Plūdi Latvijā: Atkal pārspēti vēsturiski rekordi
19/04/2013 16 komentāri
PAPILDINĀTS 18:30↓
Šodien ap plkst.15.30 pie Pļaviņām sākusies ledus iešana, līdz ar to sācis arī strauji krist ūdens līmenis. Nākamo stundu laikā ūdens līmenis kritās par četriem metriem. Līdz ar to plūdi Pļaviņās šobrīd beigušies. Taču joprojām bažas rada ledus masas, kas nāks no Baltkrievijas.
Kopš novērojumu sākšanas 1965.gadā tik lieli plūdi šeit reģistrēti pirmo reizi, iepriekšējais rekords pārspēts par 60 centimetriem.
14:00 Plūdi Pļaviņās nu jau ir lielākie, kādi bijuši kopš tur veic hidroloģiskos novērojumus, turklāt kulminācija vēl ir tikai priekšā. Pļaviņās plūdi sākās naktī plkst.3.30, kad ūdens sāka ieplūst pilsētā. Jau rīta agrumā tas bija ieskāvis vairāk nekā 10 privātmājas, vietējo mūzikas skolu un pansionātu.
Plkst. 12 tas sasniedza 13,40 metrus virs hidroloģiskās stacijas nulles, kas ir 2,30 metri virs kritiskās plūdu robežas, kas ir augstākais ūdens līmenis Pļaviņās kopš tur pēc HES uzbūvēšanas veic hidroloģiskos novērojumus. Iepriekšējais rekords bija 12,93 metri virs stacijas nulles atzīmes, nu tas ir pārspēts un līmenis arvien paaugstinās.
Pļaviņās no applūdušajām mājām izglābti jau astoņi cilvēki. Šobrīd Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests apseko mājas Daugavas ielā, lai secinātu, vai kādam nav nepieciešama palīdzība.
Hidrologi prognozē, ka ūdens līmenis vēl turpinās augt. To veicinās gan no Daugavpils, gan no Baltkrievijas nākošie ledus krāvumi un ūdens masas.
Pļaviņu novada pašvaldības Civilās aizsardzības komisijas ārkārtas sēdē pašvaldības un operatīvo dienestu pārstāvji nolēmuši aicināt Ministru kabinetu (MK) izsludināt ārkārtas situāciju Pļaviņu pilsētā un Aiviekstes pagastā.
Pļaviņu HES ir atvērtas vairākas slūžas, lai samazinātu Daugavas ūdens līmeni.
Arī citur Latvijā plūdi ir pārņēmuši pilsētas un tās apkaimes.
Kritiska situācija arī pie Līvāniem. Sākušas applūst ielas un mājas, tomēr neviens nav evakuēts.
Rēzeknes novadā no krastiem izejot kādai no vietējām upēm, evakuēti divi cilvēki.
Ledus krāvumi Ogres upē ir izgājuši un upes straume ir atjaunojusies, tāpēc turpmāki pali šopavasar vairs netiek prognozēti, taču pilsētai ir nodarīti milzīgi zaudējumi.
Saspringta situācija vēl joprojām ir Daugavpilī, Ilūkstē: Vakar, apsekojot situāciju no helikoptera, konstatēts, ka situācija Daugavpils un Ilūkstes novados ir izveidojusies dramatiska – no krastiem izgājušās Daugavas ūdeņi novados ir appludinājuši attiecīgi aptuveni 5000 un 1500 hektāru platības, nošķīruši no ārpasaules sešus ciemus ar turpat pustūkstoti iedzīvotāju un turpina izskalot ceļus.
Ceļš uz Bebreni 18.04.13. Vēl šorīt ūdens bija tikai līdz ceļmalām, bet jau vakarpusē ceļš ir noskalots zem ūdens.
Vislielākais no ārpasaules nošķirto cilvēku skaits – aptuveni 400 – dzīvo Ilūkstes novada Dvietes ciemā. Šī ciema bērniem pat nav iespējas nokļūt skolā.
Daugavpils un Ilūkstes novados un Daugavpilī plānots sasaukt ārkārtas sēdes, kurās tiks lemts par vēršanos Ministru kabinetā ar lūgumu izsludināt palu skartajās pašvaldībās ārkārtas situāciju.
Jēkabpils apkaimē palu situācija pagaidām ir salīdzinoši mierīga un būtiskas izmaiņas tajā tuvākajā laikā netiek prognozētas.
Viskritiskākā plūdu situācija Vidzemē ir Gulbenes pusē, kur mazās upes, tostarp Tirza un Pededze, ir izgājušas no krastiem un apdraud dzīvojamās ēkas, taču plūdus drīzumā varētu sagaidīt arī Valmierā.
Citviet Vidzemē, tostarp Cēsīs, Madonā, Jaunpiebalgā, Alūksnē, Valkā un citur, situācija patlaban ir normas robežās, kaut arī ūdens līmenis upēs turpina celties.
zinas.latvijasradio.lv, @valdzhaaa, Delfi.lv, Vladimir Demcenko, garikello, Janis Vingris, Elka4kaS, LatgalesRegionalaTV, 001vpc
Citāda Pasaule 
pļaviņu hes izturēs?
Gan jau izturēs! 😉
Vistraģiskākais un visļaunākais scenārijs vispār arī ir aprakstīts…
Kad sagrūst Pļaviņu HES aizsprosts. I daļa
mums jau neko nestāsta. tikai nostāda fakta priekšā. tas jau katram loģiski domājošam cilvēkam bija skaidrs, ka būs baigie plūdi, jo ievilkās pavasaris un ledus biezs. un cik sniega arī tajā pašā krievijā sasniga. tas ūdens un ledus daudzums kūst un nāk..un nāks arvien vairāk. tā kā nesaku ne 5, ka tiešām varētu būt traki. bet varbūt arī izspruks sveikā. zinu pāris cilvēkus, kas nespēj atrasties uz hes un rādās vīzijas kā viss ies gaisā. un tas notikšot šajā desmitgadē. viens no viņiem pat no rīgas uz siguldu aizvācās, jo nespēja vairs izturēt tos plūdu gļukus dzīvojot ķekavā.
Tiko VUGD Twiterī noziņoja:
Pļaviņās sācis iet ledus un strauji krities ūdens līmenis. Bet mēs nepriecājamies, jo var būt visādi!
Jānis Trallis @meteozinas: Vienas stundas laikā ūdens līmenis Pļaviņās krities par 2,45 metriem. Vēl trijos pēcpusdienā ūdens bija 2,4 metrus virs kritiskās robežas.
Pirms tam rakstīja:
„Pļaviņās situācija šobrīd ir nestabila. Applūst tādas teritorijas, kas parasti nemēdz applūst, tādēļ ir papildus darbs ar iedzīvotāju apziņošanu. Ūdens plūst pāri dambim, bet pastāv cerība, ka tas noturēs ledus krāvumu.”
Latvenergo:
Daugavas pietece pēdējās dienās pārsniedz 3000 m3/s, tādējādi arī pārsniedzot Pļaviņu HES 10 hidroagregātu caurvadi, kas ir 2800 m3/s, līdz ar to tiek atvērti ūdens pārgāznes aizvari. Tas tiek darīts pēc nepieciešamības, izvērtējot ražošanas tehniskās iespējas, aizvarus atverot daļēji vai pilnīgi, atkarībā no ūdens pieteces lieluma upē.
„Pļaviņu HES aizvaru atvēršana nav ikgadējs notikums, jo tas ir atkarīgs no palu spēka – iepriekšējo reizi aizvari tika atvērti 2010.gada palos.
NeoGeo.lv ir modelējis, ja sagrūst Pļaviņu HES. Bet es gribu pastāstīt par ko citu. Es biju uzrakstīji riktīgi, bet viens mopēdists man atslēdza LMT bezvadu Internetu ar sava mopēda dzinēja frekvenci vai trīcoņu 🙂 Jūs zināt Daugavpils cietoksni un tā aizsarg dambi, kas pasargā arī pilsētu. Veco pilsētu. Tas būvēts pirms 150 gadiem un nekad nav pievīlis. 12 metrus ūdens tas var izturēt. Tā tas projektēts un nekļūdīgi. Rīgas HES projektēts, lai sargātu Rīgu. Tas HESu kaskādes noturēt no Aiviekstes, ja visi sabrūk. Ogre nav speciāli novirzīta pret Daugavas straumi. Tas ir apzināti. Un siena pa labi uz Daugavu no tilta pār Ogres upi ir domāt, ja notiek šī nelaime, tad Ogres upe tecēs pretēji un kompensē Rīga HES nespēju uzņemt un turēt visu ūdeni palielinot HES baseinu. Tas ir kā amatiņš. Ja jūra būs ledus, tad Daugava izraus jaunu gultni. Jo Rīgas HES būs ledus priekš upes.
Senos laikos kad cēla tad cēla lai stāvētu gandrīz mūžīgi, bet tiem Padomju laika konstrukciju brīnumiem īstas ticības nav.
Bet ņemot vērā Daugavas līkumus un to ka daļa ūdens aizplūstu pa laukiem, cunami vilnis līdz nākošajai HES kaskādei droši vien zaudētu lielāko daļu savas enerģijas un augstumu.
Tomēr šaubos ka Ogres upe spētu kaut ko īpaši glābt. Tās caurplūde ir pārāk maza.
Es runāju par iespēju. Jo Rīgas HES ir tikai treniņu nolūkā nolaidis ūdeni. Jo viņiem kad vasarā skatijo pat nav viena hidro cilindra ,kas ceļ vienu slūžu.Domāju ka viena slūžu viņiem ir tik cik Daugava var piegāzt ūdeni. Tās ir perfekt leņķi izstrādātas. Es brīnos kā atļāvās tur celt ciematu . tu uz pusulas ka PSRs bija liegts pat pārvietoties. Ir atstāta vecā ietek, kas atsūks. un rēķiniet. ok es galvā parēķināšu pēc alu. Ūdens atplūdīs un pie Rīgas ir vecā Daugava. Un to Sauc Dārziņ! Tur virs 20m hes ir 100 varvbū.
Jānis Vīksna tu nēsi cementes. ai labi esmu pilnā. es gribu argymentē.
Tu esi pālī! 😀
Par to ciematu: pie mums ir brīva valsts, pašnāvnieki mājās var celt kur vēlas 😀
Bet tie cilindri gan tur izskatās pašvaki… 🙄
Pļaviņu HES ja nemaldos ir projektēts 10 000 m3/s caurplūdei, pērējie HESi drošvien tāpat, jo zemāk pa straumi caurplūde pieaug. Tā ka pašreizējie 3000 m3/s nav pat 1/3 no maksimālās caurlaides spējas.
Pļaviņu HES pavisam ir uzstādīti 10 hidroagregāti ar Frensis tipa turbīnām. To kopējā uzstādītā jauda 870 MW (pēc agregātu A2, A8 rekonstrukcijas 2001.gadā). Ūdens caurplūde caur turbīnu pie aprēķināta krituma ir robežās 279 – 290 m3/s.
Tātad maksimālā caurplūde ap 2900 m3/s, Pārējais ūdens tiek novadīts caur aizvariem. Šobrīd upes caurplūde pie Pļaviņu HES ir ap 4000 m3/s.
Vel smuku bildīti atradu ar Daugavas hidroelektrostaciju izvietojumu
Es biju domājis kopējo caurlaides spēju – ja uz pilnu klapi iet visas turbīnas un arī visas pārplūdes slūžas līdz galam vaļā. Tad šķiet, ka bija tos 10 000 m3/s iespējams izlaist cauri.
Droši vien ka var izlaist cauri, bet pārējo var arī pār bortu 😀
Jāni ! Paskaties būves kas ir pirms. Paskaties kāds ir Rīgas HES baseins, Es nerunāju par to ko mēs redzam. Tur palienu pļavas ir tādas ko mēs nev redzējuši!
Rīgas HES tiešām ir baigais monstrs 42km2 platības norijis, pat Ķīšezers ir divreiz mazāks, droši vien palienu pļavas arī bija milzīgas. Kaut kā Rīgas HES celtniecības fotogrāfijas nevar atrast, varbūt jābrauc uz Daugavas muzeju. Pļaviņu HES un Ķeguma HES celtniecības fotogrāfijas ir, bet Rīgas HESu it kā vispār nebūtu cēluši…
Ir ir Cēluši! Visi Dārziņi ir no tā paša materiāla. man pagrabs ir tāds, kas atombumbu varētu izturēt. Armatūru veda pa dzelzceļu. Betonu – uz Doles salas speciāli uzslēja betona un cementa rūpnīcu. Doles salas muzejs ir interesants iesaku ik vienam. Tur ir arī Daugavpils HES makets.