Latvijā 10.decembrī būs novērojams pilns mēness aptumsums (Video)

10.decembra pēcpusdienā, ja laika apstākļi būs labvēlīgi, Latvijas iedzīvotāji varēs kļūt par visai neparasta notikuma aculieciniekiem, jo neilgi pirms saulrieta ziemeļaustrumos lēks satumsis mēness, aģentūru LETA informēja Māris Krastiņš, Latvijas Astronomijas biedrības (LAB) valdes priekšsēdētājs.

Pilnā mēness aptumsuma daļējā fāze sāksies jau pirms mēness lēkta (Rīgā mēness lec plkst.15.37), bet saule rietēs īsi pēc mēness lēkta (Rīgā saule riet plkst.15.43), tādēļ vēl gaišajās debesīs varētu būt grūti pamanīt gandrīz pilnībā aptumšoto mēness disku.

Debesīm satumstot, 51 minūti mēness pilnībā atradīsies zemes ēnā, un debesīs būs redzams sarkanīgi brūns mēness disks. Aptumsuma sākumā mēness vispirms ieies zemes pusēnā, pēc tam sāksies aptumsuma daļējā fāze, kam sekos pilnā fāze. Tā kā zemi apjož atmosfēra, kas kalpo arī kā gaismas laušanas vide, pilnā aptumsuma maksimumā mēness nekad nekļūst pilnīgi melns, bet tiek izgaismots tumši sarkanīgā vai brūnganā tonī. Aptumsuma maksimālās fāzes brīdis Rīgā būs plkst.16.32. Pilnais aptumsums Rīgā beigsies plkst.16.57, aptumsuma daļējā fāze beigsies plkst.18.18, bet pusēnas aptumsums beigsies plkst.19.32.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Lai arī mēness aptumsumi nav reti sastopama astronomiska parādība (pasaulē tie notiek vidēji divas, trīs reizes gadā), ne visi ir novērojami Eiropā. Latvijā iepriekšējais pilnais mēness aptumsums bija novērojams šovasar – naktī no 15.jūnija uz 16.jūniju. Turklāt šis bija Latvijā pirmais pilnvērtīgi novērojamais pilnais mēness aptumsums kopš 2004.gada 28.oktobra, jo pirms tam – 2006.gada 7.septembrī, 2007.gada 3.martā un 4.martā un 2008.gada 21.februārī – pilnus mēness aptumsumus Latvijā liedza novērot apmākušās debesis. Savukārt 2010.gada 21.decembrī Latvijā mēness rietēja neilgi pēc pilnā aptumsuma daļējās fāzes sākuma, tādēļ pilnais aptumsums Latvijā nebija novērojams.

Nākamā iespēja novērot pilnu mēness aptumsumu Latvijā būs tikai 2015.gada 28.septembrī. Savukārt 2012.gadā Latvijā būs novērojams viens pusēnas mēness aptumsums, kad 28.novembra pēcpusdienā uzlēks zemes pusēnā iegājis mēness. Salīdzinot ar pilnu mēness aptumsumu, pusēnas mēness aptumsums netiek uzskatīts par vizuāli iespaidīgu.

Lai novērotu mēness aptumsumu, nav nepieciešams speciāls aprīkojums. To bez grūtībām būs iespējams novērot arī ar «neapbruņotu» aci. Protams, galvenais priekšnoteikums veiksmīgiem novērojumiem ir skaidras debesis. Tā kā 10.decembrī mēness uzlēks pavisam īsu brīdi pirms pilnās aptumsuma fāzes sākuma, pilnvērtīgiem aptumsuma novērojumiem ieteicams atrast vietu, kurā skatu ziemeļaustrumu virzienā neaizsedz ēkas vai koki.

Latvijas Astronomijas biedrība apvieno astronomijas profesionāļus un interesentus, lai veicinātu debess dzīļu objektu novērojumus un astronomijas popularizēšanu. LAB biedri piedalās žurnāla «Zvaigžņotā Debess» veidošanā, vada debess novērojumus Latvijas Universitātes astronomiskajā tornī un organizē regulāras informatīvas sanāksmes. Plašāka informācija par LAB – vietnē «www.lab.lv».

Informācijas avoti: Apollo, Science@NASA, lu.lv/zvd

Japānas un Krievijas zinātnieki centīsies klonēt mamutu (Video)

Japānas un Krievijas zinātnieki pauduši pārliecību, ka viņiem var izdoties klonēt sen izmirušo mamutu, jo mūžīgajā sasalumā Sibīrijā atrastā augšstilba kaulā konstatētas labi saglabājušās kaulu smadzenes, sestdien vēsta Japāna ziņu aģentūra Kyodo.

Zinātnieki no Sahas republikas mamutu muzeja un Japānas Kinki Universitātes nākamajā gadā sāks plašu kopīgu zinātnisku projektu, lai dzīvē atgriezu milzīgo zīdītāju, ziņo Kyodo.

Zinātnieku plāns paredz, ka mamuta šūnu kodols tiks ievietots ziloņa olšūnā, kuras kodols pirms tam ticis izņemts, tādā veidā radot embriju ar mamuta gēniem.

Pēc tam šis embrijs tiks ievietots ziloņa dzemdē, cerot, ka galu galā piedzims mamutu mazulis. Mūsdienās zilonis ir tuvākais mamuta radinieks.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Zinātnieki kopš 90. gadu beigām cenšas atrast kodolu ar nebojātiem mamuta gēniem, un augustā Sibīrijā atrastais labā stāvoklī esošais augšstilba kauls viņiem devis cerības uz veiksmīgu klonēšanu.

Informācijas avoti: Diena, Kyodo, msnbc.com

 

Arktikā notiek rekordlielas ar globālo sasilšanu saistītas pārmaiņas (Video, Grafiskā informācija)

Starptautiska 121 zinātnieka komanda konstatējusi rekordlielas ar globālo sasilšanu saistītas pārmaiņas Arktikā, tostarp ledus kušanu, ūdens sasilšanu un vēju sistēmas izmaiņas. 14 valstu zinātnieku sastādītais ziņojums «2011 Arctic Report Card» «rāda, ka visā Arktikas vides sistēmā notiek rekordlielas pārmaiņas».

Šī lapa vairs nav pieejama.

«Ņemot vērā prognozes par ilgstošu globālo sasilšanu, ir ļoti iespējams, ka nākamajos gados turpināsies ievērojamas pārmaiņas Arktikā ar arvien lielākām klimatiskām, bioloģiskām un sociālām sekām,» teikts ikgadējā ziņojumā, kas tiek izdots kopš 2006.gada.

Tagad ir pietiekami daudz datu, lai varētu runāt par «konsekventu ledus segas biezuma un tās vasaras izplatības samazināšanos un siltākiem okeāna augšējo slāņu ūdeņiem ar lielāku saldūdens daudzumu».

Vidējā temperatūra lielākajā daļā Arktikas ir pieaugusi par 1,5 grādiem pēc Celsija virs 1981.-2010.gada normas, un šī gada septembrī reģistrētā minimālā ledus sega bijusi otrā mazākā kopš 1979.gada.

«Pamatīgajām un notiekošajām» pārmaiņām bijusi nevienmērīga ietekme uz Arktikas savvaļas dzīvi, apdraudot polārlāču un valzirgu dabisko dzīves vidi uz ledus, taču dodot vaļiem lielāku pieeju barošanās vietām ziemeļos, teikts ziņojumā.

Sasilšana arī ļāvusi daudzviet sadīgt veģetācijai un par 20% palielinājusi fitoplanktonu, kas ir okeāna barības ķēdes pamats.

Informācijas avoti: Apollo, The National Snow and Ice Data Center, National Oceanic and Atmospheric Administration

Latvijā skatāms mamuta skelets (Video)

Neko tādu daudzi nebūs redzējuši. No tālās Sahas Republikas — Jakutijas – uz Rīgu atvesti Ledus laikmeta liecinieki. Šovakar Baltijas Starptautiskajā akadēmijā no kastēm izsaiņo… īstus mamutus. Tos no rītdienas varēs apskatīt līdz šim nebijušā izstādē. Tās nolūks – pievērst sabiedrības uzmanību globālās sasilšanas problēmām.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Arktikas sasalušajā augsnē ieslēgtās metāna un citas gāzes, paceļoties reģiona vidējai gaisa temperatūrai nonāk atmosfērā paātrinot un pastiprinot globālo sasilšanu, brīdina zinātnieki.

Šo siltumu absorbējošo gāzu ietekmei uz pasaules klimatu var būt spēcīgāka, nekā agrāk tika uzskatīts, un lielāka kā pasaules mežu izciršana.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Informācijas avots: LTV Ziņu dienests, msnbc.com