Arktisko ledāju pārklājums samazinājies līdz vēsturiskajam minimumam

Kā vēsta Brēmenes universitātes Apkārtējās Vides institūta dati, Arktisko ledāju pārklājums samazinājies līdz vēsturiskajam minimumam uzstādītam 2007 gadā. Tās nav nejaušas laika apstākļu svārstības, atzīst zinātnieki un zinātniskā modelēšana skaidri norāda uz antropogēno ietekmi.

Arktisko ledāju pārklājums 2011.gada 12.septembrī @ nsidc.org

Pēc daudzu zinātnieku domām, globālās sasilšanas rezultātā tuvāko 40 – 60 gadu laikā Ziemeļu ledus okeānā varētu izkust visi ledāji.

Tiek lēsts, ka Arktikas dzīlēs atrodas milzīgi naftas un gāzes krājumi. Tur varētu būt līdz pat trešdaļai pasaules neizpētīto naftas un gāzes resursu. Arktikā varētu atrasties arī citu derīgo izrakteņu iegulas. Arktikas jūrās ir lieli zivju krājumi. 20. gadsimta vidū valstis, kuras robežojās ar Arktiskiem apgabaliem, uzsāka pastiprināti izrādīt interesi par Arktikas teritoriju apgūšanu.

Arktisko ledāju pārklājums salīdzinoši ar tā paša perioda 1979-2000 gada vidējiem rādītājiem 2011.gada 12.septembrī @ nsidc.org

Lai arī globālās sasilšanas dēļ strauji kūst Arktikas ledāji, tas vienlaikus rada kolosālas iespējas arī jaunu jūras kuģu ceļu izveidei. Pēdējā laikā cīņa par potenciālajiem Arktikas resursiem ir īpaši saasinājusies.

Vides aktīvisti brīdina par smagām sekām, ko var izraisīt pārāk strauja un neapdomīga Arktikas resursu izmantošana.

ASV lielākā naftas kompānija “Exxon Mobil” noslēgusi līgumu par ogļūdeņražu izpēti Arktikā ar Krievijas valstij piederošo kompāniju “Rosneftj”. Saskaņā ar vienošanos, abi uzņēmumi ieguldīs 3,2 miljardus dolāru (1,6 miljardus latu) dziļjūras izpētei Austrumu Prinovozemeļska reģionā Karas jūra, kā arī Krievijas Melnās jūras akvatorijā. Abas kompānijas jau  sadarbojas naftas atradņu izstrādē Rietumsibīrijā.

Jebkura naftas noplūde Ziemeļu Ledus okeānā var izprovocēt milzīgu nenovēršamu ekoloģisko katastrofu un piesārņot milzīgas teritorijas visneskartākajā planētas ekosistēmā, raksta “The Independent, atsaucoties uz cienījamu zinātnieku. Okeanologs, Kembridžas universitātes profesors Pīters Vedhems ir viens no pasaulē ievērojamākajiem polāro apgabalu izpētes speciālistiem, skaidro žurnālists Maikls Makartijs.

Lasīt vairāk par šo ziņu

Viesuļvētras

Katrīna, Irēna un Lidija nav nekaitīgas un mīļas kundzītes, bet gan rūdītas slepkavas pret kurām visi ir bezspēcīgi. Skaistos vārdos sauktās viesuļvētras ar katru gadu kļūs niknākas – tā saka eksperti. Kāpēc tā notiek un kas Zemi sagaida nākotnē.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Viesuļvētra Katja no kosmosa 6.septembrī.

Tā īsti arī netika skaidrs kas sagaida Zemi nākotnē, bet Amerikas kontinentus tuvākās dienās sagaida atkal jaunas viesuļvētras. Tai skaitā vel vārdā nenosauktā 14 šis sezonas Atlantijas okeāna viesuļvētra…

Informācijas avoti: Jauna Nedēļa, Weather Underground, Фактор Времени

Grenlandes ledājs pagājušajā gadā kusis visstraujāk pusgadsimta laikā (Video, Grafiskā informācija)

Grenlandes ledāju slānis pagājušajā gadā kusis visstraujāk pēdējā pusgadsimta laikā, un tā ir kārtējā «nepārprotamā» pazīme, kas liecina par klimata izmaiņām, paziņojuši ASV valdības zinātnieki.

«Pasaule turpina uzsilt,» teikts ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras administrācijas paziņojumā presei. «Vairāki rādītāji liek secināt vienu un to pašu – tas ir skaidrs signāls no atmosfēras augstākajiem slāņiem līdz pat okeāna dziļumiem.»

Šī lapa vairs nav pieejama.

Ikgadējā klimata pārskatā, kurā pārstāvēti 45 valstu zinātnieku darbi, teikts, ka ledus slānis Grenlandē kusis ar vislielāko tempu kopš 1958.gada, kad šādi dati pirmoreiz kļuva pieejami. Pētījumā teikts, ka ledus klājums Ziemeļu Ledus okeānā samazinājies līdz trešajai mazākajai teritorijai, kāda jebkad reģistrēta, savukārt Alpu šļūdoņi sarukuši jau divdesmito gadu pēc kārtas.

Saskaņā ar iepriekšējiem pētījumiem, arī šajā pārskatā 2010.gads ir minēts kā viens no karstākajiem gadiem, kādi jebkad reģistrēti.

Atkarībā no metodoloģijas, tas uzskatāms par vienu no diviem karstākajiem vai arī par otro karstāko gadu. Taču visas izmantotās metodoloģijas uzrādīja, ka temperatūra bija par 0,5 grādiem pēc Celsija augstāka par vidējo reģistrēto temperatūru pēdējos 30 gados.

Pārskatā ir atzīmēts, ka 2010.gads atšķīrās no iepriekšējiem tā ekstrēmo notikumu dēļ, ieskaitot nāvējošo karstuma vilni Krievijā, plūdus Pakistānā, kas lika evakuēt vairāk nekā 20 miljonus cilvēku, kā arī vēl nepieredzēta stipruma sniegputeni vairākās ASV pilsētās.

Vairāki pētījumi ir pievērsuši uzmanību straujajai ledus kušanai Ziemeļu Ledus okeānā, kas varētu radīt jūras līmeņa celšanos, apdraudot zem jūras līmeņa novietotas piekrastes teritorijas un salas.

Arktiskās novērošanas un novērtēšanas programma, kuras mītne ir Oslo, maijā paziņoja, ka ledāju kušana Arktikā ir tuvu tam, lai līdz 2100.gadam jūras līmenis būtu pacēlies par 1,6 metriem. Tas būtu daudz straujāks kāpums nekā to paredzēja pirms dažiem gadiem.

Daudzi vides aktīvisti ir neapmierināti ar starptautisko klimata izmaiņu ierobežošanas sarunu tempu. Vien daži cer uz nozīmīgu vienošanos, kas tiktu panākta nākamajās ANO līderu sarunās, kas novembra beigās notiks Dienvidāfrikas Republikā.

Bijušais ASV viceprezidents Als Gors nesen apsūdzēja pašreizējo prezidentu Baraku Obamu līderības trūkumā, risinot klimata izmaiņu jautājumus. Viņš apgalvo, ka vājā šīs problēmas atspoguļošana medijos viesusi ticību globālās sasilšanas skeptiķos.

Nākotne? @ NeoGeo.lv

Informācijas avoti: Apollo, NOAA, Daily Kos, Bruce MauldenTBD

Vispasaules plūdi kā priekšnojauta (Dokumentāla filma)

… Un lietus lija pār zemi četrdesmit dienas un četrdesmit naktis… Un ūdeņi pieņēmās spēkā aizvien vairāk un vairāk zemes virsū, tā ka tie apsedza visus kalnus, kas bija zem debesīm. Piecpadsmit olekšu augstumā ūdeņi pacēlās pār virsotnēm un apklāja kalnus. Tad nobeidzās ikviena radība, kas kustēja zemes virsū, putni, lopi, zvēri un visi radījumi, kas pulkiem mudž uz zemes, un visi cilvēki. Viss, kam bija dzīvības dvaša, kas dzīvoja sausumā, nobeidzās… (Vecā Derība: Pirmā Mozus grāmata)

Šī lapa vairs nav pieejama.

Informācijas avots: Телеканал Россия 1