Klimata pasiltināšanās un kalnu ledāju kušana paver jaunas vēstures ainas…
Vācu vēsturnieks Jērgs Ehternkamps rakstījis, ka padomju – vācu karā, kas iesākās 1941. gada 22. jūnijā, un bija neatņemama Otrā pasaules kara sastāvdaļa, Padomju Savienībai šādas sagrāves draudēja divas reizes. Vispirms – četrus piecus mēnešus pēc kara sākuma, kad padomju diktators Josifs Staļins un viņa militārie vadītāji bija pamanījušies pazaudēt gandrīz vai visu kadru armiju un vācu karapūļi strauji tuvojās galvaspilsētai Maskavai. Otrā liktenīgā reize pienāca 1942. gada vasarā, kad vācu armijas izvērsa sekmīgu uzbrukumu Padomju Savienības dienvidos.
[gigya src=”http://player.rutv.ru/flash/flvplayer_videoHost.swf?cid=48231&sid=vesti&vid=167038&acc_video_id=454526″ width=”640″ height=”480″ allowFullScreen=”true” allowscriptaccess=”always”]
Vairāk var izlasīt: Latvijas Avīze – Staļingrada – par mata tiesu no sagrāves
Mīnojas kultūra Egejas reģionā tā sāka veidoties ap 3000. g. p.m.ē., bet otrajā gadu tūkstotī p.m.ē. tā jau bija sasniegusi augstu uzplaukuma pakāpi. Līdztekus agrīnām Ēģiptes un Mezopotāmijas kultūrām Vidusjūras austrumos un dienvidos, Mīnoja bija pirmā lielākā civilizācija uz Eiropas zemes. Viss veiksmīgāka Minoja civilizācijas attīstība notika Krētas salā, ar kuru galvenokārt arī saistās nosaukums – Mīnojas kultūra. Santorīni sala burtiski uzsprāga, nesdama iznīcību arī 110 km attālajai Krētai un tās civilizācijai.