Arktika | Citāda Pasaule

Beringa jūrā ledus iesprostojis ap simts baltvaļu

14/12/2011 no John Flyer

Aptuveni simts baltvaļu Krievijas Tālajos Austrumos Beringa jūrā iesprostoti starp ūdenī peldošu ledu, informē varasiestādes.

Gubernators Romans Kopins lūdzis krīzes risināšanā iesaistīt ledlaužus. Lūgumu vaļu glābšanā iesaistīt ledlaužus gubernators nosūtījis Krievijas transporta ministram Igoram Levitinam un ārkārtas situāciju ministram Sergejam Šoigu.

Kā skaidro amatpersonas, pastāv risks, ka vaļi varētu nomirt badā. Turklāt, pārvietojoties ledus gabaliem, aizvien samazinās platība, kurā nelaimē nokļuvušie dzīvnieki var pārvietoties.

“Ņemot vērā barības trūkumu un ātrumu, kādā sasalst ūdens, dzīvniekiem draud spēku izsīkums un nāve,” teikts Čukotkas varasiestāžu paziņojumā.

Baltvaļi Krievijā ir aizsargājama suga.

TVNET

Ievietots iekš Arktika, Dzīvnieki, Dzīvnieku aizsardzība, Ledus Tagged with Arktika, Dzīvnieki, Dzīvnieku aizsardzība, Ledus

Arktikā notiek rekordlielas ar globālo sasilšanu saistītas pārmaiņas (Video, Grafiskā informācija)

03/12/2011 no John Flyer

Starptautiska 121 zinātnieka komanda konstatējusi rekordlielas ar globālo sasilšanu saistītas pārmaiņas Arktikā, tostarp ledus kušanu, ūdens sasilšanu un vēju sistēmas izmaiņas. 14 valstu zinātnieku sastādītais ziņojums «2011 Arctic Report Card» «rāda, ka visā Arktikas vides sistēmā notiek rekordlielas pārmaiņas».

Šī lapa vairs nav pieejama.

«Ņemot vērā prognozes par ilgstošu globālo sasilšanu, ir ļoti iespējams, ka nākamajos gados turpināsies ievērojamas pārmaiņas Arktikā ar arvien lielākām klimatiskām, bioloģiskām un sociālām sekām,» teikts ikgadējā ziņojumā, kas tiek izdots kopš 2006.gada.

Tagad ir pietiekami daudz datu, lai varētu runāt par «konsekventu ledus segas biezuma un tās vasaras izplatības samazināšanos un siltākiem okeāna augšējo slāņu ūdeņiem ar lielāku saldūdens daudzumu».

Vidējā temperatūra lielākajā daļā Arktikas ir pieaugusi par 1,5 grādiem pēc Celsija virs 1981.-2010.gada normas, un šī gada septembrī reģistrētā minimālā ledus sega bijusi otrā mazākā kopš 1979.gada.

«Pamatīgajām un notiekošajām» pārmaiņām bijusi nevienmērīga ietekme uz Arktikas savvaļas dzīvi, apdraudot polārlāču un valzirgu dabisko dzīves vidi uz ledus, taču dodot vaļiem lielāku pieeju barošanās vietām ziemeļos, teikts ziņojumā.

Sasilšana arī ļāvusi daudzviet sadīgt veģetācijai un par 20% palielinājusi fitoplanktonu, kas ir okeāna barības ķēdes pamats.

Informācijas avoti: Apollo, The National Snow and Ice Data Center, National Oceanic and Atmospheric Administration

Ievietots iekš Analīze, Arktika, Ilustratīvais materiāls, Izmaiņas ekosistēmā, Klimata izmaiņas, Klimatiskie rekordi, Klimats, Ledāju kušana, Video Tagged with Analīze, Arktika, Ilustratīvais materiāls, Izmaiņas ekosistēmā, Klimata izmaiņas, Klimatiskie rekordi, Klimats, Ledāju kušana, Video

Latvijā skatāms mamuta skelets (Video)

01/12/2011 no John Flyer

Neko tādu daudzi nebūs redzējuši. No tālās Sahas Republikas — Jakutijas – uz Rīgu atvesti Ledus laikmeta liecinieki. Šovakar Baltijas Starptautiskajā akadēmijā no kastēm izsaiņo… īstus mamutus. Tos no rītdienas varēs apskatīt līdz šim nebijušā izstādē. Tās nolūks – pievērst sabiedrības uzmanību globālās sasilšanas problēmām.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Arktikas sasalušajā augsnē ieslēgtās metāna un citas gāzes, paceļoties reģiona vidējai gaisa temperatūrai nonāk atmosfērā paātrinot un pastiprinot globālo sasilšanu, brīdina zinātnieki.

Šo siltumu absorbējošo gāzu ietekmei uz pasaules klimatu var būt spēcīgāka, nekā agrāk tika uzskatīts, un lielāka kā pasaules mežu izciršana.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Informācijas avots: LTV Ziņu dienests, msnbc.com

Ievietots iekš Arktika, Dzīvnieki, Dzīvnieku masveida bojāeja, Globālā sasilšana, Klimata izmaiņas, Klimats, Ledāju kušana, Metāna gāzes atbrīvošanās, Paleontoloģija, Siltumnīcefekts, Video Tagged with Arktika, Dzīvnieki, Dzīvnieku masveida bojāeja, Globālā sasilšana, Klimata izmaiņas, Klimats, Ledāju kušana, Metāna gāzes atbrīvošanās, Paleontoloģija, Siltumnīcefekts, Video

Arktisko ledāju pārklājums samazinājies līdz vēsturiskajam minimumam

14/09/2011 no John Flyer 1 komentārs

Kā vēsta Brēmenes universitātes Apkārtējās Vides institūta dati, Arktisko ledāju pārklājums samazinājies līdz vēsturiskajam minimumam uzstādītam 2007 gadā. Tās nav nejaušas laika apstākļu svārstības, atzīst zinātnieki un zinātniskā modelēšana skaidri norāda uz antropogēno ietekmi.

Arktisko ledāju pārklājums 2011.gada 12.septembrī @ nsidc.org

Pēc daudzu zinātnieku domām, globālās sasilšanas rezultātā tuvāko 40 – 60 gadu laikā Ziemeļu ledus okeānā varētu izkust visi ledāji.

Tiek lēsts, ka Arktikas dzīlēs atrodas milzīgi naftas un gāzes krājumi. Tur varētu būt līdz pat trešdaļai pasaules neizpētīto naftas un gāzes resursu. Arktikā varētu atrasties arī citu derīgo izrakteņu iegulas. Arktikas jūrās ir lieli zivju krājumi. 20. gadsimta vidū valstis, kuras robežojās ar Arktiskiem apgabaliem, uzsāka pastiprināti izrādīt interesi par Arktikas teritoriju apgūšanu.

Arktisko ledāju pārklājums salīdzinoši ar tā paša perioda 1979-2000 gada vidējiem rādītājiem 2011.gada 12.septembrī @ nsidc.org

Lai arī globālās sasilšanas dēļ strauji kūst Arktikas ledāji, tas vienlaikus rada kolosālas iespējas arī jaunu jūras kuģu ceļu izveidei. Pēdējā laikā cīņa par potenciālajiem Arktikas resursiem ir īpaši saasinājusies.

Vides aktīvisti brīdina par smagām sekām, ko var izraisīt pārāk strauja un neapdomīga Arktikas resursu izmantošana.

ASV lielākā naftas kompānija “Exxon Mobil” noslēgusi līgumu par ogļūdeņražu izpēti Arktikā ar Krievijas valstij piederošo kompāniju “Rosneftj”. Saskaņā ar vienošanos, abi uzņēmumi ieguldīs 3,2 miljardus dolāru (1,6 miljardus latu) dziļjūras izpētei Austrumu Prinovozemeļska reģionā Karas jūra, kā arī Krievijas Melnās jūras akvatorijā. Abas kompānijas jau sadarbojas naftas atradņu izstrādē Rietumsibīrijā.

Jebkura naftas noplūde Ziemeļu Ledus okeānā var izprovocēt milzīgu nenovēršamu ekoloģisko katastrofu un piesārņot milzīgas teritorijas visneskartākajā planētas ekosistēmā, raksta “The Independent, atsaucoties uz cienījamu zinātnieku. Okeanologs, Kembridžas universitātes profesors Pīters Vedhems ir viens no pasaulē ievērojamākajiem polāro apgabalu izpētes speciālistiem, skaidro žurnālists Maikls Makartijs.