Globālā sasilšana beigusies pirms 16 gadiem? (Ilustratīvais materiāls)

Pagājušajā nedēļā Lielbritānijas meteoroloģijas dienests «Met Office» (red. pieb. Vel pavasarī martā šis pats kantoris apgalvoja ka Arktikas kušanas rekords 2007 gadā ir bijis izņēmums un ātrākais kad var izkust Arktikas jūras ledāji ir 2040-2060 gads 🙂 )  publicējis ziņojumu par vidējo gaisa temperatūru uz Zemes laika periodā no 1997.gada sākuma līdz 2012.gada augustam, kas atklāj, ka pēdējos 15 gados gaisa temperatūra pasaulē kopumā nav būtiski mainījusies.

Sanāk ka valsts kantoris, kura ir viena no galvenajām globālās sasišanas teorijas pretiniecēm,  NOAA (ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvalde) MELO! 😕

Laika periodā no 1980. līdz 1996.gadam tika novērota globāla sasilšana, savukārt pirms tam 40 gadu garumā Zemeslodes vidējā gaisa temperatūra bija stabila vai nedaudz pazeminājās.

Sanāk ka arī NASA (ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija) MELO 🙂

Lai gan “jaunie dati” par globālo vidējo gaisa temperatūru neuzrāda būtisku sasilšanu, daži pasaules reģioni saskārušies ar temperatūras paaugstināšanos un dabas katastrofām. Tostarp šogad Arktikā ledus daudzums sarucis līdz zemākajam līmenim kopš mērījumu sākšanas 1979.gadā.

Savukārt pēdējais gads ASV bijis siltākais 12 mēnešu periods kopš 19.gadsimta.

“Jaunie rādījumi” esot iegūti, apkopojot datus no vairāk nekā trim tūkstošiem mērījumu punktu uz sauszemes un okeānā. «Daily Mail» norāda uz slepenību :?, kādā pirms nedēļas publicēts ziņojums – pirmā informācija par to plašsaziņas līdzekļos parādījusies tikai 13.oktobrī.

Var jau lasīt tālāk, bet kaut kā zūd ticamības moments šim apgalvojumam vai arī preses pīlei. 🙄 Vienīgais var piekrist apgalvojumam “ka mēs patiesībā nezinām, kas notiek ar klimatu”.

Laikraksts, reaģējot uz jaunajiem datiem, paziņojis, ka «globālā sasilšana beidzās pirms 16 gadiem», tomēr aptaujāto profesoru domas dalās – vieni noliedz ziņojumu nozīmību, uzsverot, ka apskatītais laika periods ir pārāk īss un globālā sasilšana nav apstājusies, savukārt citi atzīst, ka līdzšinējās prognozes par globālo sasilšanu izrādījušās greizas un ka jāturpina pētījumi par dabisko ciklu – it īpaši okeānu temperatūras un Saules aktivitātes ciklu – ietekmi uz klimatu.

Kā ziņots, šā gada pavasarī Džeimss Lavloks – Gajas teorijas autors un viens no vides aktīvistu līderiem, kas iepriekš prognozēja globālas sasilšanas izraisītu katastrofu šajā gadsimtā, – intervijā telekanālam MSNBC atzina, ka prognozes par klimata izmaiņām un to ietekmi bijušas pārspīlētas.

92 gadus vecais britu profesors raksta jaunu grāmatu , kurā pauž uzskatu, ka klimata izmaiņas joprojām notiek, bet tās nav tik straujas kā gaidīts. Lavloks atzinis, ka agrākos gados viņš, kā arī citi vides aktīvisti, tostarp Als Gors, bijis nepamatotas panikas cēlājs.

«Problēma ir tā, ka mēs nezinām, kas notiek ar klimatu. Pirms 20 gadiem mēs domājām, ka zinām. Tādēļ tika celta nepamatota panika,» sacīja Džeimss Lavloks. Viņš uzsvēra, ka nebaidās atzīt savu kļūdīšanos, savukārt valsts un universitātes zinātnieki, iespējams, baidās, ka atkāpšanās no agrākajām drūmajām prognozēm novedīs pie finansējuma samazinājuma.

Šī iemesla dēļ vairums vides aktīvistu un politiķu terminu «globālā sasilšana» aizstājuši ar frāzi «klimata izmaiņas».

TVNET, Daily MailNOAA, NASA, Japan Aerospace Exploration Agency

Arktika iegājusi jaunā klimata fāzē (Ilustratīvais materiāls, Video)

PAPILDINĀTS↓

Arktikas jūrā ledus daudzums sasniedzis zemāko līmeni visa gada laikā. Tādējādi uzstādīts jauns vasaras rekords kopš tiek apkopoti šādi dati.

Saskaņā ar ASV Nacionālā sniega un ledus datu centra aprēķiniem minimālā atzīme šogad bija 3,41 miljons kvadrātkilometru jeb par 18 procentiem mazāk kā 2007.gadā, savukārt togad jaunais rekords par 22 procentiem pārspēja 2005.gada rekordu. Ledus daudzums Arktikā patlaban ir tikai puse no 1979.-2000.gada vidējā rādītāja.

Jāatzīmē, ka ledus daudzumam Arktikas jūrā ir tiešs sakars ar klimata izmaiņām pasaulē. Zinātnieki, kuri nodarbojas ar ledus kušanas analīzi, uzskata, ka rezultāti norāda uz fundamentālām pārmaiņām. Zinātnieki pieļauj, ka arī 2012.gada lietainās vasaras cēlonis bijusi tieši šī straujā ledus kušana.

«Lai gan mēs jau ilgu laiku zinām, ka planēta uzsilst, izmaiņas pirmkārt ir redzamas tieši Arktikā, un tik straujām pārmaiņām mēs neesam gatavi,» skaidro zinātnieki. Arktikas ledus kalpo arī kā liels planētas atvēsinātājs, jo atstaro deviņdesmit procentus saules karstuma.

Zinātnieki aprēķinājuši, ka līdz 2050. gadam ledus Arktikā izkusīs pilnībā, taču arī norāda, ka kušanas ātrums ir lielāks nekā tiek prognozēts. Tas licis atsevišķiem zinātniekiem izteikt prognozes, ka Arktikas ledājs izkusīs tuvāko 3-4 gadu laikā.

Agrākās Arktikas ledus apjoma samazināšanās prognozes (zilā un sarkanā līnija) un reālā situācija (melnā līnija) – izskatās ka pat līdz 15 gadiem Arktikas ledus var neizvilkt…

26.augusta mērījumi liecināja, ka ledus daudzums Arktikas jūrā ir 4,10 miljoni kvadrātkilometru, bet jau 4.septembrī tas pirmo reizi vēsturē biji nokrities zem četriem miljoniem kvadrātkilometru. Zinātnieki uzskata, ka «ledum ir jābūt diezgan plānam, lai tas, tuvojoties rudenim, turpinātu kust».

NASA vērš uzmanību ka Arktikas ledus klājumā izveidojušies milzu caurumi, kas liecinot ka palikušais ledus ir plāns.

Turklāt 2011.gadā veiktais pētījums liecina, ka šāda situācija nav piedzīvota vismaz pēdējo 1 450 gadu laikā. Tas nozīmē, ka Arktika ir «iegājusi jaunā klimata fāzē, kad plāns ledus kombinācijā ar siltāku gaisu un ūdeni katru vasaru izraisa arvien straujāku ledus kušanu».

Nu ko? Lai nepiepildītos ļaunākās prognozes, par kurām rakstīju pagājušajā reizē – Arktikā beidzas vasara… bet kas mūs sagaida nākotnē? (Ilustratīvais materiāls), atliek cerēt tikai uz brīnumu – mesijas nolaišanos no debesīm, citplanētiešu iejaukšanos, utt. vai arī uz reālākiem notikumiem kas jau notiek, kā  Saules aktivitātes samazināšanos. 

Samazinoties Saules aktivitātei, samazinātos arī vidējā Zemes temperatūra.  Latvijai kārtējais Maundera minimums labu klimatu gan nesola, bet Arktikas ledus kušana varētu piebremzēties uz kādiem gadiem vai gadu desmitiem. Tas gan neglābs tālākā nākotnē, kad Saules aktivitāte pastiprināsies, bet varbūt man nenāksies braukt pa Rīgas ielām ar laivu…

Bet varbūt tas viss ir zinātnieku fantāzijas un maldi!?

🙄

Bet Ledus segas pieaugums jūrās ap Antarktīdu (Antarktikā) ir krietni mazāks par izkusušā ledus apjomu Ziemeļu Ledus okeānā (Arktikā), liecina ASV Nacionālā sniega un ledus datu centra apkopotā informācija.

Šogad reģistrētais minimums Arktikā bija 3,3 miljonus kvadrātkilometru mazāks par normu, savukārt ledus daudzums Antarktikā 19.septembrī pakāpās 1,1 miljonu kvadrātkilometru virs normas, līdz ar to pasaulē kopumā ledus klātā ūdens platība ir aptuveni divus miljonus kvadrātkilometru mazāka par 1979.-2000.gada vidējo rādītāju.

Arī iepriekšējos gados bija vērojama līdzīga situācija – ledus daudzums Arktikā pastāvīgi ir mazāks par normu, savukārt Antarktikā ledāju platība pēdējos gados ir augusi, tomēr šis pieaugums nekompensē ledus izzušanu Arktikā.

Ledus kušana Ziemeļu Ledus okeānā neietekmē ūdens līmeni. Pasaules okeāna līmeņa celšanās iespējama saistībā ar sauszemes ledāju kušanu: ja izkustu viss Grenlandes ledus, ūdens līmenis pasaulē vidēji celtos par septiņiem metriem; ja izkustu viss Antarktīdas ledus, ūdens līmenis celtos par aptuveni 70 metriem.

Pēdējos gados saistībā ar sauszemes ledāju kušanu un ūdens termālo izplešanos pasaulē novērota ūdens līmeņa celšanās vidēji par trim milimetriem gadā.

Pēdējo frāzi atļaušos apšaubīt apšaubīt! 🙄  skat. – Slīkstošas valsts Kiribati prezidents tautu aicina pārcelties (Video) Un tas jau bija pirms 2 gadiem.

BNN,  DB.lvDelfi.lv, Artic News, NASA Earth ObservatoryCryosphere Today, NOAA, Vesti.ru

P.S. Un nav ko te lielieties ar auksto Antarktīdu, ozona caurums Jums tur virs galvas atkal veidojas… 😯

20.09.12 @ Tropospheric Emission Monitoring Internet Service


Blogā iespējams sekot līdzi Arktikas un Antarktikas aktuālajiem klimatiskajiem apstākļiem un ledāju stāvoklim lapās  – Arktikas un Antarktikas monitorings, Arktika online un Antarktika online

Ledus daudzums Ziemeļu Ledus okeānā sarucis līdz zemākajam rādītājam novērojumu vēsturē (Video)

Pēc šodienas informācijas (24.08.2012 ), Ledus daudzums Ziemeļu Ledus okeānā jau ir sarucis līdz zemākajam rādītājam novērojumu vēsturē,  bet tas kusīs vēl 3-4 nedēļas (Jānis Trallis meteozinas).

Papildināts↓

Saskaņā ar Starptautiskā Arktikas izpētes centra datiem ūdens platība, kurā ledus koncentrācija ir vairāk nekā 15 procentu, 24.augustā saruka līdz 4,19 miljoniem kvadrātkilometru. Iepriekšējais zemākais rādītājs bija 4,25 miljoni kvadrātkilometru 2007.gada 24.septembrī.

Dati no Dānijas un Norvēģijas liecina, ka jauns atkušņa rekords tika sasniegts ceturtdien, 23.augustā, kad ledāju platība noslīdēja zem 2007.gadā reģistrētā rekordzemā līmeņa. Tā kā ledus kušana Arktikā turpināsies vēl vismaz trīs nedēļas, jaunais rekords krietni pārspēs 2007.gadā reģistrēto zemāko atzīmi.

Ledus daudzums Arktikā patlaban ir aptuveni puse no pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu vidējā rādītāja. Šogad neierasti strauja ledus kušana novērota augustā – mēnesī, kurā parasti ledus kušanas temps samazinās, jo, tuvojoties rudenim, saule silda arvien mazāk.

Straujo ledus kušanu veicinājusi ne tikai augstā gaisa temperatūra, bet arī spēcīgs ciklons, kura radītie brāzmainie vēji augusta sākumā izraisīja ledus uzlūšanu plašā Ziemeļu Ledus okeāna teritorijā.

Kā ziņots iepriekš, sarūkošās ledāju platības var nozīmēt vairāk aukstuma viļņu un sniega vētru ASV un Eiropā. Kā skaidro zinātnieki no Kornela universitātes, ledus un sniega trūkums nozīmē, ka okeāns uzkrāj vairāk siltuma, kas ziemā silda atmosfēru, samazinot gaisa spiediena un temperatūras starpību starp Arktiku un vidējiem platuma grādiem. Tas savukārt vājina dominējošos vējus, kuri parasti neļauj aukstumam aizplūst uz dienvidiem, un līdz ar to pieaug varbūtība, ka vidējos platuma grādos ieplūst aukstās arktiskās gaisa masas.

Arī Itālijas Alpu ledāji turpina sarukt ar ātrumu 2 metri gadā.

Japan Aerospace Exploration Agency, TVNET

Vai zema Saules aktivitāte izraisa aukstas ziemas?

Jauns pētījums apstiprina sen pastāvošās aizdomas, ka zema Saules aktivitāte izraisa aukstas ziemas dažos pasaules reģionos. Pierādīts, ka mazs Saules plankumu skaits nozīmē aukstākas ziemas Centrāleiropā, liecina informācija Amerikas Ģeofizikas savienības mājaslapā.

Vairāki Eiropas zinātnieki apkopojuši datus par Reinas – Vācijas lielākās upes – aizsalšanu, sākot no 1780.gada. Reina kopš seniem laikiem izmantota kā transporta ceļš, tāpēc dažādos dokumentu arhīvos ir atrodamas ziņas, kuros gados upe ir aizsalusi un kuros – ne.

Pētījuma gaitā atklājās, ka laika periodā no 1780. līdz 1963.gadam Reina aizsala 14 reizes. Tā kā upes aizsalšana iespējama tikai pie ļoti zemas gaisa temperatūras, šie dati atspoguļo gadus, kuros Centrāleiropu piemeklējusi auksta ziema.

Salīdzinot sala periodus ar Saules 11 gadu aktivitātes ciklu, tika noskaidrots, ka desmit no 14 upes aizsalšanas gadījumiem notika gados ar zemu Saules aktivitāti. Zinātnieki pēc tam aprēķināja, ka pastāv 99 procentu varbūtība, ka ļoti aukstas ziemas Centrāleiropā ir saistītas ar pazeminātu Saules aktivitāti.

Līdz ar to pirmo reizi ir gūts statistiski nozīmīgs apstiprinājums tam, ka Saules aktivitāte ietekmē klimatu un ka aukstām ziemām Centrāleiropā ir kopējs iemesls.

Kad Saules aktivitāte ir zema, uz zvaigznes ir maz plankumu un samazinās ultravioletā radiācija, kas nozīmē, ka Zemes atmosfēra saņem nedaudz mazāk siltuma. Tas savukārt izraisa gaisa cirkulācijas izmaiņas atmosfēras zemākajos slāņos – troposfērā un stratosfērā. Šīs izmaiņas savukārt maina laikapstākļus, tostarp dažos reģionos pazeminot gaisa temperatūru.

Pagaidām nav gūti pārliecinoši pierādījumi, ka Saules aktivitāte maina visas Zemeslodes vidējo temperatūru. Konstatēts, ka periodos, kad uz Saules ir maz plankumu un ziemas Centrāleiropā kļūst aukstākas, Islandē gaisa temperatūra paaugstinās.

Visticamāk, arī 2009.-2011.gada aukstās ziemas Eiropā bija sekas zemai Saules aktivitātei. Pētnieki gan norāda, ka globālās sasilšanas dēļ arī šīs aukstās ziemas, kas atkārtojas vidēji ik pēc 10 vai 11 gadiem, kļūst arvien siltākas. To apliecina fakts, ka kopš 1963.gada Reina nav aizsalusi.

Pašreizējais Saules 11 gadu aktivitātes cikls ir divdesmit ceturtais kopš 1755.gada, kad tika sākta Saules plankumu uzskaite. Tā sākumā un iepriekšējā cikla beigās – 2007.-2010.gadā – tika novērota neierasti zema Saules aktivitāte. Patlaban tuvojas 24.cikla maksimums, kas gaidāms 2013.gada sākumā vai vidū.

11 gadu cikls ir īsākais un tādēļ vislabāk izpētītais Saules aktivitātes cikls, bet zināms, ka pastāv arī garāki cikli. Pašreizējais 11 gadu aktivitātes cikls ir vājākais pēdējo simts gadu laikā, un daži zinātnieki izteikuši prognozes, ka zema Saules aktivitāte turpināsies vairākus gadu desmitus. Agrāk šādos periodos novērota būtiska gaisa temperatūras pazemināšanās Eiropā, kā arī paaugstināta vulkānu aktivitāte un tā saucamās vulkāniskās ziemas – ļoti auksts laiks un dažādas klimata galējības vulkānu izmešu dēļ.

Piepildoties prognozēm par gaidāmu zemu Saules aktivitāti – un par spīti globālajai sasilšanai – tuvākajās desmitgadēs Eiropā varētu būt vairāk aukstu un sniegotu ziemu, intervijā laikrakstam «Financial Times» iepriekš atzina Lielbritānijas meteoroloģijas dienesta «Met Office» pārstāvis. «Mēs tagad uzskatām, ka aptuveni pusi no laikapstākļu atšķirībām starp dažādiem gadiem veido izmaiņas Saules aktivitātē,» sacīja profesors Braiens Goldings, kurš meteoroloģijas dienestā strādā jau četrdesmit gadu.

ApolloVseneprostotak.ruUSF EncounterWikipedia, NOAA

P.S. Bet pat spīti zemajai Saules aktivitātei tieši pēdējos laikā visā pasaulē tiek pārspēti temperatūras rekordi : Temperatūras rekordi pasaulē – Lucifers Eiropā, izžuvusī Misisipi un izkususī Arktika (Video)

Un kas notiks kad Saule atkal kļūs aktīva – sāksim stādīt palmas?