Daži Latvijas ziņu portāli šodien prognozē anomālus laika apstākļus, ģeomagnētiskās vētras un avārijas uz zemes.
Nekrītiet panikā, tur vienkārši stādā daži “anomāli” cilvēki! 😀
Mūsu vientieši raksta, ka Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācija (NASA) piektdien uz Saules prognozē spēcīgus uzliesmojumus, kas varētu kļūt par iemeslu anomāliem laikapstākļiem, ģeomagnētiskajām vētrām un virknei avāriju uz Zemes, ziņo ārvalstu mediji.
Šāda biedējoša prognoze esot atrodama ziņojumā «Kosmisko laikapstākļu draudi: sociālās un ekonomiskās sekas», ziņo aģentūra «Interfax». NASA speciālisti paredz, ka Saule kosmiskajā atmosfērā izmetīs milzīgu daudzumu gāzu, kas nokaitēs kosmisko atmosfēru.
Šī parādība uz Zemes būšot redzama kā ļoti spilgta ziemeļblāzma.
Pēc tam iespējams, pārstās darboties energosistēmas, kā sekas varētu būt katastrofiskas.
Nu laikam būs tādas ziemeļblāzmas, kā vakar 20.septembrī tika novērotas Zviedrijas ziemeļos Abisko nacionalajā parkā, bet tikai kādas 10 reizes spēcīgākas. 😀
Prātīgāks cilvēks gan pats pačekotu ko raksta NASA vai NOAA un nekādu tamlīdzīgu informāciju neatrastu.
Šobrīd Saules aktivitāte ir zema un arī tuvākās dienās nekādas lielas izmaiņas netiek prognozētas.
Arī nekādu lielu Saules plankumu nav, kuri būtu spējīgi radīt kaut cik spēcīgus uzliesmojumus. (Skat. attēlu)
M kategorijas uzliesmojuma iespējamība Saules redzamajā pusē ir aptuveni 1%, X kategorijas 0%.
Tā kā nekādas anomālijas šodien nav gaidāmas! 🙂
Kas mani ieinteresēja un ko šodien izdevās atrast no NASA, tas ir video ar Zemes magnetosfēras dzirdamo skaņu ierakstu, ko veikušas NASA kosmiskā starojuma zondes.
Šis skaņu “kora” fenomens zinātniekiem jau esot labi pazīstams. Man arī šis skaņas likās pazīstamas, laikam no kādas šausmu/fantastikas filmas. 😀
Arktikas jūrā ledus daudzums sasniedzis zemāko līmeni visa gada laikā. Tādējādi uzstādīts jauns vasaras rekords kopš tiek apkopoti šādi dati.
Saskaņā ar ASV Nacionālā sniega un ledus datu centra aprēķiniem minimālā atzīme šogad bija 3,41 miljons kvadrātkilometru jeb par 18 procentiem mazāk kā 2007.gadā, savukārt togad jaunais rekords par 22 procentiem pārspēja 2005.gada rekordu. Ledus daudzums Arktikā patlaban ir tikai puse no 1979.-2000.gada vidējā rādītāja.
Jāatzīmē, ka ledus daudzumam Arktikas jūrā ir tiešs sakars ar klimata izmaiņām pasaulē. Zinātnieki, kuri nodarbojas ar ledus kušanas analīzi, uzskata, ka rezultāti norāda uz fundamentālām pārmaiņām. Zinātnieki pieļauj, ka arī 2012.gada lietainās vasaras cēlonis bijusi tieši šī straujā ledus kušana.
«Lai gan mēs jau ilgu laiku zinām, ka planēta uzsilst, izmaiņas pirmkārt ir redzamas tieši Arktikā, un tik straujām pārmaiņām mēs neesam gatavi,» skaidro zinātnieki. Arktikas ledus kalpo arī kā liels planētas atvēsinātājs, jo atstaro deviņdesmit procentus saules karstuma.
Zinātnieki aprēķinājuši, ka līdz 2050. gadam ledus Arktikā izkusīs pilnībā, taču arī norāda, ka kušanas ātrums ir lielāks nekā tiek prognozēts. Tas licis atsevišķiem zinātniekiem izteikt prognozes, ka Arktikas ledājs izkusīs tuvāko 3-4 gadu laikā.
Agrākās Arktikas ledus apjoma samazināšanās prognozes (zilā un sarkanā līnija) un reālā situācija (melnā līnija) – izskatās ka pat līdz 15 gadiem Arktikas ledus var neizvilkt…
26.augusta mērījumi liecināja, ka ledus daudzums Arktikas jūrā ir 4,10 miljoni kvadrātkilometru, bet jau 4.septembrī tas pirmo reizi vēsturē biji nokrities zem četriem miljoniem kvadrātkilometru. Zinātnieki uzskata, ka «ledum ir jābūt diezgan plānam, lai tas, tuvojoties rudenim, turpinātu kust».
NASA vērš uzmanību ka Arktikas ledus klājumā izveidojušies milzu caurumi, kas liecinot ka palikušais ledus ir plāns.
Turklāt 2011.gadā veiktais pētījums liecina, ka šāda situācija nav piedzīvota vismaz pēdējo 1 450 gadu laikā. Tas nozīmē, ka Arktika ir «iegājusi jaunā klimata fāzē, kad plāns ledus kombinācijā ar siltāku gaisu un ūdeni katru vasaru izraisa arvien straujāku ledus kušanu».
Nu ko? Lai nepiepildītos ļaunākās prognozes, par kurām rakstīju pagājušajā reizē – Arktikā beidzas vasara… bet kas mūs sagaida nākotnē? (Ilustratīvais materiāls), atliek cerēt tikai uz brīnumu – mesijas nolaišanos no debesīm, citplanētiešu iejaukšanos, utt. vai arī uz reālākiem notikumiem kas jau notiek, kā Saules aktivitātes samazināšanos.
Samazinoties Saules aktivitātei, samazinātos arī vidējā Zemes temperatūra. Latvijai kārtējais Maundera minimums labu klimatu gan nesola, bet Arktikas ledus kušana varētu piebremzēties uz kādiem gadiem vai gadu desmitiem. Tas gan neglābs tālākā nākotnē, kad Saules aktivitāte pastiprināsies, bet varbūt man nenāksies braukt pa Rīgas ielām ar laivu…
Bet varbūt tas viss ir zinātnieku fantāzijas un maldi!?
🙄
Bet Ledus segas pieaugums jūrās ap Antarktīdu (Antarktikā) ir krietni mazāks par izkusušā ledus apjomu Ziemeļu Ledus okeānā (Arktikā), liecina ASV Nacionālā sniega un ledus datu centra apkopotā informācija.
Šogad reģistrētais minimums Arktikā bija 3,3 miljonus kvadrātkilometru mazāks par normu, savukārt ledus daudzums Antarktikā 19.septembrī pakāpās 1,1 miljonu kvadrātkilometru virs normas, līdz ar to pasaulē kopumā ledus klātā ūdens platība ir aptuveni divus miljonus kvadrātkilometru mazāka par 1979.-2000.gada vidējo rādītāju.
Arī iepriekšējos gados bija vērojama līdzīga situācija – ledus daudzums Arktikā pastāvīgi ir mazāks par normu, savukārt Antarktikā ledāju platība pēdējos gados ir augusi, tomēr šis pieaugums nekompensē ledus izzušanu Arktikā.
Ledus kušana Ziemeļu Ledus okeānā neietekmē ūdens līmeni. Pasaules okeāna līmeņa celšanās iespējama saistībā ar sauszemes ledāju kušanu: ja izkustu viss Grenlandes ledus, ūdens līmenis pasaulē vidēji celtos par septiņiem metriem; ja izkustu viss Antarktīdas ledus, ūdens līmenis celtos par aptuveni 70 metriem.
Pēdējos gados saistībā ar sauszemes ledāju kušanu un ūdens termālo izplešanos pasaulē novērota ūdens līmeņa celšanās vidēji par trim milimetriem gadā.
Iepriekšējā naktī 14.09.12 Zemei patraucās garām asteroīds 2012 QG42, pēc kosmiskiem mērogiem salīdzinoši tuvā attālumā – 7,4 DL (1 DL =1 attālums līdz mēnesim). Asteroīds tika atklāts tikai mēnesi atpakaļ un tā diametrs ir 310 metri, salīdzinājumā asteroīda Apofisa diametrs ir 320 metri.
Bet 10.septembrī pagaidām vel nezināms objekts ietriecies Jupiterā. Iespējams ka tas ir asteroīda Apofisa mazākais brālītis, ar aptuvenu diametru 160 metri. 🙂
Jupitera masa ir 318 reizes lielāka par Zemes masu, pēc diametra tas ir 11 reizes lielāks un tilpums ir aptuveni 1300 reizes lielāks nekā Zemei, kas to padara par lielāko planētu saules sistēmā.
Vaļasprieka astronomi no ASV ziņo par spožu uzliesmojumu Jupitera atmosfēras augšējos slāņos, kas varētu liecināt par sadursmi ar kādu asteroīdu vai komētu. Pirmais šo notikumu pamanīja un par to paziņoja Dens Petersons no Viskonsīnas štata, kurš tobrīd pētīja strīpaino milzu planētu savā 300 milimetru LX200 teleskopā.
10.09.2012 13:35:30 pēc Latvijas laika “es pamanīju spožu, divas sekundes garu uzliesmojumu Jupitera austrumu daļā. Tā diametrs varētu būt aptuveni 160 kilometri,” rakstīja Petersons. “Jāgaida, iespējams, ka tuvāko pāris dienu laikā attīstīsies tumšs plankums. Es domāju, ka tā varēja būt kāda maza, agrāk nezināma komēta, kura tagad jau ir iegājusi vēsturē, cerams, ka tā savu vārdu būs ierakstījusi Jupitera mākoņos.”
Arī Džordžs Hals no Teksasas tonakt fotografēja Jupiteru. No viņa safotografētajiem kadriem izveidota animācija.
Visticamāk, ka sadursmes vaininieks ir neliels asteroīds vai komēta, līdzīgi kā 2010. gada jūnijā un augustā. Slavenākā sadursme noteikti ir 1994. gadā novērotā Šūmeikera-Levija 9 komētas tikšanās ar milzu planētu, kurā tika atstāta virkne “rētu”.
1994. gada 16. jūlijā Jupiters deva izšķirošo norādi par dinozauru galu. Zemes teleskopi pavērsās pret lielāko Saules sistēmas planētu, fotografēja notikumus no kosmosa. Šūmeikera-Levi komēta 9 (tās atklājēji bija Jūdžins un Kerolaina Šūmeikeri un kanādietis Deivids Levijs), lidojot ar ātrumu vairāk nekā 160 000 km/st, tik ļoti pietuvojās Jupiteram, ka planētas gravitācija sarāva to gabalos, radot 21 atlūzu, katru vidusmēra asteroīda lielumā, ap kilometru diametrā. Septiņas dienas atlūzas krita uz Jupitera ik pa astoņām stundām.
Sīkāku atlūzu mākoņi tika uzsviesti 3000 km augstumā virs planētas. Pēc nedēļas Habla kosmiskā teleskopa fotoattēli rādīja skrambu Jupitera ārējā apvalkā, kas bija tik liela, ka tajā ietilptu visa Zeme. Ja tikai viena no šādām daļām būtu ķērusi Zemi, putekļi, kas rastos eksplozijas rezultātā, pārklātu visu planētu un radītu globālu katastrofu.
Bet atgriezīsimies pie asteroīda Apofisa, kura viesošanos Zemes tuvumā gaidāma 2029.gada 13.aprīlī 4:36.
Asteroīds Apofiss sver 55 miljonus tonnu un ir 320 metru diametrā, kā arī sevī slēpj 65 tūkstošu atombumbu lielu enerģiju. Ārvalstu zinātnieki lēš, ka Zemē tas ietriekšoties ar ātrumu 45 tūkstoši km/h. Bet ja arī asteroīds kaut kādu mistisku iemeslu dēļ nokristu uz Zemes, pēc zinātnieku aprēķinātās trajektorijas, Latviju tas neskartu un radītu lokālu katastrofu. Un pastāv arī daudzas iespējas mainīt asteroīda trajektoriju lai tas uz Zemes nenokristu.
2029.gadā PASAULES GALS NEBŪS! Un 2036 arī nebūs! 🙂
Mēdiji steidz ziņo, ka Grenlandē ko šovasar skāra nebijuša mēroga atkusnis, kopš augusta kļuvis krietni aukstāks. Naktī uz 9.septembri gaisa temperatūra Grenlandes vidienē pirmo reizi šosezon pazeminājās līdz -40 grādiem, kas ir neierasti liels sals tik agri rudenī, tā ir arī zemākā gaisa temperatūra Zemes ziemeļu puslodē kopš pavasara.
Tomēr visā pārējā Arktikas reģionā temperatūra saglabājas ap 0°C
Saskaņā ar Starptautiskā Arktikas izpētes centra datiem ūdens platība, kurā ledus koncentrācija ir vairāk nekā 15 procentu, sarukusi līdz 3,59 miljoniem kvadrātkilometru, kas ir mazāk nekā puse no pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu vidējā rādītāja. Patlaban būtiska ledus daudzuma samazināšanās vairs netiek novērota.
Iepriekšējais zemākais rādītājs pirms šā gada ledus kušanas rekordiem bija 4,25 miljoni kvadrātkilometru 2007.gada 24.septembrī. Tas tika pārspēts šā gada 24.augustā, un kopš tā brīža katru dienu tika reģistrēts jauns rekordzems ledus daudzums.
Nepieredzēti straujo ledus kušanu šovasar izraisīja gan augsta gaisa temperatūra, gan spēcīgi cikloni, kuru radītie vēji salauza ledājus. Turklāt pēdējos gados Arktikā dramatiski sarucis daudzgadējās ledus kārtas apjoms; tā ir biezāka un tādēļ kūst krietni lēnāk nekā ledus, kas izveidojies pēdējās ziemas laikā.
Tikmēr daži zinātnieki jau izstrādājuši “ļaunāko scenāriju” pie kā novedīs neparedzētā ledus kušana Arktikā. Agrāk rakstītos mērenos scenārijus var izlasīt NeoGeo.lv mājaslapā – Globālā sasilšana – prognozes Latvijai (10 metri). I daļa utt.
Saskaņā ar viņu izstrādāto modeli Arktikas jūras ledus pilnībā izkūst jau 2015 gada septembrī. Paskatoties uz šodienas attēlu augstāk un viņu prognozēm zemāk, tas nemaz neliekas tik neiespējami.
Šis tad arī būšot kritiskais lūzuma punkts un tad sāksies nekontrolējama Grenlandes ledus kušana un pasaules okeāna līmeņa celšanās ar ātrumu 15,18 cm gadā līdz 2017.gadam. Tālāk viss aizies galīgā “tūtē” un līdz 2051.gadam izkusīs visi Zemes ledāji un okeāna līmenis pacelsies līdz maksimālajam augstumam, par 68,3 metriem.
Kā Latvijas teritorija varētu izskatīsies, kad ūdens līmenis pacelsies par 60 metriem.
Uz kā pamatojas šādas prognozes? Viens no galveniem iemesliem esot siltumnīcas efekta izraisošās gāzes – metāna nokļūšana atmosfērā. Kūstot Arktikai izkūst arī sasalušais metāna hidrāts, atbrīvojas metāns un nokļūst atmosfērā pastiprinot siltumnīcas efektu. Klimats paliek siltāks, Arktika kūst vel vairāk, atmosfērā nonāk vel vairāk metāna. Un tā pa”apburto loku” kamēr izkūst visi ledāji…
Vai tam ir kādi pierādījumi? Vienu pierādījumu, kā atmosfēras parādību, mēs varējām novērot paši. Vasaras naktīs debesīs ir iespējams novērot sudrabainos mākoņus (mezosfēras mākoņi). Šāda atmosfēras parādība pirmo reizi tika novērota 1885 gadā. Viens no faktoriem, kas veido šos mākoņus, pēc zinātnieku domām ir atmosfērā nokļuvušais metāns. Bet šogad šo mākoņus varēja jau novērot gandrīz katru vakaru.
Arī man tika tas gods… 3.jūlijs Madonas rajons
Bet par to kādu faktoru dēļ, šīs skarbās prognozes tik ātri varētu arī nepiepildīties, parunāsim citreiz… 😉
Mūsu vientieši raksta, ka Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācija (NASA) piektdien uz Saules prognozē spēcīgus uzliesmojumus, kas varētu kļūt par iemeslu anomāliem laikapstākļiem, ģeomagnētiskajām vētrām un virknei avāriju uz Zemes, ziņo ārvalstu mediji.
Prātīgāks cilvēks gan pats pačekotu ko raksta NASA vai NOAA un nekādu tamlīdzīgu informāciju neatrastu.
Citāda Pasaule 