Japāņu tumšā puse – nežēlīgā delfīnu nogalināšana Taidži līcī turpinās (Video)

Jau daudzus gadus no šī skata dzīvnieku mīlētajiem visā pasaulē sariešas asaras. Japānas piekrastes ciematā Taidži briesmīgās mokās mirst simtiem un tūkstošiem delfīnu.

[vodpod id=Video.8153231&w=640&h=385&fv=%26rel%3D0%26border%3D0%26]

Video tika uzņemti šā gada 5.maijā, kad Taidži līcī, japāņu zvejnieki atkal nogalināja 22-25 jūras zīdītājus, kurus aizsargā visā pārējā pasaulē.

[vodpod id=Video.8289372&w=640&h=385&fv=file%3Dhttp%3A%2F%2Fwww.seashepherd.org%2Fimages%2Fstories%2Fvideos%2F2011-05-06-Pilot-Whales-trying-to-escape-the-killing-cove.flv%26amp%3Bwidth%3D640%26amp%3Bheight%3D385%26amp%3Bimage%3D%2Fimages%2Fstories%2Fvideos%2F2011-05-06-Pilot-Whales-trying-to-escape-the-killing-cove.jpg%26amp%3Bshoweq%3Dfalse%26amp%3Bsearchbar%3Dfalse%26amp%3Benablejs%3Dfalse%26amp%3Bautostart%3Dfalse%26amp%3Bshowicons%3Dtrue%26amp%3Bshowstop%3Dtrue%26amp%3Bshowdigits%3Dtrue%26amp%3Bshowdownload%3Dfalse%26amp%3Busefullscreen%3Dtrue%26amp%3Bbackcolor%3D0xFFFFFF%26amp%3Bfrontcolor%3D0x000000%26amp%3Blightcolor%3D0x000000%26amp%3Bscreencolor%3D0x000000%26amp%3Boverstretch%3Dfalse]

Zvejnieki sadzen delfīnus lamatās, aizsprostojot ar tīkliem izeju jūrā.  Sēžot laivās zvejnieki ar šķēpiem, harpūnām un nažiem sit pa mutuļojošo ūdeni, kurš kļūst sarkans no asinīm un vienmēr trāpa mērķī, jo tik blīvi ir dzīvnieku ķermeņi, kuri lokās piekrastes seklajos ūdeņos. Delfīni panikā meklē glābiņu, bet tāda nav.

Zvejnieki attaisno ikgadējo slaktiņu ar to, ka tas esot sens rituāls un delfīni atņemot viņiem lomu, atņemot piekrastes iedzīvotājiem iztikas avotu. Pret viņiem vēršas ekologi un dzīvnieku aizstāvji, pirmām kārtām rietumvalstu. Viņi apgalvo ka šajā slaktiņā nav nekādas jēgas un ka zvejnieki paši ir vainīgi pie tā, ka Japāņu jūra zivju kļūst arvien mazāk.

Patiesībā notiekošā iemesls nebūt nav tradīcijas, tas ir daudz banālāks – nauda. Un patiešām: asiņainā orģija ir ienesīgs bizness delfīnu slepkavām, un ne tikai Taidži līcī. Pirms slaktiņa rītausmā, visu pasaules zoodārzu sūtņi apskata slazdā sadzītos delfīnus, lai papildinātu savu delfināriju iemītnieku skaitu. Tā kā, delfīni nebrīvē nevairojas, tad patstāvīgi jāiepērk jauni dzīvnieki.

Pēc neapstiprinātiem datiem, katrs eksemplārs maksā līdz 200000$. Nekur nav tik liela izvēle un tik ērti delfīnu iegādes apstākļi, kā, tādās vietās, kā Taidži. Tiklīdz komivojažieri atlasa labākos eksemplārus, tā priekš pārējiem iesākas elle.

Kas notiek ar nogalinātajiem delfīniem? Japānā jau sen runā par to, ka delfīnu gaļa satur dzīvsudrabu. Tas jau novedis pie nacionālā tirgus kraha. Un tikai piekrastes apdzīvotajās vietas daudzas ģimenes spītīgi negrib atteikties no apšaubāmā garduma, nežēlojot tam naudu. Tomēr lielākā “asiņainās ražas” gaļa dodas uz pārstrādi, no tās izgatavo suņu barību.

Informācijas avots: Sea Shepherd, Madcat.lv

Japānas valdība atzinusi radiācijas datu slēpšanu (Video)

Pēc 11. marta zemestrīces un cunami postījumu izraisītās avārijas “Fukušima -1” atomelektrostacijā (AES) Japānas valdība nav publiskojusi visus pieejamos datus un prognozes par radioaktīvo piesārņojumu, otrdien vēsta laikraksts “The Wall Street Journal”.

[vodpod id=Video.7736648&w=640&h=480&fv=stats%3Dhttp%3A%2F%2Fwww.1tv.ru%2Faddclick%2F]

Japānas premjerministra Naoto Kana padomnieks Goši Hosono atzinis, ka vairāk nekā 5000 iespējamo scenāriju dati nav tikuši publicēti. Šīs ziņas iegūtas ar tā dēvētās informācijas sistēmas prognozēm par kaitīgo radioaktīvo atkritumu nonākšanu apkārtējā vidē (SPEEDI) palīdzību. Hosono norādīja, ka tik ļaunus pareģojumus izlemts nepubliskot, lai neizceltos panika.

Tā kā radiācijas līmenis bojātajos “Fukušima-1” energoblokos ir augsts, ir problēmas veikt to mērījumus, līdz ar to SPEEDI izmantošana sagādā visdažādākās prognozes, tajā skaitā visbīstamāko scenāriju, ka apkārtējā vidē nonāk kodoldegviela.

Zemestrīcē un cunami tika nopietni bojāta “Fukušima-1” AES reaktoru dzesēšanas sistēma, un šo bojājumu dēļ notika vairākas eksplozijas un avārijas, kas izraisīja arī radiācijas noplūdes. Kodolkrīze AES vēl arvien nav noregulēta.

Informācijas avoti: Delfi.lv, Первый канал, transport.nilu.no