WikiLeaks: ASV, Krievija un Kanāda cīnās par Arktiku (Video)

“WikiLeaks” publiskojis kārtējo porciju ASV diplomātiskās sarakstes, no kuras noprotams, ka cīņā par Arktikas dabas resursu bagātībām iesaistījušies trīs galvenie pretendenti – Amerika, Krievija un Kanāda, raksta newsru.com. Krievijas premjers Vladimirs Putins līdz šim vairākkārt apgalvojis, ka nekāda cīņa par Arktikas resursiem nenotiekot. Tomēr “WikiLeaks” rīcībā esošie dokumenti apliecina, ka stīvēšanās valstu starpā intensīvi notiek, un uz Arktikas dabas bagātībām galvenokārt pretendē valstis, kuras atrodas tās tiešā tuvumā.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Īpaši valstu centieni pieteikt tiesības uz dabas bagātībām aktivizējušies globālās sasilšanas dēļ – Arktikas ledus segai sarūkot, izrakteņu iegūšana šajā reģionā kļūst arvien reālāka. Kā norāda BBC, “WikiLeaks” materiāli publicēti pirms kārtējās Arktiskās padomes valstu ārlietu ministru tikšanās. Šajā padomē ietilpst Krievija, ASV, Kanāda, Dānija, Norvēģija, Somija, Zviedrija un Īslande. Nākamnedēļ padome gatavojas parakstīt vienošanos par starptautisko sadarbību arktisko teritoriju izpētē.

Kamēr Dānija norādījusi, ka pasaulē lielākā sala Grenlande, kuru apskalo Atlantijas un Ziemeļu ledus okeāns, formāli pieder Dānijai, ASV valdība un naftas kompānijas salas vietējām amatpersonām piesolījušas sadarbību un investīcijas. Amerikāņi esot vairāk nekā gatavi grenlandiešiem sniegt palīdzīgu roku derīgo izrakteņu iegūšanā.

Arktiskā reģiona dabas resursi uzskatāmi par ļoti vērtīgiem – tiek lēsts, ka Arktikā atrodas 30% vēl neapgūto pasaules gāzes un 13% naftas resursu. Tāpat arī liels daudzums tādu vērtīgu izrakteņu kā zelts, sudrabs, dažādas rūdas un ogles. Bez  ASV, Kanādas, Dānijas, Norvēģijas un Krievijas uz Arktikas bagātībām pretendē vēl vairāk nekā 20 pasaules valstis. Cīniņus par šīm bagātībām aktualizē zinātnieku prognozes par straujo arktiskā ledus kušanu. Tiek lēsts, ka jau ap 2020.gadu Ziemeļu ledus okeāns būs pārsvarā brīvs no ledus un piemērots vieglai kuģošanai.

Informācijas avoti: TVNET, Канал ПИК

Raksti par tēmu: Cīņa par Arktiku

Korporāciju apšaubāmā morāle, jeb kā mūs visus čakarē

Sen zināms fakts, bet nekad tā īsti netika pacelts publiskā telpā, ka viena un tā pati produkcija ko sūta mums un tā ko pārdod Rietumeiropā, atšķiras kā diena un nakts, tikai mēs vel par to maksājam dārgāk. Tas attiecas uz gandrīz visu importa produkciju – pārtiku, medikamentiem, sadzīves ķīmiju utt.

Galvenie pārtikas tigus spēlētēji ir dažas korporācijas, kā Kraft, Nestlé un citas, kuru rokās apgrozās miljardi, viņi ir pārpirkuši daudz mums pazīstamus brendus  un mēs šo produkciju lietojot pat nenojaušam kas to ražo. Vairāk par šīm pārtikas korporācijām var izlasīt rakstā – Иррациональное потребительство.

Globālie pārtikas milži noliedz apsūdzības, ka viņi jaunajās Eiropas Savienības valstīs pārdotu zemākas kvalitātes pārtikas produktus nekā vecajās bloka zemēs Rietumeiropā, vēstī Bulgārijas ziņu portāls “novinite.com”. Produktu iespējamās atšķirības esot skaidrojamas ar to, ka dažādās valstīs patērētāju gaume un garšas īpatnības attiecībā uz pārtikas precēm atšķiras, uzver pārtikas kompānijas.

Vairākas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis ir satricinājis pārtikas kvalitātes skandāls, kas izcēlās pēc Slovākijas patērētāju aizsardzības asociācijas šokējošā paziņojuma, ka Austrumeiropas veikalos pārdotie pazīstamu zīmolu dzērieni, šokolāde un citas pārtikas preces esot sliktākas kvalitātes nekā vecajā Eiropā tirgotie to pašu zīmolu produkti. Starp kompānijām, kas izpelnījušās apsūdzības, ir “Coca-Cola”, “Nestle”, “Tchibo” un “Kraft Foods”, taču tās kategoriski noliegušas dubultu kvalitātes standartu pastāvēšanu savai produkcijai, nodēvējot pētījuma rezultātus par spekulatīviem.

“Mēs kategoriski noliedzam visus mēģinājumus apgalvot, ka kompānija “Coca-Cola” Bulgārijai un citām Austrumeiropas valstīm] piegādātu zemākas kvalitātes produktus, kā tas apgalvots Slovākijas patērētāju asociācijas pētījumā,” portāls citē “Coca-Cola Bulgaria” paziņojumu. “Mūsu produktu kvalitāte ir vienlīdz augsta vairāk nekā divos simtos valstu visā pasaulē, jo kokakolu izgatavo pēc receptes, ko izmantojam 125 gadus. Klasiskās kokakolas gadījumā mēs katrā valstī izmantojam atšķirīgus saldinātājus, taču tas nekādi neietekmē produkta kvalitāti,” uzsver ASV bāzētais atspirdzinošo dzērienu milzis.

Savas kafijas kvalitāti aizstāv arī kompānijas “Nestle” pārstāvniecība Bulgārijā. “Eiropas tirgos izmanto atšķirīgas kafijas izgatavošanas receptes, ņemot vērā patērētāju gaumi, kas dažādos tirgos ir atšķirīga,” paziņojumā skaidro “Nestle”.

Pēc plašsaziņas līdzekļu vēstītā, Slovākijas patērētāju aizsardzības asociācijas pētījums ir radījis plašu rezonansi un starptautiskas politiskas sekas, un Bulgārijas lauksaimniecības ministrs Miroslavs Naidenovs ir vērsies Eiropas Komisijā un Eiropas Pārtikas drošības uzraudzības aģentūrā ar prasību noskaidrot, vai starptautiskās kompānijas atļaujas piegādāt zemākas kvalitātes produkciju jauno dalībvalstu iedzīvotājiem.

Slovākijā veiktais pētījums aptvēra astoņas ES valstis – Vāciju, Austriju, Čehiju, Poliju, Ungāriju, Slovākiju, Rumāniju un Bulgāriju. Latvija un abas pārējās Baltijas valstis pētījumā netika iekļautas, tomēr visi slovāku speciālistu pārbaudītie produkti – “Coca Cola” dzērieni, šokolāde “Milka”, šķīstošā kafija “Nescafé Gold”, maltā kafija “Jacobs Kronung” un kafija “Tchibo Espresso” – ir labi zināmi arī pie mums.

Pētījuma autori apgalvo, ka, piemēram, kokakolai, kuru pārdod Austrumeiropā, tiekot pievienota no kukurūzas iegūta izoglikoze, kas ir daudz lētāka par parasto saharozi, kuru “Coca-Cola” pievienojot produkcijai, ko pārdod Vācijā un Austrijā. Vienīgais no pārbaudītajiem produktiem, kura kvalitāte Austrumeiropā un Rietumeiropā esot vienāda, esot šokolāde “Milka”. EK pārstāvniecība Slovākijā, kas ir pētījuma finansētāja, paziņojusi, ka Briselei ir jāizlemj, kā un vai reaģēt uz šā pētījuma rezultātiem, informē ES ziņu portāls “euractiv.com”.

Informācijas avoti: bizness.delfi.lv, mixednews.ru

Kad Latvijas un Eiropas birokrāti beigs spēlēties ar cilvēku veselību? (Video)

Latvijā un Eiropā  noticis kārtējais sezonālais laika paradoks ar apšaubāmu ekonomisko ieguvumu – pulksteņu grozīšana. Jau pirms aptuveni 14 gadiem zinātnieku komisija ieteica nepāriet Latvijā uz vasaras laiku un saglabāt mūsu vēsturisko – otrās joslas – ziemas laiku.

-Laika maiņa negatīvi ietekmē cilvēka bioloģisko ritmu, pašsajūtu, darba spējas un veselību – katrs, bet visvairāk ziemeļvalstu iedzīvotāji, izjūt tumšās sezonas depresiju. Ārstu apmeklējumu skaits pieaug divas trīs nedēļas pēc laikrāžu pagriešanas pavasarī (par 10,9 procentiem), bet mazāk – rudenī (par 8,5 procentiem). Šajā laikā nedaudz palielinās nomierinošo līdzekļu patēriņš (par 12 procentiem), bet samazinās citu zāļu pirkšana.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Vēlme ietaupīt uz mākslīgā apgaismojuma rēķina ir arī tā rituāla pamatā, kuru šajā nedēļas nogalē veiksim visi, neatkarīgi no tā- atbalstam to vai ne. Naktī no sestdienas un svētdienu Latvija, tāpat kā citas Eiropas valstis, pāriet uz vasaras laiku.

Krievija vairs nepāries atpakaļ uz ziemas laiku

Šī lapa vairs nav pieejama.

Krievija pulksteņus uz vasaras laiku nākamnakt pārgriezīs pēdējo reizi. Kaimiņvalsts no ziemas laika ir atteikusies pavisam. Šādu lēmumu pieņēma Krievijas prezidents un vairums sabiedrības to atbalsta. Krievija jau pērn atteicās no divām laika joslām, tagad tā nolēmusi atteikties arī no pēdējos trīsdesmit gadus piekoptās prakses divas reizes gadā pagriezt pulksteni.

Kuru varam vainot visā šajā pulksteņu griešanas juceklī? Tāds cilvēks tiešām ir! 1784. gadā Bendžamins Frenklins, toreizējais ASV sūtnis Francijā, uzrakstīja eseju “Par pāreju uz vasaras laiku”. Tomēr mēs nekādi vairs nevaram uzzināt, kurš bija īstenais šīs ieceres vaininieks, jo nejaušā trokšņa “autors”, kas B. Frenklina miegu iztraucēja aptuveni sešos no rīta, tā arī nav noskaidrots. Pamostoties viņš bija pārsteigts par spilgto gaismu istabā. Tieši tad vēstniekam uzplaiksnīja ideja par pāreju uz vasaras laiku. Viņš nelikās mierā un izrēķināja, cik daudz līdzekļu Parīzes iedzīvotāji iztērē, ejot gulēt pēc pusnakts un mostoties tikai pusdienas laikā, laikā no 20. marta līdz 20. septembrim nelietderīgi dedzinot sveces un petrolejas lampas. Savu sacerējumu viņš nosūtīja draugam – laikraksta Journal of Paris redaktoram.

Ziņu avots: LTV Ziņu dienests, TVNET

Videoapskats 15.03.2011: Fukusimas AES glābj no ceturtā sprādziena. Trīskāršs trieciens Japānas ekonomikai. Cunami sekas

Šī lapa vairs nav pieejama.

 

Šī lapa vairs nav pieejama.

 

Šī lapa vairs nav pieejama.

 

Šī lapa vairs nav pieejama.

Ziņu avots: Vesti.ru, Телекомпания НТВ, Первый канал