Kompānijai Royal Dutch Shell piederoša naftas platforma cietusi avāriju Aļaskas piekrastē. Uz platformas kopumā ir 526,2 tūkstoši litru dīzeļdegvielas un 45 tūkstoši litri smēreļļu, tādējādi raisot bažas par ekoloģiskas katastrofas iespējamību reģionā.
Amazone mums asociējas ar tumšiem lietus mežiem, kuros čum un mudž dzīvība visos stāvos. Vai tā ir arī mūsdienās? Eiropas Kosmosa aģentūras sagatavotajā video materiālā redzama Amazones lietus mežu izciršana Brazīlijas rietumu štatā Rondonijā laika posmā no 1986. līdz 2010. gadam.
Kamēr centrālā daļa saglabājas zaļa un neskarta, ik pa laikam parādās gaiši zaļi un brūni kvadrāti. Tās ir vietas, kur tiek izcirsts mežs.
Brazīlijas ziemeļ-austrumu reģionus skāris 30 gados ilgstošākais sausums. Varasiestādes ievedušas ārkārtas stāvokli 266 valsts rajonos. Bet toties citi valsts reģioni slīkst ūdenī.
Šodien pasaule piemin Černobiļas atomelektrostacijas (AES) katastrofas 26.gadadienu. Lai pieminētu pasaulē lielākajā kodolkatastrofā bojāgājušos, Černobiļas iedzīvotāji pusnaktī noturējuši piemiņas pasākumu.
Desmitiem cilvēku mira vēl trīs mēnešus pēc katastrofas, bet nav iespējams aplēst tieši, cik daudzu cilvēku veselību iedragāja starojums, vēsta Euro News.
Ceturtdien, 26 gadus pēc avārijas, Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs atklājis jauna tā dēvētā «sarkofāga» būvniecību. Projekta izmaksas sasniedz 1,2 miljardus eiro (0,84 miljardus latu) un to plānots pabeigt līdz 2015.gadam.
Černobiļas atomelektrostacijas ceturtais reaktors eksplodēja naktī uz 1986.gada 26.aprīli, izmetot gaisā milzīgu radioaktīvā piesārņojuma mākoni.
Slēgtajā zonā ap AES palielinājās bioloģiskā daudzveidība un 2007. gadā Ukraina to atzina par aizsargājamu teritoriju. Daba šajā teritorijā ir maz pētīta, konstatēts, ka dažām sugām radiācijas ietekmē radušās nelielas mutācijas, taču tiek uzskatīts, ka augiem un dzīvniekiem varētu būt izstrādājušies aizsargmehānismi pret radiāciju.
Jūru un okeānu ūdens spēj absorbēt atmosfēras ogļskābo gāzi. Tā kā tās koncentrācija nemitīgi palielinās, pieaug arī absorbētās gāzes daudzums, kas savukārt izraisa ūdens paskābināšanos. Pēdējos 15 gados pasaules okeāna 100 augšējie ūdens slāņi ir kļuvuši skābāki par 6%. Tas ietekmē jūras organismus, koraļļus, kuru bojāeja savukārt ietekmē zivju daudzumu jūrā.