Caurumi Zemes magnetosfērā paver ceļu Saules vējam (Grafiskā informācija, Video)

Meklējot aktuālu informāciju par plaisām Zemes magnētiskajā laukā uzdūros uz pavecu, bet šobrīd aktuālu rakstiņu Fizmati.lv mājaslapā, kurš iespējams izskaidro pēdējo nedēļu dīvainās magnētiskās vētras un ziemeļblāzmu aktivitāti.

Jau ziņojām, ka par 14-15 februāra magnētisko vētru iemeslu kļuvis caurums Zemes magnētiskajā laukāNoslēpumainā plaisa Zemes magnetosfērā 14-15.februārī (Video, Foto, Grafiskā informācija).  Nākošā negaidītā magnētiskā vētra notika 18-19.februārī – Negaidītā magnētiskā vētra un ziemeļblāzmas (Grafiskā informācija, Foto, Video).

Jāatgādina, ka pēdējo nedēļu laikā Saules aktivitāte ir minimāla un neviens nopietns Saules izvirdums, kurš būtu vērts uz Zemes pusi nav noticis. Bet arī uz doto brīdi Zemes magnetosfēras aktivitāte ir ļoti augsta.

Zinātnieki ir atklājuši, ka Zemi aizsargājošai magnetosfērai ir divi lieli caurumi, kas ielaiž kaitīgo Saules vēju. Šo caurumu tālākie pētījumi varētu palīdzēt precīzāk prognozēt magnētiskās vētras, kuras rada traucējumus energoapgādē un sakaros, ir polārblāzmu izraisītājas un kuru aktivitātes maksimums gaidāms 2013 gadā.

Zinātnieki secinājuši, ka iepriekšējais uzskats par saules vēja daļiņu ienākšanu Zemes magnetosfērā ir bijis pilnīgi nepareizs, proti, iepriekš zinātniekiem bija radies uzskats, ka saules vēja daļiņas ienāk Zemes magnetosfērā tad, kad Saules magnētiskais lauks ir pretēji vērsts Zemes magnētiskajam laukam. Bet jaunākie atklājumi šo uzskatu apgāž. Atklāts, ka 20 reižu vairāk saules vēja daļiņu ienāk Zemes magnetosfērā tieši tad, kad Zemes un Saules magnētiskie lauki ir vērsti vienā virzienā.

Šāds magnētisko lauku novietojums izraisa tādu mijiedarbību, ka Zemes magnētiskajā laukā pie poliem parādās robi. 2007. gada jūnijā NASAs kosmiskā zonde lidoja cauri vienam no šiem caurumiem tieši tad, kad tas bija atvērts. Zondes sensori reģistrēja lielu saules vēja daļiņu plūsmu, kas tajā brīdī ieplūda Zemes magnētiskajā laukā. Šis caurums bija milzīgs, četras reizes lielāks par pašu Zemi. Iepriekš bija uzskats, ka tik liela saules vēja daļiņu plūsma nemaz nav iespējama.

Vairākums no daļiņām tiek novirzītas atpakaļ visumā, bet daļa iegūs papildus enerģiju un izraisa magnētiskās vētras, kas rada energosistēmas traucējumus un var sabojāt satelītus, kas atrodas ģeostacionārās orbītās.

Magnētisko vētru aktivitāte ir atkarīga no Saules 11 gadu aktivitātes cikla. Šobrīd Saule tuvojās šī cikla maksimumam kurš gaidāms 2013. gadā.

Un nobeigumā vel viena aktuāla tēma. Versija par Zemes magnetosfēras aktivitātes saistību ar dīvainām skaņām, kuras cilvēki dzird visā pasaulē.

Fizmati.lv, NOAA, TheMimzy011, NASA, djanyisle

Zinātnieki pēc 20 gadu urbšanas Antarktīdā sasnieguši milzu zemledus ezeru (Video)

Krievu zinātnieki, izurbjoties cauri gandrīz četrus kilometrus biezam Antarktīdas ledum, sasnieguši zemledus ezeru, kas tiek uzskatīts par vienu no lielākajām saldūdens ūdenstilpēm pasaulē. Šie urbšanas darbi ilguši vairāk nekā divdesmit gadus.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Pētnieki cer, ka unikālajā Vostokas ezera ekosistēmā, kas simtiem tūkstošiem vai pat miljoniem gadu bijusi izolēta no ārpasaules, izdosies atrast iepriekš zinātnei nezināmas dzīvības formas. Tas varētu palīdzēt labāk izprast dzīvības attīstību uz Zemes un, iespējams, izteikt pieņēmumus arī par tās iespējamību uz citām planētām, kur valda līdzīgi apstākļi.

Analizējot gāzes burbuļus, kas ieslēgti ledū virs šā ezera, zinātnieki varētu rast atbildes, kas palīdzētu klimata pārmaiņu pētījumos, ziņu aģentūrai AFP pastāstījis Krievijas Arktikas un Antarktikas zinātniskās pētniecības institūta pārstāvis Sergejs Ļesenkovs.«Apakšējais ledus slānis veidojies pirms 400 000 gadu, tāpēc šīs gāzes sastāvs ļaus spriest par Zemes atmosfēras sastāvu, kāds tas bija tolaik un arī visā šai laikā kopš ezera izveidošanās,» viņš piebildis. «Tas pavērtu iespēju identificēt un prognozēt noteiktas klimata pārmaiņas nākotnē.»

Šis ir lielākais zemledus ezers Antarktīdā un pieder pie nozīmīgākajiem XX gadsimta ģeogrāfiskajiem atklājumiem. Pirmo reizi pieņēmumus par tā pastāvēšanu jau piecdesmitajos gados izteica toreizējās Padomju Savienības zinātnieki, balstoties uz pētījumu datiem un teorētiskiem spriedumiem. Urbšanas darbi Antarktīdas ledājos tika sākti septiņdesmitajos gados, bet apstiprinājumu savai nojautai pētniekiem izdevās gūt tikai deviņdesmito gadu vidū.

Taču, baidoties piesārņot neskartos ūdeņus, urbšanas darbi tika apturēti 1998.gadā, kad līdz reliktajam ezeram bija palikuši tikai 130 metri. Tad Sanktpēterburgas Kalnrūpniecības institūts izstrādāja jaunu īpašu tehnoloģiju, lai novērstu šāda piesārņojuma iespējamību, un 2005.gadā urbšana atsākās. Tagad zinātnieki gatavojas uz desmit mēnešiem pārtraukt darbus un atsākt tos nākamās Antarktīdas vasaras vidū, decembrī, lai paņemtu Vostokas ezera ūdens paraugus.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Pa šo laiku zemledus ezera ūdenim jāpaceļas pa urbumu, kur no augšas īpaši iepildīts šķidrums to apturēs 40-50 metrus no virsmas. Decembrī speciālisti iegūs no urbuma svaigi sasaldēto ūdeni un nosūtīs paraugus izpētei, vēsta «Gazeta.ru».

Tikmēr britu zinātnieki Antarktīdā veic urbšanas darbus, lai sasniegtu citu zemledus ūdenstilpi – Elsvērta ezeru. Arī viņi cer iegūt ūdens paraugus 2012.gada decembrī. Speciālisti pieļauj iespēju, ka ūdenī, kura temperatūra ir plus divi grādi pēc Celsija, varētu mitināties ne tikai mikroorganismi, bet arī sarežģītākas dzīvības formas. Krievu pētnieki beidzamajā sava urbuma posmā ledū jau atraduši zinātnei agrāk nepazīstamas baktērijas.

TVNET, Vesti.ruПервый канал

NASA apstiprina eksoplanētas, uz kuras iespējama dzīvība, atklāšanu (Video)

ASV NASA apstiprinājusi, ka aiz Saules sistēmas robežām atklāta planēta (eksoplanēta), uz kuras ir iespējama ūdens un tātad arī dzīvības esamība. Debess ķermenis, kam piešķirts nosaukums Kepler-22b, atrodas 600 gaismas gadu attālumā no Zemes, un tā rādiuss līdzinās aptuveni 2,4 Zemes rādiusiem. Planēta ap savu sauli, kas ir mazliet mazāka un aukstāka, bet salīdzināmi ar mūsu Sauli, apriņķo 290 dienās, vēsta aģentūra Itar-Tass.

Kepler-22b riņķo ap savu zvaigzni tā dēvētās apdzīvojamās zonas vidusdaļā, kur temperatūra nav pārāk augsta vai zema, un uz objekta virsmas var pastāvēt ūdens, kas tiek uzskatīts par nepieciešamu priekšnoteikumu, lai rastos un pastāvētu dzīvība.

Paziņojums par jaunas eksoplanētas atklāšanu tika sniegts ASV Kalifornijas štatā notiekošā zinātniskajā konferencē, kurā tiek prezentēti kosmisko un uz Zemes dislocēto teleskopu novērojumu rezultāti, kas iegūti periodā no 2009. gada maija līdz 2010. gada septembrim.

Keplera teleskops, ar kura palīdzību atklāta jaunā eksoplanēta, vērojot zvaigznes, fiksē izmaiņas to spilgtumā. Šīs izmaiņas var liecināt par zvaigznes vai zvaigžņu esamību pie planētām, jo planētas, šķērsojot spīdekļa disku, aizēno to. Lai uzskatītu, ka atklāta jauna eksoplanēta, tiek prasīts reģistrēt trīs šādus gadījumus.

Šī lapa vairs nav pieejama.

„Mums acīmredzami uzsmaidīja veiksme. Pirmās izmaiņas spilgtumā tika fiksētas tikai trīs dienas pēc tam, kad teleskops tika atzīts par gatavu pētījumiem. Pēdējo, trešo aizēnojumu izdevās fiksēt 2010. gada atvaļinājumu sezonā,” paziņoja Viljams Boruki no Eimsa vārdā nosauktā NASA Pētnieciskā centra Kalifornijā.

NASA zinātnieki pagaidām nav noteikuši Kepler-22b struktūru, tomēr apstiprināts, ka runa ir par pašu mazāko no zināmajām eksoplanētām kas ap savām zvaigznēm, kas ir salīdzināmas ar mūsu Sauli, riņķo pa apdzīvojamās zonas vidu.

Konferencē arī tika paziņots par vēl 1 094 tādu kosmisko objektu, kas varētu izrādīties planētas, uz kurām ir iespējama dzīvības pastāvēšana, atklāšanu. Tādējādi kopš šī gada februāra šādu objektu kopskaits ir pieaudzis par 89% – līdz 2 326. No tiem 207 pēc saviem izmēriem aptuveni līdzinās Zemei, bet 680 pieder planētu klasei ar nosaukumu Superzemes (to masa ir no divām līdz desmit Zemes masām).

Tāpat ir atklātas 1 181 iespējamās planētas, kas izmēru ziņā līdzinās Neptūnam, 203, kas izmēru ziņā līdzinās Jupīteram, un 55 kandidātes uz planētas titulu, kas izmēru ziņā pārsniedz Saules sistēmas lielāko planētu.

Informācijas avoti: Diena, SkyNews, io9.com, NASA

Seno maiju zemūdens pilsēta Gvatemalā (Video)

Gvatemalā Atitlana ezerā arheologi veic seno maiju pilsētas Samabajas izpēti. Pilsētas vecums ir vairāk kā 2000 gadu, bet ezera ūdeņi ir to ļoti labi saglabājuši.

Arheoloģiskais objekts atrodas 15 metru dziļumā (pēc citiem avotiem 35 metru dziļumā), bet tā atrašanās vieta tiek turēta noslēpumā lai to pasargātu no artefaktu izlaupīšanas. Zinātnieki izsaka pieņēmumu, ka pilsēta zem ūdens nonākusi vulkāniskās aktivitātes rezultātā, kad ezerā strauji paaugstinājies ūdens līmenis.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Atitlans ir krāterezers, kas aizpilda vulkāna kalderu, kas izveidojusies pirms 84 000 gadiem notikušā izvirdumā, kas tiek dēvēts par Losčokojosas izvirdumu. Šī izvirduma rezultātā atmosfērā nokļuva ap 300 km³ pelnu, kas nosēdās plašā teritorijā no Floridas līdz Ekvadorai. Pelnu slānis kalpo par stratigrāfisko marķieri Klusajā okeānā un Atlantijas okeānā. Kalderas dziļums sasniedz 600 metrus.

1976. gada 4. februārī Gvatemalā notika spēcīga zemestrīce, kuras rezultātā gāja bojā vairāk kā 26 000 cilvēku un ezera gultnē izveidojās plaisa, kuras dēļ ezera līmenis mēneša laikā kritās par 2 metriem un pēdējo 10 gadu laikā — par 20 metriem.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Gvatemalas tūrisma institūts gatavojas Samabajas pilsētu kā tūrisma objektu atklāt 2012 gada 21.decembrī. 🙂 Bet apskatīt seno pilsētu varēšot tikai pieredzējuši daiveri. 😦

Informācijas avoti: NTD Russian, Vikipēdija, Prensa Libre.com, mayarelief.com