Arktikā notiek rekordlielas ar globālo sasilšanu saistītas pārmaiņas (Video, Grafiskā informācija)

Starptautiska 121 zinātnieka komanda konstatējusi rekordlielas ar globālo sasilšanu saistītas pārmaiņas Arktikā, tostarp ledus kušanu, ūdens sasilšanu un vēju sistēmas izmaiņas. 14 valstu zinātnieku sastādītais ziņojums «2011 Arctic Report Card» «rāda, ka visā Arktikas vides sistēmā notiek rekordlielas pārmaiņas».

Šī lapa vairs nav pieejama.

«Ņemot vērā prognozes par ilgstošu globālo sasilšanu, ir ļoti iespējams, ka nākamajos gados turpināsies ievērojamas pārmaiņas Arktikā ar arvien lielākām klimatiskām, bioloģiskām un sociālām sekām,» teikts ikgadējā ziņojumā, kas tiek izdots kopš 2006.gada.

Tagad ir pietiekami daudz datu, lai varētu runāt par «konsekventu ledus segas biezuma un tās vasaras izplatības samazināšanos un siltākiem okeāna augšējo slāņu ūdeņiem ar lielāku saldūdens daudzumu».

Vidējā temperatūra lielākajā daļā Arktikas ir pieaugusi par 1,5 grādiem pēc Celsija virs 1981.-2010.gada normas, un šī gada septembrī reģistrētā minimālā ledus sega bijusi otrā mazākā kopš 1979.gada.

«Pamatīgajām un notiekošajām» pārmaiņām bijusi nevienmērīga ietekme uz Arktikas savvaļas dzīvi, apdraudot polārlāču un valzirgu dabisko dzīves vidi uz ledus, taču dodot vaļiem lielāku pieeju barošanās vietām ziemeļos, teikts ziņojumā.

Sasilšana arī ļāvusi daudzviet sadīgt veģetācijai un par 20% palielinājusi fitoplanktonu, kas ir okeāna barības ķēdes pamats.

Informācijas avoti: Apollo, The National Snow and Ice Data Center, National Oceanic and Atmospheric Administration

Latvijā skatāms mamuta skelets (Video)

Neko tādu daudzi nebūs redzējuši. No tālās Sahas Republikas — Jakutijas – uz Rīgu atvesti Ledus laikmeta liecinieki. Šovakar Baltijas Starptautiskajā akadēmijā no kastēm izsaiņo… īstus mamutus. Tos no rītdienas varēs apskatīt līdz šim nebijušā izstādē. Tās nolūks – pievērst sabiedrības uzmanību globālās sasilšanas problēmām.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Arktikas sasalušajā augsnē ieslēgtās metāna un citas gāzes, paceļoties reģiona vidējai gaisa temperatūrai nonāk atmosfērā paātrinot un pastiprinot globālo sasilšanu, brīdina zinātnieki.

Šo siltumu absorbējošo gāzu ietekmei uz pasaules klimatu var būt spēcīgāka, nekā agrāk tika uzskatīts, un lielāka kā pasaules mežu izciršana.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Informācijas avots: LTV Ziņu dienests, msnbc.com

13 siltāki gadi pasaulē reģistrēti pēdējo 15 gadu laikā (Video, Grafiskā informācija, Foto)

Kopš tiek veikta meteoroloģisko mērījumu uzskaite, trīspadsmit siltākie gadi pasaulē reģistrēti pēdējo 15 gadu laikā, otrdien paziņoja Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Pasaules Meteoroloģijas organizācija (WMO).

Šī lapa vairs nav pieejama.

2011.gads noslēdz līdz šim pasaulē siltāko desmitgadi, PMO secinājusi savā ikgadējā ziņojumā par klimata izmaiņu tendencēm un ekstrēmiem laikapstākļiem, kas otrdien tika prezentēts ANO konferencē par klimata jautājumiem Dienvidāfrikas Republikas pilsētā Durbanā.

“Mūsu zinātne ir precīza un tas nepārprotami pierāda, ka pasaule sasilst un sasilšana notiek cilvēka darbības rezultātā,” teica WMO ģenerālsekretārs Mišels Žaro, uzsverot, ka vides politikas veidotājiem visā pasaulē vajadzētu ņemt vērā ziņojumā secināto.

“Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu koncentrācija atmosfērā ir sasniegusi jaunus rekordus un ļoti strauji tuvojas līmenim, kas nozīmē vidējo globālās temperatūras paaugstināšanos par 2 līdz 2,4 grādiem pēc Celsija skalas,” viņš skaidroja. Zinātnieki uzskata, ka temperatūras paaugstināšanās par vairāk nekā diviem grādiem var radīt ilgtermiņa un neatgriezeniskas izmaiņas gan uz sauszemes, gan ūdeņos.

Ziņojumā uzsvērts, ka 2002.-2011.gada periods tāpat kā 2001.līdz 2010.gada periods bijusi siltākā desmitgade kopš 1850.gada. 2011.gads ir bijis desmitais siltākais gads pasaulē kopš 1850.gada, kad sāka veikt rūpīgu meteoroloģisku rādījumu reģistrāciju.

Gads bijis ļoti silts, pat neskatoties uz to, ka 2010.gada otrajā pusē izveidojās un līdz pat šā gada maijam turpinājās okeāna un atmosfēras fenomens “La Nina”, kura laikā Klusā okeāna virsmas temperatūra pazeminājās par 3 līdz 5 grādiem pēc Celsija skalas zem normas. Tas bija viens no spēcīgākajiem šādiem klimata fenomeniem pēdējo 60 gadu laikā.

WMO ziņojumā runāts par ciklisko klimata fenomenu “La Nina”, kas notiek reizi trīs līdz septiņos gados un veicināja ekstrēmus laikapstākļus, piemēram sausumu Austrumāfrikā, Klusā okeāna centrālajā ekvatoriālajā daļā un ASV dienvidos. Tas veicināja plūdus Dienvidāfrikā, Austrālijas austrumos un Dienvidāzijā.

Plūdu dēļ noslīkusi autoražotāja Honda Motor rūpnīca Ajutajā (Ayutthaya), Taizemē. Šobrīd gan ūdens sācis atkāpties. @ NRA

Lai gan “La Nina” un tās meteoroloģisko pārinieku “El Nino” nav izraisījušas klimata pārmaiņas, zinātnieki norāda, ka okeāna temperatūras paaugstināšanas globālās sasilšanas rezultātā var ietekmēt cikliskās laika parādības intensitāti un biežumu.

Informācijas avoti: Delfi.lv, berkeleyearth.org, NOAA, NRA

Rakstā paustais viedoklis var nesakrist ar bloga veidotāju viedokli.

Gaidāmo pasaules kataklizmu saraksts (Video)

Zinātnieki esot sastādījuši Zemei draudošo kataklizmu sarakstu. Ieteiktu pret to izturēties ar veselīgu skepsi! 🙂

Šī lapa vairs nav pieejama.

Bet mēdiji baumo, ka 19.gadsimta beigās cilvēcei draudēja bojāeja, ko varēja izraisīt komētas sadursme ar Zemi, pie šāda secinājuma esot nonākuši meksikāņu zinātnieki. Ja tas būtu noticis, sprādziena spēks līdzinātos trīs tūkstošiem Tunguskas meteorītu sprādzienu spēkam.

Zinātnieki izpētījuši meksikāņu astronoma Hosē Boniljesa fotogrāfijas, kas uzņemtas 1883.gada augustā. Zinātnieks toreiz fiksēja 447 objektus, kas bija redzami uz Saules diska. Analizējot fotogrāfijas, zinātnieki nonāca pie secinājuma, ka zinātnieks vērojis komētu, kas patraukusies ļoti tuvu garām Zemei un sašķīdusi vairākos fragmentos.

 Spriežot pēc aprēķiniem, kosmiskie objekti Zemei garām palidojuši 538 līdz 806 tūkstošu kilometru attālumā. Objektu platums bija no 46 līdz 795 metriem, bet garums svārstījās no 68 līdz kilometram un vairāk. Ja komēta toreiz būtu ietriekusies Zemē, būtu notikusi milzīga katastrofa.

«Šie objekti bija tik tuvu, ka varēja ietriekties Zemē. To izmērs bija lielāks nekā Tunguskas meteorītam. Ja tie saskartos ar mūsu planētu, divu dienu laikā notiktu katastrofa, kas pielīdzināma 3275 Tunguskas katastrofām, kas, iespējams, novestu pie dzīvības izzušanas uz Zemes,» secina pētījuma autori.

Informācijas avots: Vesti.ru, Apollo