Novērojumi | Citāda Pasaule

Arktika iegājusi jaunā klimata fāzē (Ilustratīvais materiāls, Video)

20/09/2012 no John Flyer 1 komentārs

PAPILDINĀTS↓

Arktikas jūrā ledus daudzums sasniedzis zemāko līmeni visa gada laikā. Tādējādi uzstādīts jauns vasaras rekords kopš tiek apkopoti šādi dati.

Saskaņā ar ASV Nacionālā sniega un ledus datu centra aprēķiniem minimālā atzīme šogad bija 3,41 miljons kvadrātkilometru jeb par 18 procentiem mazāk kā 2007.gadā, savukārt togad jaunais rekords par 22 procentiem pārspēja 2005.gada rekordu. Ledus daudzums Arktikā patlaban ir tikai puse no 1979.-2000.gada vidējā rādītāja.

Jāatzīmē, ka ledus daudzumam Arktikas jūrā ir tiešs sakars ar klimata izmaiņām pasaulē. Zinātnieki, kuri nodarbojas ar ledus kušanas analīzi, uzskata, ka rezultāti norāda uz fundamentālām pārmaiņām. Zinātnieki pieļauj, ka arī 2012.gada lietainās vasaras cēlonis bijusi tieši šī straujā ledus kušana.

«Lai gan mēs jau ilgu laiku zinām, ka planēta uzsilst, izmaiņas pirmkārt ir redzamas tieši Arktikā, un tik straujām pārmaiņām mēs neesam gatavi,» skaidro zinātnieki. Arktikas ledus kalpo arī kā liels planētas atvēsinātājs, jo atstaro deviņdesmit procentus saules karstuma.

Zinātnieki aprēķinājuši, ka līdz 2050. gadam ledus Arktikā izkusīs pilnībā, taču arī norāda, ka kušanas ātrums ir lielāks nekā tiek prognozēts. Tas licis atsevišķiem zinātniekiem izteikt prognozes, ka Arktikas ledājs izkusīs tuvāko 3-4 gadu laikā.

Agrākās Arktikas ledus apjoma samazināšanās prognozes (zilā un sarkanā līnija) un reālā situācija (melnā līnija) – izskatās ka pat līdz 15 gadiem Arktikas ledus var neizvilkt…

26.augusta mērījumi liecināja, ka ledus daudzums Arktikas jūrā ir 4,10 miljoni kvadrātkilometru, bet jau 4.septembrī tas pirmo reizi vēsturē biji nokrities zem četriem miljoniem kvadrātkilometru. Zinātnieki uzskata, ka «ledum ir jābūt diezgan plānam, lai tas, tuvojoties rudenim, turpinātu kust».

NASA vērš uzmanību ka Arktikas ledus klājumā izveidojušies milzu caurumi, kas liecinot ka palikušais ledus ir plāns.

Turklāt 2011.gadā veiktais pētījums liecina, ka šāda situācija nav piedzīvota vismaz pēdējo 1 450 gadu laikā. Tas nozīmē, ka Arktika ir «iegājusi jaunā klimata fāzē, kad plāns ledus kombinācijā ar siltāku gaisu un ūdeni katru vasaru izraisa arvien straujāku ledus kušanu».

Nu ko? Lai nepiepildītos ļaunākās prognozes, par kurām rakstīju pagājušajā reizē – Arktikā beidzas vasara… bet kas mūs sagaida nākotnē? (Ilustratīvais materiāls), atliek cerēt tikai uz brīnumu – mesijas nolaišanos no debesīm, citplanētiešu iejaukšanos, utt. vai arī uz reālākiem notikumiem kas jau notiek, kā Saules aktivitātes samazināšanos.

Samazinoties Saules aktivitātei, samazinātos arī vidējā Zemes temperatūra. Latvijai kārtējais Maundera minimums labu klimatu gan nesola, bet Arktikas ledus kušana varētu piebremzēties uz kādiem gadiem vai gadu desmitiem. Tas gan neglābs tālākā nākotnē, kad Saules aktivitāte pastiprināsies, bet varbūt man nenāksies braukt pa Rīgas ielām ar laivu…

Bet varbūt tas viss ir zinātnieku fantāzijas un maldi!?

🙄

Bet Ledus segas pieaugums jūrās ap Antarktīdu (Antarktikā) ir krietni mazāks par izkusušā ledus apjomu Ziemeļu Ledus okeānā (Arktikā), liecina ASV Nacionālā sniega un ledus datu centra apkopotā informācija.

Šogad reģistrētais minimums Arktikā bija 3,3 miljonus kvadrātkilometru mazāks par normu, savukārt ledus daudzums Antarktikā 19.septembrī pakāpās 1,1 miljonu kvadrātkilometru virs normas, līdz ar to pasaulē kopumā ledus klātā ūdens platība ir aptuveni divus miljonus kvadrātkilometru mazāka par 1979.-2000.gada vidējo rādītāju.

Arī iepriekšējos gados bija vērojama līdzīga situācija – ledus daudzums Arktikā pastāvīgi ir mazāks par normu, savukārt Antarktikā ledāju platība pēdējos gados ir augusi, tomēr šis pieaugums nekompensē ledus izzušanu Arktikā.

Ledus kušana Ziemeļu Ledus okeānā neietekmē ūdens līmeni. Pasaules okeāna līmeņa celšanās iespējama saistībā ar sauszemes ledāju kušanu: ja izkustu viss Grenlandes ledus, ūdens līmenis pasaulē vidēji celtos par septiņiem metriem; ja izkustu viss Antarktīdas ledus, ūdens līmenis celtos par aptuveni 70 metriem.

Pēdējos gados saistībā ar sauszemes ledāju kušanu un ūdens termālo izplešanos pasaulē novērota ūdens līmeņa celšanās vidēji par trim milimetriem gadā.

Pēdējo frāzi atļaušos apšaubīt apšaubīt! 🙄 skat. – Slīkstošas valsts Kiribati prezidents tautu aicina pārcelties (Video) Un tas jau bija pirms 2 gadiem.

BNN, DB.lv, Delfi.lv, Artic News, NOAAVisualizations, NASA Earth Observatory, Cryosphere Today, NOAA, Vesti.ru

P.S. Un nav ko te lielieties ar auksto Antarktīdu, ozona caurums Jums tur virs galvas atkal veidojas… 😯

20.09.12 @ Tropospheric Emission Monitoring Internet Service

Blogā iespējams sekot līdzi Arktikas un Antarktikas aktuālajiem klimatiskajiem apstākļiem un ledāju stāvoklim lapās – Arktikas un Antarktikas monitorings, Arktika online un Antarktika online

Ievietots iekš Antarktika, Arktika, Globālā sasilšana, Ilustratīvais materiāls, Klimata izmaiņas, Klimats, Ledāju kušana, Monitorings, Novērojumi, Okeāna līmeņa celšanās, Prognozes, Pētījumi, Saule, Saules aktivitāte, Video Tagged with ANTARKTIKA, Arktika, Globālā sasilšana, Ilustratīvais materiāls, Klimata izmaiņas, Klimats, Ledāju kušana, Monitorings, Novērojumi, Okeāna līmeņa celšanās, Prognozes, PĒTIJUMI, Saule, Saules aktivitāte, Video

Austrālijas uguns tornado (Foto slaids, Video)

19/09/2012 no John Flyer

It kā jau vakardiena, bet tik un tā nenoturējos neielikt un ja vel labs materiāliņš pieejams 🙂

Austrāliešu režisors Kriss Tendži (Chris Tangey) un viņa kolēģi, filmējot dabas skatus, nofilmējuši arī kādu ļoti neparastu dabas parādību – uguns tornado.

Filmētāji uguns tornado nejauši pamanīja, kad tas atradās tikai 300 metru attālumā no viņiem.

Tornado radījis iznīcinātājam raksturīgu troksni un sniedzies aptuveni 30 metru augstumā.
Neparastā dabas parādība novērota netālu no Alisspringsas pilsētas Austrālijas centrālajā daļā.

Dabas pētnieki norāda, ka uguns tornado ir ļoti reta un bīstama parādība. Tā rodas, kad augšup ejošā gaisa plūsma izraisa aizdegšanos vai arī tornado nonāk kontaktā ar liesmām.

Viens no traģiskākajiem ar uguns tornado saistītiem incidentiem noticis Japānā 1923.gadā, kad šī dabas parādība 15 minūtēs paņēma 38 tūkstošu cilvēku dzīvības.

TVNET, Новости в фотографиях, stilltalkincrazy

Ievietots iekš Atmosfēras fenomeni, Atmosfēras parādības, Foto, Novērojumi, Savvaļas ugunsgrēki, Tas ir interesanti, Tornado, Uguns tornado, Video Tagged with Atmosfēras fenomeni, Atmosfēras parādības, Foto, Novērojumi, Savvaļas ugunsgrēki, Tas ir interesanti, Tornado, UGUNS TORNADO, Video

Jaunumi blogā 17.09.12

17/09/2012 no John Flyer

Tā kā datu apjoms arvien vairāk palielinās, pēdējā laikā blogā tika veikta un tiks turpināta rekonstrukcija 🙂

Izveidota jauna lapa “”Arktika un Antarktika“ – kurā tiks apkopoti tiešsaistes dati saistībā ar šiem Zemes poliem – ledāju stāvokli, temperatūru, ozona slāņa biezumu, metāna un oļskābās gāzes koncentrāciju, zemestrīcēm, utt. Atrodas papildināšanas stadijā…

Izveidotas jauna lapas “”Arktika online” un “Antarktika online“, kurās būs iespējams vērot šos Zemes aukstuma polus tiešsaistes kamerās. Atrodas papildināšanas stadijā…

Izveidota jauna lapa “”Astroloģijas kalendārs“ – kura principā ir aplikācija (diemžēl angļu valodā) – interaktīvs astroloģijas kalendārs. Kuram vajadzēs, gan jau sapratīs kā ar viņu rīkoties… 😉

Izveidota jauna lapa “”Magnetosfēras monitorings“ – Zemes magnetosfēras un jonosfēras monitorings, kurš kādreiz bija pie Saules monitoringa, bet tā kā datu paliek vairāk, lapas sāk bremzēties. Atrodas papildināšanas stadijā…

Lapa “Mēness fāzes“” pārdēvēta par “”Mēness un Saules kalendārs” un pievienota jauna aplikācija – Interaktīvais Mēness un Saules kalendārs – “Nasing Spešal”, bet varbūt kādam var noderēt. 😀

Pievienotas vel pāris migrējošas lapas – “Tropisko viesuļvētru monitorings“ un “Pasaules klimats“, kura gan vel ir galīgi “jēla” , bet gan kau ar laiku… 😉

Daļa lapu vel nav pabeigtas – atrodas izstrādes procesā, jo pieejamo datu apjoms ir ļoti liels un nezini “ko ķert un grābt”. 🙂

P.S. Ja rodas kādi jautājumi, ieteikumi vai piezīmes, vai arī kaut kas nestrādā – zvaniet! Tfu… rakstiet! Komentāros, sadaļā FAQ vai arī uz citadapasaule@gmail.com .

P.S.2 Ja kādā lapā (piem. Saules monitorings) manāt šādu attēlu tas nozīmē, ka zem viņa slēpjas kāda animācija vai video. Uzklikšķinot uz attēla tā ir piejama jaunā lapā.

Ievietots iekš Monitorings, Novērojumi, Tas ir interesanti Tagged with Monitorings, Novērojumi, Tas ir interesanti

Kamēr mēs gulējām asteroīda Apofisa dvīņubrālis… (Video)

15/09/2012 no John Flyer

Iepriekšējā naktī 14.09.12 Zemei patraucās garām asteroīds 2012 QG42, pēc kosmiskiem mērogiem salīdzinoši tuvā attālumā – 7,4 DL (1 DL =1 attālums līdz mēnesim). Asteroīds tika atklāts tikai mēnesi atpakaļ un tā diametrs ir 310 metri, salīdzinājumā asteroīda Apofisa diametrs ir 320 metri.

Bet 10.septembrī pagaidām vel nezināms objekts ietriecies Jupiterā. Iespējams ka tas ir asteroīda Apofisa mazākais brālītis, ar aptuvenu diametru 160 metri. 🙂

Jupitera masa ir 318 reizes lielāka par Zemes masu, pēc diametra tas ir 11 reizes lielāks un tilpums ir aptuveni 1300 reizes lielāks nekā Zemei, kas to padara par lielāko planētu saules sistēmā.

Vaļasprieka astronomi no ASV ziņo par spožu uzliesmojumu Jupitera atmosfēras augšējos slāņos, kas varētu liecināt par sadursmi ar kādu asteroīdu vai komētu. Pirmais šo notikumu pamanīja un par to paziņoja Dens Petersons no Viskonsīnas štata, kurš tobrīd pētīja strīpaino milzu planētu savā 300 milimetru LX200 teleskopā.

10.09.2012 13:35:30 pēc Latvijas laika “es pamanīju spožu, divas sekundes garu uzliesmojumu Jupitera austrumu daļā. Tā diametrs varētu būt aptuveni 160 kilometri,” rakstīja Petersons. “Jāgaida, iespējams, ka tuvāko pāris dienu laikā attīstīsies tumšs plankums. Es domāju, ka tā varēja būt kāda maza, agrāk nezināma komēta, kura tagad jau ir iegājusi vēsturē, cerams, ka tā savu vārdu būs ierakstījusi Jupitera mākoņos.”

Arī Džordžs Hals no Teksasas tonakt fotografēja Jupiteru. No viņa safotografētajiem kadriem izveidota animācija.

Visticamāk, ka sadursmes vaininieks ir neliels asteroīds vai komēta, līdzīgi kā 2010. gada jūnijā un augustā. Slavenākā sadursme noteikti ir 1994. gadā novērotā Šūmeikera-Levija 9 komētas tikšanās ar milzu planētu, kurā tika atstāta virkne “rētu”.

1994. gada 16. jūlijā Jupiters deva izšķirošo norādi par dinozauru galu. Zemes teleskopi pavērsās pret lielāko Saules sistēmas planētu, fotografēja notikumus no kosmosa. Šūmeikera-Levi komēta 9 (tās atklājēji bija Jūdžins un Kerolaina Šūmeikeri un kanādietis Deivids Levijs), lidojot ar ātrumu vairāk nekā 160 000 km/st, tik ļoti pietuvojās Jupiteram, ka planētas gravitācija sarāva to gabalos, radot 21 atlūzu, katru vidusmēra asteroīda lielumā, ap kilometru diametrā. Septiņas dienas atlūzas krita uz Jupitera ik pa astoņām stundām.

Sīkāku atlūzu mākoņi tika uzsviesti 3000 km augstumā virs planētas. Pēc nedēļas Habla kosmiskā teleskopa fotoattēli rādīja skrambu Jupitera ārējā apvalkā, kas bija tik liela, ka tajā ietilptu visa Zeme. Ja tikai viena no šādām daļām būtu ķērusi Zemi, putekļi, kas rastos eksplozijas rezultātā, pārklātu visu planētu un radītu globālu katastrofu.

Bet atgriezīsimies pie asteroīda Apofisa, kura viesošanos Zemes tuvumā gaidāma 2029.gada 13.aprīlī 4:36.

Asteroīds Apofiss sver 55 miljonus tonnu un ir 320 metru diametrā, kā arī sevī slēpj 65 tūkstošu atombumbu lielu enerģiju. Ārvalstu zinātnieki lēš, ka Zemē tas ietriekšoties ar ātrumu 45 tūkstoši km/h. Bet ja arī asteroīds kaut kādu mistisku iemeslu dēļ nokristu uz Zemes, pēc zinātnieku aprēķinātās trajektorijas, Latviju tas neskartu un radītu lokālu katastrofu. Un pastāv arī daudzas iespējas mainīt asteroīda trajektoriju lai tas uz Zemes nenokristu.