temperatūras paaugstināšanās par 5 grādiem. Tomēr ir pētījumi, kas liecina, – lielas problēmas var sākties daudz, daudz ātrāk.

Lūzuma moments Zemes klimatā var iestāties, kad vairumā ziemeļu puslodes reģionu sāksies mūžīgā sasaluma kušana, un tas var  notikt, kad temperatūra, salīdzinot ar XIX gs beigu vidējiem rādītājiem palielināsies par 1,5 grādiem. Par to liecina stalaktītu un stalagmītu pētījumi alās netālu no mūžīgā sasaluma “līnijas” Sibīrijā.

https://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

Kas sargā mūsu dzīvības? /Par biotisko regulāciju un dzīvības saglabāšanas perspektīvām. 2.daļa/

Stabila klimata modelis

Klimata stabilitāte ir salīdzināma ar bedrīti apaļajā virsotnē, kurā šurpu turpu svārstās mūsu planētas klimatiskie apstākļi

Turpinām publicēt Krievijas zinātnieku Viktora Gorškova un Anastasijas Makarjovas populārzinātniskos rakstus par biotiskās regulācijas jautājumiem. Iepriekšējā publikācijā mēs nonācām pie secinājuma, ka Zemes klimats un vidējā globālā temperatūra savā būtībā ir nestabili, ar tieksmi ieņemt dzīvībai nelabvēlīgus temperatūru stāvokļus. Dabiski rodas jautājums, – kas ir tas mehānisms, kas tomēr nodrošina klimata stabilitāti un dzīvības saglabāšanu uz mūsu planētas?

Tā ka nav tādu fizikālu mehānismu, tad jāsecina, ka dzīvībai pieņemama vidējā globālā temperatūra tiek uzturēta ar pašas dzīvības, proti, sauszemes un okeāna dabisko ekosistēmu palīdzību. To sauc par biotisko kontroli, jeb klimata biotisko regulāciju, ko veic visa mūsu planētas ekosistēma, saukta arī par biotu.

Izmantojot jau iepriekš piemēroto analoģiju ar bumbiņu kalna virsotnē, – biotiskā kontrole ir radījusi apaļajā virsotnē kaut ko līdzīgu mazai bedrītei, kurā guļ mūsu planēta.

Kā tas notiek?

https://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

Uz “naža asmens” /Par biotisko regulāciju un dzīvības saglabāšanas perspektīvām. 1.daļa /

Šodien climate-unstablesākam publicēt materiālus par klimata biotisko regulāciju.  Materiālu tulkošanai un publicēšanai latviešu valodā atļauja saņemta no pētījumu autoriem, Krievijas zinātniekiem profesora Viktora Gorškova un fizikas – matemātikas zinātņu kandidātes Anastasijas Makarjovas.

Kā pirmo vēlamies piedāvāt V.Gorškova un A.Makarjovas darbu “Par biotisko regulāciju un dzīvības saglabāšanas perspektīvām“. Populārā, viegli saprotamā valodā zinātnieki runā par to, kas ir siltumnīcas efekts un globālā sasilšana, kā arī izvirza dažus revolucionārus apgalvojumus, apgāžot līdzšinējos mītus par daudziem Zemes klimata fizikālajiem aspektiem.

Pirmā daļa: “Auksti vai karsti”. Tēze – globālā temperatūra ir nestabils jēdziens un patiesībā mēs visu laiku balansējam kā uz naža asmens…

https://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

100 gados Krievijā gada vidējā gaisa temperatūra paaugstinājusies par 20 grādiem (Video)

За последние 100 лет среднегодовая температура в России выросла примерно на 20 градусовGlobālās sasilšanas draudi nopietni sāk satraukt Krievijas zinātniekus. Pēc viņu datiem Krievijā gada vidējā gaisa temperatūra pēdējos 100 gados paaugstinājusies aptuveni par 20 grādiem pēc Celsija.

https://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

Krievijas meteorologi prognozē gadalaikus bez pavasara (Video)

Sakarā ar klimata izmaiņām, vairākos Krievijas reģionos jau šogad var nepienākt pavasaris. Tādas prognozes sniedz Krievijas vadošie meteorologi. Vienkārši ziema strauji pāries karstā, vai pat ļoti karstā vasarā.

https://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png Turpinājums