Tehnoloģijas | Citāda Pasaule

Orkāns no Ziemeļjūras virzās uz Latviju (Radars) – papildināts

08/02/2011 no John Flyer 2 komentāri

Otrdienas pēcpusdienā dienvidrietumu vēju Latvijā nomaina rietumu, ziemeļrietumu vējš, un tas no jauna pastiprinās. Tuvāko trīs stundu laikā Rīgā ziemeļrietumu vējš brāzmās pastiprināsies līdz 25-27 metriem sekundē (m/s) jeb sasniegs vētras spēku, brīdina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC).

Pēcpusdienā, sākot no jūras piekrastes, vējš iegriezīsies no ziemeļrietumiem un atkal pieņemsies spēkā – vēja brāzmu stiprums jūras piekrastē atkal sasniegs 25-28 m/s, līča piekrastē, kā arī vietām iekšzemes reģionos 20-24 m/s. Arī Rīgā priekšpusdienā vēja brāzmas sasniedza 15-19 m/s, bet pēcpusdienā, vējam iegriežoties no ziemeļrietumiem, tās vēl vairāk pastiprināsies un sasniegs vētras spēku. Naktī, ciklonam “Nicolas” atkāpjoties uz Krieviju, vēja brāzmas mazināsies, tomēr rīt pēcpusdienā ziemeļrietumu vējš teritorijas lielākajā daļā brāzmās sasniegs 15-18 m/s, bet piekrastes rajonos 20-24 m/s.

Lasīt vairāk par šo ziņu

Ievietots iekš Cikloni, Karte, Meteroloģija, Prognozes, Radars, Vētras Tagged with Cikloni, Karte, Meteroloģija, Prognozes, Radars, Sagatavošanās, Vētras

Japāņu zinātnieks sola atdzīvināt mamutus tuvākajos četros gados

14/01/2011 no John Flyer

Šī lapa vairs nav pieejama.

Mamuti (latīņu: Mammuthus) ir izmirusi ziloņu dzimtas ģints. Tie dzīvoja Pliocēna laikmetā no 4,8 miljoniem gadu p.m.ē. līdz 4500 gadiem p.m.ē.

Vairs tikai pēc četriem gadiem uz Zemes var atkal parādīties mamuti, apgalvo zinātnieki. Pēc speciālistu viedokļa, aizvēsturisku dzīvnieku atdzimšana kļūs iespējama, pateicoties klonēšanas tehnoloģiju attīstībai. Mēģinājumi atdzīvināt mamutus notikuši vēl 1990. gados: no Sibīrijas mūžīgajā sasalumā atrastām mamuta ādas un muskuļu audu šūnām tika izņemti kodoli, kurus centās pavairot. Taču pēc sasalumā pavadītajiem vairākiem tūkstošiem gadu šūnas nebija dzīvotspējīgas.

2008. gadā japāņu zinātniekam Teruhiko Vakajamam izdevies klonēt peli, izmantojot citas pirms 16 gadiem sasaldētas peles šūnas. Viņa lietu tagad turpina Akira Iritani no Kioto universitātes, kurš vēlas ķerties klāt organismiem, kas mūžīgajā sasalumā nostāvējuši 5000 gadu. “Tagad tehniskās grūtības ir pārvarētas, un viss, kas mums vajadzīgs, ir iegūt labu audu paraugu no sasaluša mamuta,” viņš teica britu laikrakstam “The Daily Telegraph”.

Mamuta šūnu kodolus plānots ievietot afrikāņu ziloņa mātītes olšūnās, kura kļūs par aizvēsturiska dzīvnieka surogātmāti. Akira Iritani uzskata, ka pastāv 30% iespējamība, ka pēc četriem – pieciem gadiem pasauli ieraudzīs vesels mamuts.

Ziņu avots: Delfi.lv, Wikipedia, YouTube

Ievietots iekš DNS, Dzīvnieki, Klonēšana, Paleontoloģija, Sasniegumi, Tas ir interesanti, Video, Zinātne Tagged with DNS, Dzīvnieki, Klonēšana, Paleontoloģija, Sasniegumi, Tas ir interesanti, Video, Zinātne

Zinātnieki Abu Dabi tuksnesī mākslīgi radījuši 52 negaisus

07/01/2011 no John Flyer

Zinātnieki tuksnesī uzstādījuši metāla jonizētājus, kas ģenerē uzlādētas daļiņas

Pateicoties zinātnieku pūliņiem, zibens, pērkons un pamatīgas lietavas šovasar skārušas citkārt pilnīgi sauso tuksneša reģionu Abu Dabi. Eksperimenti tuksnesī ietilpst slepenā Apvienoto Arābu Emirātu laikapstākļu kontroles programmā. Programmas ietvaros zinātnieki mākslīgi izraisījuši lietu vietās, kur tas līdz šim nekad nav lijis. Pēc izdevuma rīcībā esošās informācijas, projekta kopējās izmaksas lēšamas 11 miljonu ASV dolāru apmērā un eksperimenti ar lietus radīšanu tuksnesī sākušies pagājušā gada jūlijā.

Zinātnieki tuksnesī uzstādījuši metāla jonizētājus, kas ģenerē uzlādētas daļiņas. Negatīvi uzlādētie joni līdz ar karsto gaisu cēļas augšup, pievelkot arī putekļus. Mitrumam kondensējoties ap putekļiem, rodas lietus mākoņi. Jūlijā un augustā tuksnesī lietus lija kopumā 52 dienas, lai gan neviens meteorologs to ne reizi nebija paredzējis.

Šī nav pirmā reize, kad zinātnieki iejaucas dabas procesos. Ķīnā ar mākoņu radīšanu nodarbojas jau daudzus gadus, bet ne vienmēr šie eksperimenti izrādījušies veiksmīgi. Tomēr lietus tradicionāli sausajos reģionos varētu atrisināt ūdens apgādes problēmas, turklāt mākslīga lietus izsaukšana varētu būt lētāka par ūdens destilāciju. Tiesa gan, pagaidām nav skaidrs cik lielā mērā iespējams pakļaut laikapstākļus zinātnieku iegribām un kādas varētu būt šādu eksperimentu sekas. Eksperimentus novēroja arī Maksa Planka Meteoroloģijas institūta zinātnieki, kuri atzīst, ka šis varētu būt viens no nozīmīgākajiem pavērsieniem cilvēces vēsturē.

Ziņu avots: Kasjauns.lv, Associated Newspapers

Ievietots iekš Klimata izmaiņas, Laikapstākļu kontrole, Lietus, Lietusgāzes, Meteroloģija, Negaisi, Zibens, Zinātne Tagged with Klimata izmaiņas, Laikapstākļu kontrole, Lietus, Lietusgāzes, Meteroloģija, Negaisi, Zibens, Zinātne