Uz Marsa iespējams atklāts plūstošs ūdens (Foto, Video)

Zinātnieki atraduši pazīmes, kas varētu liecināt par tekoša ūdens klātbūtni uz Marsa, – šauras, tumšas žuburotas līnijas vairākās stāvās nogāzēs, kas varētu būt sālsūdens strauti, paziņojusi ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa izpētes pārvalde (NASA).

Balstoties uz datiem, kas iegūti ar kosmiskā aparāta «Mars Reconnaissance Orbiter» palīdzību, pētniekiem izdevies spert solīti tuvāk atbildei uz jautājumu par iespējamo dzīvību uz Sarkanās planētas. Sīkākus priekšstatus par šo atradumu viņi cer iegūt ar laboratorijas pētījumu un jaunu kosmisko misiju palīdzību.

Aplūkojot secīgi veiktus uzņēmumus Ņūtona krāterī, vairākās tā nogāzēs redzams, ka Marsa pavasarī un vasarā tur parādās rokas pirkstiem līdzīgas līnijas, kas vēsākā gadalaikā atkal pazūd.

«Labākais skaidrojums, ko šimbrīžam varam piedāvāt attiecībā uz minēto novērojumu, ir sāļa ūdens straumes, lai gan šai pētījumā tas nav tieši pierādīts,» izteicies žurnālā «Science» publicētā pētījuma vadošais autors, Arizonas universitātes Mēness un planētu laboratorijas pētnieks Alfrēds Makevens. «Šobrīd tā ir mīkla, bet domāju, ka turpmākie novērojumi un eksperimenti var palīdzēt to atminēt.»

Līdz šim uz Marsa nav izdevies atklāt ūdeni šķidrā agregātstāvoklī, kas padarītu iespējamu vienkāršu dzīvības formu klātbūtni, lai gan planētas polu cepurēs atrasts ledus.

«Domāju, ka šis ir ļoti cerīgs atklājums, jo mums pirmo reizi ir iespēja novērot uz Marsa vidi, kurā varētu norisināties aktīvi bioloģiskie procesi, – gadījumā, ja šobrīd uz Marsa pastāv dzīvība,» piebildusi Indianas universitātes ģeoloģijas profesore Liza Preta. «Nākamais lielais jautājums ir mēģināt saprast šo straumju izcelsmi un noteikt, vai tās varētu būt saistītas ar lielāku sālsūdens baseinu vai arī tām ir tikai atsevišķi, izolēti avoti.»

Kā pieļauj Preta, straumju sezonālais raksturs varētu netraucēt tur izpausties dzīvībai. Viņa atgādinājusi, ka arī uz Zemes mīt daudzi tādi organismi, kas pielāgojušies ļoti īsai veģetācijas sezonai, bet pārējo laiku, kad ir pārāk auksts vai pārāk sauss, tie pavada miega stāvoklī.

Pēc Makevena teiktā, triju gadu laikā kosmiskais aparāts fiksējis tūkstošiem šādu strautu kopumā septiņās Marsa vietās un identificējis vēl divdesmit iespējamas vietas. Vienlaikus viņš uzsvēris, ka šai parādībai ir nejaušs raksturs un zinātnieku rīcībā nav tiešu pierādījumu, ka tas būtu ūdens. Katrā ziņā runa nav ne par kādām brāzmainām Marsa upēm, drīzāk gan par pazemes plūsmu.

Zinātnieks norādījis, ka līniju tumšā krāsa nav skaidrojama kā tiešs mitrums, tam ir kāds cits iemesls – iespējams, sālsūdens sūcies lejup pa nogāzēm dziļāk, zem planētas virsmas.

NASA vēl šogad gatavojas sūtīt uz Marsu jaunu tālvadāmu zondi «Curiosity», kas sasniegs ceturto planētu nākamā gada augustā, taču rajons, kas tai būs jāpēta, atrodas tālu no pieminētajām stāvajām nogāzēm, kurās atrastas iespējamo straumju pēdas.

Informācijas avoti: Apollo, LabEquipment, Vesti.ru