Vizuālās informācijas monitorings
11/04/2012
Izmantojot trīs Saules orbītā esošos satelītus – SDO, Stereo-A un Stereo-B Saules pētniekiem izdevies atklāt, ka Saules atmosfēras ārējā daļa, saukta par Saules vainagu jeb koronu sastāv no milzīgām šūnām.
Vairāk var šo atklājumu var palasīt – ‘Coronal Cells’ Spotted in Sun’s Atmosphere vai arī gaidīt kad kāds saņemsies un pārtulkos latviski. 😉
01/04/2012
Asteroīds 2012 EG5 šodien pietuvosies Zemei 230 000 km attālumā ar ātrumu 8.24 Km/s. Salīdzinoši attālums līdz mēnesim ir 363 104 – 405 696 km (perigejs-apogejs).
Austrālijas astronoms amatieris Dennis Simmons šorīt nofotografēja tuvojošos asteroīdu.
30/03/2012
Piena ceļa galaktikā varētu būt miljardiem dzīvības pastāvēšanai piemērotu planētu, līdz ar ko pastāv iespēja, ka Zeme Visuma tuvākajā apkaimē nav vienīgais apdzīvotais objekts. Pētnieki ir atklājuši, ka salīdzinoši šaurā 30 gaismas gadu (apmēram 290 triljoni kilometru) kosmosa zonā ap Zemi ir vismaz simts Superzemes.
Astronomi to secinājuši, pētot tā dēvētos sarkanos pundurus, kas veido aptuveni četras piektdaļas no Piena ceļā esošo zvaigžņu kopskaita. Ap 40 procentiem no šiem sarkanajiem punduriem riņķo planētas, kas izmēru ziņā daudz neatšķiras no Zemes, turklāt tās no savas zvaigznes atrodas dzīvības formām draudzīgā attālumā, tas ir – attālumā, kurā ūdens uzglabājas šķidrā veidā.
Zinātnieki saka, ka tur, kur ir ūdens, ir iespējama arī dzīvība, tiesa, tas nenozīmē, ka dzīvas radības tik tiešām ir attīstījušās.
Grenobla universitātes (Francija) profesors Havjē Bonfils norāda, ka Piena ceļā ir apmēram 160 miljardi sarkano punduru un tas nozīmē, ka mūsu galaktikā vien varētu būt desmitiem miljardu planētu. Bonfila vadītā astronomu komanda, izmantojot 3,6 metrus lielo Eiropas Dienvidu observatorijas teleskopu, pētīja rūpīgi atlasītus 102 sarkanos pundurus.
Izpētes gaitā tika atklātas deviņas Superzemes, kuru masa ir robežās no vienas līdz 10 Zemes masām, bet divas no tām atradās zvaigžņu Gliese 581 un Gliese 667 C dzīvības formām draudzīgajās zonās.
Tas gan nenozīmē, ka uz jebkuras no šīm planētām būtu iespējams dzīvot. Tā kā sarkanie punduri ir vēsāki nekā, piemēram, Saule, dzīvībai draudzīgā zona ir tiem tuvāk, bet tas savukārt nozīmē, ka planētas ir pakļautas pēkšņajiem matērijas uzliesmojumiem, radiācijai un ultravioletajam starojumam.
30/03/2012 2 komentāri
Virpuļviesuļi uz Saules virsmas nav reta parādība, taču tos iemūžināt iespējams kļuvis tikai pēc NASA Saules dinamiskās observatorijas (Solar Dynamics Observatory – SDO) nogādāšanas zvaigznes tuvumā pirms diviem gadiem.
Viens no šādiem novērojumiem veikts pērnā gada septembrī, un astronomu uzmanību tas piesaistījis savu izmēru dēļ. Proti, Saules magnētiskie spēki, kas matēriju rausta šurpu turpu, spēj radīt virpuļviesuli, kura diametrs sasniedz 60 tūkstošus kilometru jeb pieckārt pārsniedz zemeslodes diametru.
Aberystwyth universitātes (Velsa, Lielbritānija) pētnieki, kas virpuļviesuli pamanījuši SDO uzņemtajos materiālos, norāda, ka šādi dati ir ārkārtīgi svarīgi, lai uzzinātu vairāk par Sauli un spētu prognozēt tās aktivitāšu sekas izplatījumā un uz Zemes.
Planētas lieluma tornado uz Saules šī gada 7-8.februārī
Var atzīmēt, ka SDO tika palaists 2010. gada sākumā un tā sākotnēji plānotais darbības ilgums ir pieci gadi, bet NASA pieļauj, ka satelīts Saules vērošanu turpinās krietni ilgāk. Un tas nozīmē, ka zinātniekiem tiks piegādāts ļoti daudz informācijas, jo satelīts to ievāc ļoti lielos apjomos – vienā kompaktdiskā ietilpināmu informāciju satelīts ieraksta 36 sekundēs.
NASA izveidojis pasaules okeāna virsmas straumju plūsmas modeli. Šī vizualizācija parāda okeāna virsmas straumes visā pasaulē, laika periodā no 2005.gada jūnija līdz 2007.gada decembrim.
Citāda Pasaule 