Vizuālās informācijas monitorings
19/02/2011
Norvēģijas vienīgo jūras dabas rezervātu šobrīd apdraud ekoloģiska katastrofa. Pie Norvēģijas krastiem uz sēkļa uzskrējis islandiešu tankkuģis, kas veda 800 tonnu degvielas. Aizsargājamajā teritorijā Ziemeļjūrā no kuģa sākusi noplūst degviela, un piesārņojums jau sasniedzis piekrasti.
Lasīt vairāk par šo ziņu09/02/2011
Ziņu avots: Vesti.ru
26/01/2011
Zinātnieki atklājuši jaunus pierādījumus tam, ka masveidīgi vulkānu izvirdumi varējuši kļūt par tā dēvētās perma katastrofas jeb Lielās izmiršanas – vienas no lielākajām izmiršanām mūsu planētas vēsturē – cēloni. Sibīrijā strādājušo speciālistu raksts publicēts žurnālā Nature Geoscience, bet īsumā par pētījumu raksta portāls SCIENCENOW.
Perma katastrofa notika pirms aptuveni 250 miljoniem gadu – joprojām neskaidru iemeslu dēļ no Zemes izzuda aptuveni 90% visu okeānu iemītnieku un aptuveni 70% uz sauszemes mītošo dzīvo būtņu. Pastāv vairākas izplatītas hipotēzes, kas skaidro notikušo. Viena no tām apgalvo, ka dzīvnieki gājuši bojā ļoti aktīvas vulkāniskās darbības un tās seku dēļ.
Lai pārbaudītu šo versiju, jaunā pētījuma autori izanalizēja Sibīrijas trapus – magmas nogulas, kas veidojušās ap perma un triasa perioda robežlaiku jeb aptuveni vienlaikus ar Lielo izmiršanu. Iežos, kas veidojušies tieši pirms perma katastrofas sākuma, zinātnieki atklāja mikroskopiskas daļiņas, kas pēc masas un izmēriem atgādināja ogļu daļiņas, kādas izmet atmosfērā mūsdienu ogļu rūpnīcas.
Pētnieki uzskata, ka šādas daļiņas varēja izveidoties, kad lava izrāvās no pazemes caur Sibīrijas ogļu slāņiem. Vieglākās ogļu daļiņas varēja pacelties atmosfērā līdz pat 20 kilometru augstumā un izplatīties pa visu planētu ar gaisa straumju starpniecību. Kad ogļu daļiņas, kas satur arī smagos metālus, nonāca okeānā, tā ūdeņi kļuva pārāk toksiski Zemes iemītniekiem.
Jāatgādina, ka pagājušā gada pašās beigās cits zinātnieku kolektīvs, kas tāpat strādāja ar Sibīrijas trapiem, atrada citus pierādījumus tam, ka Lielās izmiršanas cēlonis, visticamāk, ir vulkāniskās aktivitātes. Izmantojot iegūtos datus, pētnieki pieļāva, ka izvirdumu laikā lava «iesūkusi» triljoniem tonnu fluora, hlora un sēra, kas, nonākot atmosfērā, varēja izpostīt ozona slāni.
03/01/2011
Aizvadītajā gadā dabas katastrofas nesušas zaudējumus 130 miljardu dolāru (63,57 miljardu latu) apmērā, visā pasaulē laupot dzīvību aptuveni 295 000 cilvēku, pirmdien paziņoja Vācijas pārapdrošināšanas kompānija “Munich Re”. “Ar laikapstākļiem saistītu dabas katastrofu lielais skaits un gaisa temperatūra gan globālā mērogā, gan dažādos pasaules reģionos liecina par klimata izmaiņu pieaugumu,” spriež eksperti. 2010.gadā reģistrētas 950 dabas katastrofas, kas to padara par otru postošāko pēc 1980.gada. Pēdējo desmit gadu laikā vidējais dabas katastrofu skaits gadā bijis 785. “2010.gads atklāja lielākos riskus, ar ko mēs esam spiesti saskarties. Bija daudzas spēcīgas zemestrīces. Arī viesuļvētru sezona neaizritēja bez incidentiem,” norāda kompānijas izpilddirektors Torstens Jevoreks.
Lasīt vairāk:
Citāda Pasaule 