Pārtikas cenas pasaulē un Latvijā sasniegušas jaunu rekordu (Video, Grafiks)

Šī lapa vairs nav pieejama.

Atkritumu konteineri kā pārtikas avots

ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) Romā ziņo, ka februārī jaunu rekordu sasniegušas pārtikas cenas pasaulē, vēstī AFP. Februārī FAO pārtikas cenu indekss pārtikas produktiem – tostarp zirņiem, piena produktiem, gaļai un cukuram – pieaudzis par 236 punktiem. Janvārī šis indekss sasniedza savu augstāko atzīmi kopš 1990.gada – 231 punktu.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Visvairāk cenas kāpušas piena produktiem un graudaugiem. Cenas piena produktiem mēneša laikā pieaugušas par četriem procentiem, taču pagaidām vēl nav sasniegušas maksimumu, kas tika fiksēts 2007.gadā. Salīdzinājumā ar janvāri graudaugu cenas pieaugušas par 3,7 procentiem.

Februāra sākumā Francijas lauksaimniecības Bruno Lemērs un ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ģenerāldirektors Žaks Diufs brīdināja, ka pārtikas cenu celšanās kļūs par iemeslu nemieriem visā pasaulē. Laika posmā no 2007. līdz 2008.gadam vairāk nekā 60 pasaules valstīs uzliesmoja nemieri, toreiz FAO indekss bija aptuveni 200 punkti.

Saskaņā ar Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra aprēķiniem vairākiem plaša patēriņa pārtikas produktiem Latvijā gada laikā cenas vairāk nekā dubultojušās informēja organizācijas vadītāja Inguna Gulbe.

Visstraujāk pieaug dārzeņu cenas. Salīdzinot 2011.gada februāra un 2010.gada februāra cenas, vislielākais pieaugums bijis vietējiem galviņkāpostiem – par 188%, kartupeļiem – par 161%, griķiem – par 141%, galda bietēm – par 57%, “Jonagold” āboliem – par 53%, fasētam 2% pilnpienam – par 47%, fasētam 25% skābajam krējumam – par 40%, banāniem – par 39%, bumbieriem – par 37%, sālim – par 36% un “Merrild” maltajai kafijai – par 34%.  – Iemesls – plūdi Polijā un sausums Krievijā

“Pārtikas cenu kāpuma Latvijā galvenais iemesls ir cenu pieaugums pasaulē. Pēdējo mēnešu laikā ievērojami pieaugušas piena produktu, cukura, kafijas un graudu cenas pasaules tirgos. Kartupeļu cenas milzīgais pieaugums skaidrojams ar sauso un karsto vasaru Krievijā, kur kartupeļi tikpat kā neizauga, bet tas ir ļoti plaši patērēts produkts šajā valstī. Tāpēc Krievijā palielinājies pieprasījums pēc Baltijas kartupeļiem. Dārzeņu cenu kāpums ir skaidrojams ar plūdiem Polijā, kas ir ļoti nozīmīga dārzeņu ražotāja šajā reģionā. Savukārt Latvijā lielā karstuma un mitruma dēļ gads nebija īpaši labvēlīgs atsevišķām dārzeņu kultūrām,” norādīja Gulbe.

Februārī krasi pieaugušas krējuma cenas. Saskaņā ar Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra datiem šā gada februārī salīdzinājumā ar janvāri lielākais cenu pieaugums Rīgas veikalos bija fasētajam skābajam krējumam ar 25% tauku saturu, kas sadārdzinājies par 42% – no 1,61 lata par kilogramu līdz 2,28 latiem par kilogramu. Par 31% palielinājušās vietējo kartupeļu cenas – no 0,41 lata līdz 0,53 latiem par kilogramu, savukārt par 28% kļuvis dārgāks fasētais skābais krējums ar 15% tauku saturu – no 1,35 latiem līdz 1,73 latiem par kilogramu.

“Diemžēl nodokļu politikas nozīmīgās izmaiņas Latvijā un resursu cenu pieaugums pasaulē liek secināt, ka pārtikas cenu kāpums arī nākamajos mēnešos turpināsies,” rezumēja Gulbe.

Ziņu avots: Apollo, TVNET, mixednews.ru, tv.delfi.lv, Канал ПИК