Euclid atver Visuma karti ar vairāk nekā 900 miljoniem galaktiku

ESA 12. novembrī publicēja Euclid teleskopa pirmo lielo datu kopu ar gaismu no vairāk nekā miljarda objektu. Tas ir pamats līdz šim precīzākajai Visuma 3D kartei, ar kuru pētīs tumšo enerģiju un tumšo matēriju.

Euclid novērojumu mozaīka ziemeļu debesīs: neregulāras formas debess laukums ar neskaitāmām galaktikām un ziliem putekļu mākoņiem kreisajā pusē

Eiropas Kosmosa aģentūra (ESA) 12. novembrī publicēja Euclid kosmiskā teleskopa pirmo lielo datu kopu DR1-Foundation. Tajā ir gaisma no vairāk nekā miljarda objektu, tostarp vairāk nekā 900 miljoniem galaktiku, debess laukumā, kas atbilst 9500 pilnmēnešu laukumam.

13 mēnešu novērojumi vienā publikācijā

Euclid palaists 2023. gada jūlijā, regulārus zinātniskos novērojumus tas sāka 2024. gada 14. februārī. DR1-Foundation aptver aptuveni 13 mēnešu novērojumus un ir pirmā lielā misijas datu publikācija. Tajā ir neapstrādātie dati, kalibrēti attēli, katalogi un spektri.

Euclid plašā apskata daļa aptver 1900 kvadrātgrādu un ap 1,7 PB jeb 1,7 miljoniem GB datu. Iepriekšējās publikācijās bija tikai dažu dienu novērojumi ap 60 kvadrātgrādu laukumā. Jaunie dati veido aptuveni 14 % no visa laukuma, ko Euclid apskatīs misijas laikā.

Visas debess karte ar Piena Ceļa joslu centrā; dzelteni iezīmēti Euclid DR1 novērotie apgabali
Visas debess karte ar Piena Ceļu. Dzeltenā krāsa rāda DR1-Foundation iekļautos Euclid apskata apgabalus. Attēls: ESA/Euclid/Euclid Consortium/NASA; ESA/Gaia/DPAC; ESA/Planck Collaboration, CC BY-SA 3.0 IGO.

Katalogos ir ap 15 000 spēcīgās gravitācijas lēcas kandidātu, vairāk nekā 60 miljoni kvazāru kandidātu un spektri no vairāk nekā 160 miljoniem avotu.

Divas lielās publiskotās attēlu mozaīkas aptver 367 kvadrātgrādus ziemeļu debesīs un 148 kvadrātgrādus dienvidu debesīs.

Debess apskata karte un galaktiku attēlu pietuvinājumi, salīdzinot Euclid redzeslauku ar pilnmēnesi
Euclid apskata apgabali un attēlu pietuvinājumi, publicēts 12.11.2026. Attēls: ESA/Euclid/Euclid Consortium/NASA, apstrāde: J.-C. Cuillandre un E. Bertin, CC BY-SA 3.0 IGO.

Ziemeļu mozaīkā apvienoti 740 novērojumi, kas veikti 2024. gada rudenī un 2025. gada pavasarī. Gandrīz 500 gigapikseļu attēlā vienuviet redzami plaši debess lauki, galaktiku grupas un sīkas struktūras atsevišķās galaktikās.

Pietuvinājums Euclid ziemeļu mozaīkā, 12.11.2026. Video: ESA/Euclid/Euclid Consortium/NASA, apstrāde: J.-C. Cuillandre un E. Bertin; ESA/Gaia/DPAC; ESA/Planck Collaboration, CC BY-SA 3.0 IGO. ESA video lapa.

Attālumi no ūdeņraža gaismas

Euclid pēta tumšo enerģiju un tumšo matēriju, izsekojot pēdējo 10 miljardu gadu kosmisko vēsturi. Lai izveidotu trīsdimensiju karti, galaktikām jāzina arī attālums. Spektros Euclid meklē ūdeņraža alfa līniju, ko izstaro gāze zvaigžņu veidošanās apgabalos. Pēc tās nosaka galaktiku attālumus un kartē kosmisko tīklu — pavedienus un mezglus, pa kuriem izvietojušās galaktikas.

Spektroskopija sadala gaismu pēc viļņa garuma. Noteiktu gāzu spektrālās līnijas kalpo par atskaites punktiem. Visumam izplešoties, tālu galaktiku gaismas viļņa garums palielinās, un līnijas nobīdās uz spektra sarkano daļu. Izmērot šo sarkano nobīdi un izmantojot Visuma izplešanās modeli, pētnieki iegūst galaktiku attālumus.

Galaktiku un zvaigžņu gaisma sadalīta izstieptās spektru joslās
Euclid novēroto objektu gaismas spektri, publicēts 12.11.2026. Attēls: ESA/Euclid/Euclid Consortium/NASA, apstrāde: B. Granett, CC BY-SA 3.0 IGO.

Tumšās matērijas gravitācija palīdz veidot galaktiku un to kopu struktūru. Tumšo enerģiju pēta, sekojot Visuma izplešanās gaitai. Euclid šos jautājumus sasaista ar galaktiku izvietojuma un to gaismas izkropļojumu mērījumiem.

Lielākais gravitācijas lēcu katalogs

Spēcīgā gravitācijas lēca rodas, kad tuvākas galaktikas masa izliec tālākas galaktikas gaismu. Aptuveni viena galaktika no vairākiem tūkstošiem darbojas kā šāda lēca. Pēc izliekuma var „nosvērt” atsevišķas galaktikas kopā ar to tumšo matēriju un pētīt Visuma izplešanos. ESA šo katalogu sauc par lielāko, kāds jebkad apkopots. Lēcas palīdzēja meklēt tūkstošiem brīvprātīgo projektā Space Warps platformā Zooniverse.

Jaunajā katalogā ir arī reti izvietojumi: viena priekšplāna galaktika izliec vairāku dažādos attālumos esošu galaktiku gaismu, lēcas veido spirālgalaktikas, un ar lēcu palīdzību redzami arī kvazāri. Gaismu liec visa galaktikas masa, tostarp zvaigznes, tumšā matērija un supermasīvie melnie caurumi. Lēcas arī palielina tālas galaktikas, kuru gaisma citādi būtu pārāk vāja detalizētai izpētei.

Euclid gravitācijas lēcu piemēri, 12.11.2026. Video: ESA/Euclid/Euclid Consortium/NASA, apstrāde: T. Li un Euclid Science Ground Segment, CC BY-SA 3.0 IGO. ESA video lapa.

Galaktiku kopām Euclid pēta masu, galaktiku skaitu, attālumus un protokopas — kopas to veidošanās sākumā. Simtiem kopu atklāta arī starpkopu gaisma, ko izstaro zvaigznes starp galaktikām. Kvazāriem Euclid veido uzskaiti visā kosmiskajā vēsturē.

Blīvs galaktiku lauks: augšpusē divas lielas gaišas eliptiskas galaktikas, apkārt simtiem mazāku baltu, zilu, rozā un oranžu galaktiku
Galaktiku kopa Abell 3128 Euclid uzņēmumā. Foto: ESA/Euclid/Euclid Consortium/NASA, attēla apstrāde: J.-C. Cuillandre un E. Bertin, CC BY-SA 3.0 IGO.

NGC 1291 tuvplānā

NGC 1291 galaktikas gaišo centru apņem plašs disks un ārējais gredzens. Euclid uzņēmumā saskatāmi arī zilgani zvaigžņu veidošanās apgabali un daudzas tālākas galaktikas fonā. Šī attēla iegūšanai vajadzēja aptuveni 70 minūšu. Tas aptver 0,11 kvadrātgrādu lielu debess laukumu — apmēram pusi pilnmēness redzamā laukuma.

Gredzenveida galaktika NGC 1291 ar gaišu centru, plašu disku un zilganiem zvaigžņu veidošanās apgabaliem
Gredzenveida galaktika NGC 1291, publicēts 12.11.2026. Foto: ESA/Euclid/Euclid Consortium/NASA, apstrāde: J.-C. Cuillandre un E. Bertin, CC BY-SA 3.0 IGO.

Pilnā DR1 versija — 2027. gada vidū

Pilno DR1 datu kopu ESA plāno publicēt 2027. gada vidū. Tajā pievienos vājās gravitācijas lēcošanas mērījumus un citus kosmoloģiskajai analīzei vajadzīgos rezultātus. Euclid ir Eiropas vidējās klases misija ESA programmā Cosmic Vision. Satelītu būvēja Thales Alenia Space, teleskopu un kravas moduli — Airbus Defence and Space, NISP instrumenta detektorus piegādāja NASA. Euclid konsorcijā strādā vairāk nekā 2000 zinātnieku no 300 institūtiem 15 Eiropas valstīs, ASV, Kanādā un Japānā.

Dati un debess kartes pieejamas arī pārlūkošanai

Euclid Data Space nodrošina piekļuvi misijas datiem, to vizualizācijai un apstrādei. Debess apskatei pieejams arī ESA interaktīvais rīks ESASky.

ESA DR1 datu publikācijas lapā apkopota informācija par datu saturu, apstrādi, piekļuvi un zināmajām problēmām. Tā ietver arī licences un atsauču prasības zinātnisko datu izmantošanai.

Vāka attēls: Euclid novērojumu mozaīka ziemeļu debesīs. Foto: ESA/Euclid/Euclid Consortium/NASA, attēla apstrāde: J.-C. Cuillandre un E. Bertin, CC BY-SA 3.0 IGO.
Avoti: ESA, 12.11.2026. · ESA DR1 datu publikācijas lapa · ESA spektroskopijas skaidrojums.
Vairāk par gravitācijas lēcām: Orionīdi, jauna komēta un gravitācijas lēcas — kosmosa nedēļa.

Atbildēt