ASV atradusi jaunu ārējo ienaidnieku teroristu Nr.1 – Māti Dabu

ASV iekšējās drošības eksperts Pentagonā Pols Stoktons modelē situāciju apokaliptisku katastrofu gadījumos, kuru iespaids būs graujošāks nekā 2001. gada 11. septembra teroraktiem. Šīs potenciālās katastrofas var miljoniem parastu amerikāņu dzīvi “apgriezt kājām gaisā”, raksta žurnāls “Newsweek”.

ASV aizsardzības ministra vietnieks Stoktons tās sauc par “sarežģītām katastrofām”, uzskatot, ka tām būs “kaskādes efekts”, tostarp arī sociāli politisks, raksta žurnālists Kristofers Dikijs. Stoktona modeļos figurē dabas katastrofas, kas var nogalināt desmitiem tūkstošu cilvēku, uzspridzināt ekonomiku, izsist pamatīgu caurumu nacionālās drošības sistēmā. “Un terorists, kas vainojams šajās šausmās, būs Daba,” raksta žurnāls.

Stoktons un citi eksperti nešaubās: dabas katastrofas, daudz postošākas par viesuļvētru “Katrīna”, notiks. Globālā sasilšana un Pasaules okeāna līmeņa celšanās jau rada aizvien stiprākus un plašākus orkānus un aizvien bīstamākas vētras.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Ja ticam Alam Goram, vairāki zinātnieki vēlas Safīra – Simpsona skalai pievienot jaunu atzīmi – sesto kategoriju. Piektajai kategorijai pašreiz atbilst vētras ar vēja ātrumu virs 248 kilometri stundā. Jaunajā – sestajā kategorijā ietilptu vētras ar vēja spēku 280 – 288  kilometri stundā.

Gors arī piebilst, ka šogad ASV jau pārdzīvojusi 10 dabas katastrofas, kuru radītie zaudējumi pārsniedz vienu miljardu ASV dolāru, un kuru radīto ārkārtas situāciju novēršanai jau iztukšots viss tam atvēlētais gada budžets.

“Problēma nav tikai tajā, ka dabas trakojošais milzis ir kļuvis tik varens. Bēda ir tajā, ka rajoni dabas katastrofu ceļā ir biezi apdzīvoti,” teikts rakstā. “Vērojama tendence, ka cilvēki turpina pārcelties uz lielpilsētām, bet tās visas atrodas piekrastēs,” skaidro Madhu Berivāls no “IEM”, kas draudu potenciālu Jaunorleānai bija izpētījusi vēl pirms “Katrīnas”.

“Eksistē vēl briesmīgāki scenāriji, nekā nesenā zemestrīce Japānā, kas izraisīja cunami un atomelektrostacijas (AES) “Fukušima -1″ avāriju,” teikts rakstā. Piemēram, 1811./1812.gada ziemā ASV Memfisas ziemeļu daļā notika spēcīgu zemestrīču sērija. Misisipi upe sāka tecēt atpakaļ, krasti iebruka, radās jauni ezeri. Taču bojāgājušo cilvēku skaits nebija liels, jo toreiz tā bija mazapdzīvota teritorija.

Amerikāņu zinātnieki ir aprēķinājuši : ja 7,7 ballu spēcīga zemestrīce šajā pašā vietā notiktu tagad, tā paņemtu 86 000 cilvēku dzīvības, tiešie draudi ekonomikai sasniegtu 300 miljardus ASV dolāru (150 miljardus latu), bojātas tiktu 15 AES. Seku likvidēšanai vajadzētu 42 000 glābējus, būtu jāiesaista karaspēks. Tāpēc Stoktons tik lielu uzmanību pievērš iespējamajām dabas katastrofām.

Informācijas avots: Delfi.lv, The Daily Beast

Grūtnieču un embriju asinīs atrod ģenētiski modificētas kukurūzas toksīnus un nezāļu indes atliekas

Īstermiņa peļņas gūšanas un pārtikas ražošanas monopolizācijas nolūkos ekoloģiski, bioloģiski un sociālekonomiski destruktīvas lauksaimniecības biotehnoloģijas agresīvi izplatošās korporācijas saņēmušas smagu triecienu – kanādiešu pētnieki grūtnieču un to augļu asinīs atklājuši ģenētiski modificētās kukurūzas toksīnu Cry1Ab un nezāļu indes atliekas. Atbilstoši korporāciju algoto zinātnieku un PR speciālistu līdzšinējiem izteikumiem šīs vielas tur nekādi nevarēja atrasties.

Akadēmiski recenzētais izdevums Reproductive toxicology šī gada 18. februārī publicēja Šerbrūkas universitātes (Kvebeka, Kanāda) Hospitāļa Centra Dzemdniecības un ginekoloģijas departamenta, Klīniskā Pētījumu Centra un citu, saistīto institūciju zinātnieku pētījumu par ģenētiski modificētas pārtikas cilmes pesticīdu klātbūtni Austrumkvebekas jauno māmiņu un viņu bērnu asinsritē.

Kanādas un ASV lauksaimniecībā aptuveni 60% no kopējās lauksaimniecībā izmantojamo zemju platības (neskaitot ganības) tiek apsētas ar ĢM augiem. Šo augu DNS ir ievietoti citu organismu gēni, lai tie būtu izturīgi pret vairākiem plaši lietotiem herbicīdiem kā arī, lai augi paši izstrādātu daļai kukaiņu nāvējošu indi. Ņemot vērā attiecīgo ĢM kultūru īpatsvaru, pētnieki no lielās, to audzēšanā izmantoto pesticīdu dažādības, sieviešu un vēl nedzimušo bērnu asinīs izvēlējās meklēt glifosāta (GLYPH) un tā metabolīta amilometilfosfonskābes (AMPA) , glufozinātamonija (GLUF) un tā metabolīta trimetilfosfīnpropionskābes (3-MPPA), kā arī augsnes baktērijas Bacillus thuringiensis gēna sintezētā, daļai kukaiņiem īpaši toksiskā proteīna Cry1Ab atliekas.

Lasīt vairāk par šo ziņu

Anomālijas, dīvainības un interesanti notikumi (Video-foto apskats 12.06.11)

Raksts tiek papildināts dienas gaitā…

National Geographic – Zonas 51 noslēpumi

Šī lapa vairs nav pieejama.

Секреты Зоны 51

Lasīt vairāk par šo ziņu

WikiLeaks: ASV, Krievija un Kanāda cīnās par Arktiku (Video)

“WikiLeaks” publiskojis kārtējo porciju ASV diplomātiskās sarakstes, no kuras noprotams, ka cīņā par Arktikas dabas resursu bagātībām iesaistījušies trīs galvenie pretendenti – Amerika, Krievija un Kanāda, raksta newsru.com. Krievijas premjers Vladimirs Putins līdz šim vairākkārt apgalvojis, ka nekāda cīņa par Arktikas resursiem nenotiekot. Tomēr “WikiLeaks” rīcībā esošie dokumenti apliecina, ka stīvēšanās valstu starpā intensīvi notiek, un uz Arktikas dabas bagātībām galvenokārt pretendē valstis, kuras atrodas tās tiešā tuvumā.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Īpaši valstu centieni pieteikt tiesības uz dabas bagātībām aktivizējušies globālās sasilšanas dēļ – Arktikas ledus segai sarūkot, izrakteņu iegūšana šajā reģionā kļūst arvien reālāka. Kā norāda BBC, “WikiLeaks” materiāli publicēti pirms kārtējās Arktiskās padomes valstu ārlietu ministru tikšanās. Šajā padomē ietilpst Krievija, ASV, Kanāda, Dānija, Norvēģija, Somija, Zviedrija un Īslande. Nākamnedēļ padome gatavojas parakstīt vienošanos par starptautisko sadarbību arktisko teritoriju izpētē.

Kamēr Dānija norādījusi, ka pasaulē lielākā sala Grenlande, kuru apskalo Atlantijas un Ziemeļu ledus okeāns, formāli pieder Dānijai, ASV valdība un naftas kompānijas salas vietējām amatpersonām piesolījušas sadarbību un investīcijas. Amerikāņi esot vairāk nekā gatavi grenlandiešiem sniegt palīdzīgu roku derīgo izrakteņu iegūšanā.

Arktiskā reģiona dabas resursi uzskatāmi par ļoti vērtīgiem – tiek lēsts, ka Arktikā atrodas 30% vēl neapgūto pasaules gāzes un 13% naftas resursu. Tāpat arī liels daudzums tādu vērtīgu izrakteņu kā zelts, sudrabs, dažādas rūdas un ogles. Bez  ASV, Kanādas, Dānijas, Norvēģijas un Krievijas uz Arktikas bagātībām pretendē vēl vairāk nekā 20 pasaules valstis. Cīniņus par šīm bagātībām aktualizē zinātnieku prognozes par straujo arktiskā ledus kušanu. Tiek lēsts, ka jau ap 2020.gadu Ziemeļu ledus okeāns būs pārsvarā brīvs no ledus un piemērots vieglai kuģošanai.

Informācijas avoti: TVNET, Канал ПИК

Raksti par tēmu: Cīņa par Arktiku