PostValentīna dienas asteroīds tuvojas (Video)

PAPILDINĀTS↓

Valentīna dienas cienīga tikšanās ir gaidāma jau 2013. gada 15. februārī. Lai arī nekāds tiešs kontakts nenotiks, attālums, kādā uz īsu brīdi atradīsies 2012 DA14, ir patiesi iespaidīgs. 2012 DA14 ir aptuveni 50 metrus liels asteroīds, kura masa ir aptuveni 130 000 tonnu. Tas tika atklāts 2012. gada 23. februārī.

“Tas ir tuvākā attāluma rekords,” pastāstīja NASA Zemei tuvo objektu programmas vadītājs Dons Jeomans. “Kopš 1990. gados tika uzsākta regulāra debesu izpēte, mēs neesam redzējuši tik lielu objektu palidojam Zemei garām tik tuvu.”

Lai tas jūs pārāk nešokē, bet Zemes tuvumā atrodas pietiekami daudz dažāda izmēra kosmisko “akmeņu”. Tur lidinās gan dažus centimetrus lieli oļi, gan kilometriem plati milzeņi. Daļa no tiem ir atlidojuši no galvenās asteroīdu joslas starp Marsu un Jupiteru, bet daļa ir komētu atliekas. NASA Zemei tuvo objektu programmas ietvaros tiek meklēti un novēroti šādi objekti, jo īpaši tādi, kas mēdz pietuvoties mūsu planētai.

2012 DA14 ir visai tipisks Zemei tuvais asteroīds. Tas ir aptuveni 50 metrus liels, nedz īpaši liels, nedz ļoti maziņš. Visticamāk, ka tas ir akmens tipa. Jeomans uzskata, ka šādi asteroīdi palido garām Zemei aptuveni reizi 40 gados, bet saduras ar mūsu planētu vidēji 1200 gados.

Sadursme ar 50 metrus lielu asteroīdu nav nekāda katastrofa, protams, ja tu neatrodies tieši sadursmes vietā. Jeomans pastāstīja, ka aptuveni tāda paša izmēra objekts ir radījis kilometru plato Arizonas krāteri pirms aptuveni 50 000 gadu. “Tas bija dzelzs tipa asteroīds,” piebilda Jeomans. “Tādēļ sadursme bija iespaidīgāka.”

Līdzīga izmēra objekts 1908. gadā uzsprāga virs Sibīrijas taigas, nolīdzinot lielas meža platības. Zinātnieki joprojām pēta Tunguskas fenomenu, lai noskaidrotu, kas īsti bija šis objekts.

“2012 DA14 noteikti nesadursies ar Zemi,” teica Jeomans. “Asteroīda orbīta ir labi izpētīta, lai izslēgto šo varbūtību.” Tomēr tas atradīsies intriģējoši tuvu. NASA radari pētīs šo bluķi, kad tas pietuvosies tuvāk mūsu planētai nekā daudzi mākslīgie pavadoņi. Jeomans pastāstīja, ka asteroīds izlidos reģionā starp zemo orbītu, kurā atrodas daudzi Zemes novērošanas pavadoņi un Starptautiskā kosmiskā stacija, un ģeostacionāro orbītu.

“Varbūtība, ka tas sadursies ar kādu satelītu, ir ārkārtīgi niecīga,” teica Jeomans. “Gandrīz nekas neriņķo tajā zonā, kurā DA14 lidos garām Zemei.”

NASA Goldstounas radars novēros asteroīdu no 16. līdz 20. februārim. Iegūtie dati ne tikai palīdzēs precizēt asteroīda trajektoriju, bet arī noteikt tādas īpašības kā izmērs, rotācija un virsmas atstarošanās spēja. Novērošanas kampaņas mērķis ir izveidot asteroīda 3 dimensiju karti.

Maksimālās pietuvošanās brīdī, kas iestāsies 15. februārī 19:25 (GMT laiks), asteroīds atradīsies tikai 34 100 kilometru attālumā no Zemes. Tas nebūs redzams ar neapbruņotu aci. DA14 spožums varētu sasniegt 8 zvaigžņlielumu. Teorētiski tas būtu viegli ieraugāms ar nelielu teleskopu vai pat binokli. Kā norādīja Jeomans, problēma būs ātrums.

“Asteroīds brāzīsies, minūtē veicot aptuveni vienu grādu lielu attālumu. To būs grūti izsekot,” skaidroja Jeomans, piebilstot, ka tas pa spēkam būs tikai ļoti pieredzējušiem vaļasprieka astronomiem.

Staspace.lv, Science At NASA