Vai no Apofisa ir jābaidās?

Tikko veiksmīgi esam pārdzīvojuši asteroīda 2012 DA14 bīstamu pietuvošanos Zemei, puslīdz veiksmīgi (iespējams!) pārcietuši tikšanos ar veselu spietu kosmosā lidojošu akmeņu, kas spītējot visām “1 pret vairākiem miljoniem” varbūtību, apņēmīgi turpināja bombardēt mūsu planētu vairāku dienu garumā.

Pieņemot, ka šīs nedienas veiksmīgi mums pagājušas garām, protams, gribas vaicāt – “kas gaidāms nākotnē?”. Ne reizi vien esam dzirdējuši par draudīgo asteroīdu vārdā Apofiss, kas kas 2029.gadā piepildīšot visus pasaules gala gaidītāju sapņus…

Apofiss, kas profesionāliem astronomiem vairāk pazīstams ar apzīmējumu 2004 MN4,m atklāts salīdzinoši nesen, 2004.gada 19.jūlijā un ierindots mūsu planētai potenciāli bīstamo debess ķermeņu skaitā. Šis kosmiskais objekts ir neregulāras formas, garumā 325 ± 15 metri, diametrā 270 ± 60 metri. Tā svars – 27 miljoni tonnu. Asteroīda orbīta regulāri krustojas ar Zemes orbītu un reizēm tas notiek kosmiskiem mērogiem pavisam niecīgos attālumos. Tāpēc tūlīt pēc atklāšanas Apofisa  bīstamība (iespējamība sadursmei ar Zemi) pēc Turīnas skalas tika novērtēta ar 4 – tas ir līdz šim augstākais kādam asteroīdam piešķirtais rādītājs. Taču pēc detalizētākiem pētījumiem bīstamības pakāpe aizvien samazināta, līdz pat 0. Patlaban zinātnieki ir pārliecināti, ka ne 2029., ne 2036.gadā sadursme nedraud.

2029.gada 13.aprīlī Apofiss šķērsos mūsu planētas ceļu tikai 38 000 km attālumā. Protams, ja līdz tam, kaut kas neizmainīs tā orbītas parametrus. Tāpat kā gadījumā ar 2012 DA14, tas ir pavisam niecīgs attālums kosmiskiem mērogiem. Kaut trāpījuma iespējamība šobrīd tiek gandrīz pilnībā izslēgta, zinātnieki tomēr ir aprēķinājuši, kādas postošas sekas varētu būt sadursmei.

Ja Apofiss nogāztos uz Zemes, tā trieciena jauda būtu 1717 megatonnas (salīdzinājumam – Hirosimas atombumbas sprādziena jauda bija ne vairāk kā 18 megatonnas). Gaisa vilnis no sprādziena pārvietotos ar neiedomājamu ātrumu (līdz pat 790 m/s!), noslaukot visu savā ceļā, tai skaitā arī visas ēkas un cilvēka radīto infrastruktūru. Pat 120 km attālumā sprādziena vilnim vēl aizvien būtu orkāna spēks. Iegāžoties okeānā, asteroīds radītu cunami vilni, kas iznīcinātu visu okeāna piekrasti plašā teritorijā.

Sākotnēji bija izstrādāts projekts, kas paredzēja bīstamo debess ķermeni ievīstīt tādā kā gaismu atstarojošā folijā, kas asteroīdu padarītu jūtīgāku pret Saules vēja iedarbību, gala rezultātā orbīta tiktu nedaudz izmainīta un sadursme nenotiktu. Tomēr, pēc precizētajiem aprēķiniem, zinātnieki secinājuši, ka nav vajadzīgs iejaukties Apofisa ceļā, jo sadursmes iespēja ir izslēgta.

Tomēr pēdējo dienu notikumi izraisa bažas un mazina uzticēšanos NASA spējai savlaicīgi pamanīt un novērst no Kosmosa draudošās briesmas. Vēl aizvien nav nekādas oficiālas informācijas par neskaitāmajiem bolīdu un meteorītu novērojumiem. Nav ne apstiprināta ne noliegta versija, ka daudzie uz Zemi krītošie akmens gabali ir 2012DA14 “satelīti”. Ja tas tā ir, tad jājautā – vai no 10 reižu lielākā Apofisa iespējamajiem un neredzamajiem satelītiem nav jābaidās vairāk kā no paša asteroīda?

Un vēl kāds, ne mazāk svarīgs jautājums? Ja reiz tik lielu un potenciāli bīstamu asteroīdu atklāja tikai 2004.gadā, vai nav iespējams, ka tepat kaut kur kosmosa telpā nejoņo ne mazāk bīstams, bet vēl nezināms un neatklāts akmens bluķis?