Ziema nāk. Kāda tā būs?

kanada_ziema

Kanādā ziema jau ir sākusies. Foto no WEB kameras.

 

Astronomiskais rudens jau iestājies un neilgu brīdi dienas un nakts garums būs vienāds, – 23.septembris ir rudens saulstāvji. Bet jau drīz naktis kļūs aizvien garākas, tuvojoties ziemai un apkures sezonai. Šur tur ziema jau ir gandrīz vai sākusies, – Ziemeļsibīrijā, Skandināvijā, Kanādas ziemeļos un citur arktiskajos reģionos temperatūra jau stabili noslīd zem 0 grādu atzīmes. Norvēģijā, snigšanas dēļ jau reģistrētas pirmās auto avārijas.
Kas attiecas uz Latviju, prognozes ir pretrunīgas…
Kā norādījis laika vērotājs Vilis Bukšs, no 22.septembra līdz pat Miķeļiem ir laika posms, ko mūsu senči saukuši par Dzelzu nedēļu, kad saules siltums iet mazumā un sākas Veļu laiks. Ja šajā nedēļā vējš pūš no dienvidiem, ziema būs silta un maiga, bet ja no rietumiem vai austrumiem, – mērena. Tuvākas prognozes ziemai būšot iespējamas 29.septembrī, proti, Miķeļos. Ja šajā dienā būs vēss un drēgns laiks ar ziemeļu vēju, tad gaidāma barga ziema.
Savukārt Krievijas Hidrometeoroloģijas centra prognozes Krievijai un tai tuvējām valstīm apkures sezonai no oktobra līdz martam liecina, ka ziema būs siltāka par normu. Baltijas valstīs oktobrī, novembrī un decembrī prognozēta gaisa temperatūra tuvu normai, ar lielāku varbūtību, ka tā būs mazliet augstāka par normu. Savukārt janvārī prognoze uzrāda lielu varbūtību, ka laiks būs siltāks nekā vidēji pēdējās desmitgadēs. Februārī un martā gaisa temperatūra būs ap normu. Tiesa, šādas prognozes neuzrāda īslaicīgus aukstuma viļņus un citas īslaicīgas novirzes. Enerģētikas un siltumapgādes uzņēmumiem šādas prognozes paredzētas ilgtermiņa plānošanai.
Pastāv iespēja, ka ziemā arī Baltijā uznāk lieli aukstuma viļņi, taču saskaņā ar šo prognozi tiem sekos siltāki periodi ar atkušņiem, kas katra apkures sezonas mēneša vidējo gaisa temperatūru izlīdzinās.
Krievijas Hidrometeoroloģijas centrs informējis, ka pēdējo 15 gadu laikā šādas apkures sezonas prognozes piepildījušās par 58-81%.

Tomēr pēdējās dienās aizvien vairāk dzird runājam par aukstu un bargu ziemu. Vairāki meteo dienesti ziņojuši, ka šī ziema būšot bargākā pēdējo 100 gadu laikā, – tā paziņojuši daži Krievijas mediji, piemēram, portāls “Vzgļad”.

Dominiks Jungs, Vācijas meteospeciālists interneta žurnālam web.de sniedzis interviju, kurā paudis prognozes, ka visspēcīgākais sals gaidāms 2014.gada janvārī, februārī un arī martā. Par to liecinot Vācijas Nacionālā laika apstākļu dienesta dati. Auksto ziemu cikls, kas turpinās jau piecus gadus, šogad sasniegšot savu maksimumu. Pavasaris Eiropā esot gaidāms ne ātrāk kā aprīlī.

Savukārt sinoptiķis Džo Bakardi no meteo dienesta AccuWeather, apliecinājis, ka par gaidāmo auksto ziemu liecinot gan zemā Saules aktivitāte, gan negatīva Ziemeļatlantiskā oscilācija, – līdzīga situācija Eiropā bijusi vērojama 1950.-o gadu sākumā, kad sals vairumā Eiropas valstu saglabājās līdz pat pavasara vidum.

Šobrīd Latvijā valda īsti rudenīgs laiks ar spēcīgu vēju, kas vietām sasniedz vētras spēku, lietavām un vietām arī pērkona negaisu. Gaisa temperatūra turpina pazemināties, un nedēļas nogalē vietām jau sola pirmo sniegu. Kā liecina iepriekšējo gadu pieredze, agrais sniegs parasti gan ātri nokūst.

Agrākā zināmā sniega sega Latvijas teritorijā, – Rēzeknē, 1973.gada 23.septembra rītā, kad uz īsu brīdi izveidojās 3 cm bieza sniega kārtiņa.

Advertisements

Komentēšana ir slēgta.