Japāņu zinātnieki prognozē milzīgu cunami vilni Nankai lūzumjoslā

Japāņu zinātnieki prognozē jaunu milzīgu cunami vilni, ko izraisīšot zemestrīce Nankai lūzumjoslā okeānā. Zemestrīces izraisītā viļņa augstums sasniegšot 30 metrus. Turklāt atsevišķās vietās gigantiskais vilnis krastu sasniegšot vēl pirms pazemes grūdienu beigām.

Zinātnieki jau iepriekš norādījuši, ka tuvāko desmit gadu laikā iespējama spēcīga zemestrīce Nankai lūzumjoslā, kuras garums ir 900 kilometru un kas atrodas uz austrumiem no Honsju salas. Iepriekšējā spēcīgā zemestrīce šeit reģistrēta 1946.gadā, tās stiprums bija 8,1 balle. Cunami vilnis toreiz iznīcināja vairāk nekā 35 tūkstošus dzīvojamo māju.

Jauna informācija ar zemestrīces prognozēm parādījusies saistībā ar to, ka valsts komisija pārskatījusi 2003.gadā veikto pētījumu. Saskaņā ar pētījuma datiem, iespējamās zemestrīces izraisītajam cunami vilnim nevajadzētu būt augstākam par 20 metriem, taču tagad japāņu zinātnieki apgalvo, ka atsevišķās vietās tas pārsniegs 30 metrus. Visgrūtāk klāsies Koči prefektūrai Šikoku salā, kur gigantiskais vilnis sasniegšot 34,4 metrus. Tokijas piekrasti savukārt sagaida vien 2,3 metru augsts cunami.

Speciālisti īpaši noraizējušies par to, ka atsevišķas vietas vilnis sasniegs vēl pirms būs beigušies pazemes grūdieni. Ekspertu grupa rūpīgi analizē pētījumu, lai noskaidrotu, kuri valsts reģioni no šīs stihijas ciestu visvairāk.

Bet pie Kanādas krastiem parādījies “spoku kuģis” kuru okeānā ieskaloja pirms gada, 11.marta Japānas zemestrīces izraisītais milzīgais cunami vilnis

Šī lapa vairs nav pieejama.

Apollo, Первый канал

Dzīvībai piemērotu planētu ir miljardiem

Piena ceļa galaktikā varētu būt miljardiem dzīvības pastāvēšanai piemērotu planētu, līdz ar ko pastāv iespēja, ka Zeme Visuma tuvākajā apkaimē nav vienīgais apdzīvotais objekts. Pētnieki ir atklājuši, ka salīdzinoši šaurā 30 gaismas gadu (apmēram 290 triljoni kilometru) kosmosa zonā ap Zemi ir vismaz simts Superzemes.

Astronomi to secinājuši, pētot tā dēvētos sarkanos pundurus, kas veido aptuveni četras piektdaļas no Piena ceļā esošo zvaigžņu kopskaita. Ap 40 procentiem no šiem sarkanajiem punduriem riņķo planētas, kas izmēru ziņā daudz neatšķiras no Zemes, turklāt tās no savas zvaigznes atrodas dzīvības formām draudzīgā attālumā, tas ir – attālumā, kurā ūdens uzglabājas šķidrā veidā.

Zinātnieki saka, ka tur, kur ir ūdens, ir iespējama arī dzīvība, tiesa, tas nenozīmē, ka dzīvas radības tik tiešām ir attīstījušās.

Grenobla universitātes (Francija) profesors Havjē Bonfils norāda, ka Piena ceļā ir apmēram 160 miljardi sarkano punduru un tas nozīmē, ka mūsu galaktikā vien varētu būt desmitiem miljardu planētu. Bonfila vadītā astronomu komanda, izmantojot 3,6 metrus lielo Eiropas Dienvidu observatorijas teleskopu, pētīja rūpīgi atlasītus 102 sarkanos pundurus.

Izpētes gaitā tika atklātas deviņas Superzemes, kuru masa ir robežās no vienas līdz 10 Zemes masām, bet divas no tām atradās zvaigžņu Gliese 581 un Gliese 667 C dzīvības formām draudzīgajās zonās.

Tas gan nenozīmē, ka uz jebkuras no šīm planētām būtu iespējams dzīvot. Tā kā sarkanie punduri ir vēsāki nekā, piemēram, Saule, dzīvībai draudzīgā zona ir tiem tuvāk, bet tas savukārt nozīmē, ka planētas ir pakļautas pēkšņajiem matērijas uzliesmojumiem, radiācijai un ultravioletajam starojumam.

TVNET, Science@NASA, phl.upr.edu

NASA vecie-jaunie video: Virpuļi uz Saules un Zemes

Virpuļviesuļi uz Saules virsmas nav reta parādība, taču tos iemūžināt iespējams kļuvis tikai pēc NASA Saules dinamiskās observatorijas (Solar Dynamics Observatory – SDO) nogādāšanas zvaigznes tuvumā pirms diviem gadiem.

Viens no šādiem novērojumiem veikts pērnā gada septembrī, un astronomu uzmanību tas piesaistījis savu izmēru dēļ. Proti, Saules magnētiskie spēki, kas matēriju rausta šurpu turpu, spēj radīt virpuļviesuli, kura diametrs sasniedz 60 tūkstošus kilometru jeb pieckārt pārsniedz zemeslodes diametru.

Aberystwyth universitātes (Velsa, Lielbritānija) pētnieki, kas virpuļviesuli pamanījuši SDO uzņemtajos materiālos, norāda, ka šādi dati ir ārkārtīgi svarīgi, lai uzzinātu vairāk par Sauli un spētu prognozēt tās aktivitāšu sekas izplatījumā un uz Zemes.

Planētas lieluma tornado uz Saules šī gada 7-8.februārī

Var atzīmēt, ka SDO tika palaists 2010. gada sākumā un tā sākotnēji plānotais darbības ilgums ir pieci gadi, bet NASA pieļauj, ka satelīts Saules vērošanu turpinās krietni ilgāk. Un tas nozīmē, ka zinātniekiem tiks piegādāts ļoti daudz informācijas, jo satelīts to ievāc ļoti lielos apjomos – vienā kompaktdiskā ietilpināmu informāciju satelīts ieraksta 36 sekundēs.

NASA izveidojis pasaules okeāna virsmas straumju plūsmas modeli. Šī vizualizācija parāda okeāna virsmas straumes visā pasaulē, laika periodā no 2005.gada jūnija līdz 2007.gada decembrim.

TVNET, Aberystwyth University, ,

Saules vētras tuvāko desmitgažu laikā apdraudēs aviācijas nozari

Visticamāk, ka fufelis, bet kādreiz arī ko tādu var palasīt 😀

Paredzams, ka tuvāko desmitgažu laikā izmainīsies Saules magnētiskais lauks, un šīs pārmaiņas var radīt nopietnas problēmas aviācijas nozarei, raksta Daily Mail.

Saules magnētiskā lauka izmaiņu rezultātā ievērojami samazināsies Saules plankumu skaits (gāzes virpuļi ar spēcīgu magnētisko lauku) un biežāk notiks «Saules izvirdumi».

Patlaban Saule piedzīvo vienu no 24 augstākajām aktivitātēm pēdējo 9 300 gadu laikā. Tas nozīmē, ka turpmākajos gados Saules aktivitāte ievērojami samazināsies. Tomēr Saules magnētiskā lauka izvirdumi un Saules vētras kļūs daudz spēcīgākas, pamatīgi ietekmējot lidaparātus.

Izmaiņas Saules magnētiskajā laukā varētu padarīt Zemi arī daudz uzņēmīgāku pret galaktikas kosmisko starojumu. Tādējādi arī cilvēki, kas atrodas lidmašīnās vai kosmiskajos kuģos, būtu pakļauti šiem galaktikas stariem.

Visticamākais scenārijs ir, ka Saules aktivitātes turpmāk samazināsies, bet Zeme piedzīvos vienu ļoti spēcīgu Saules izvirdumu reizi simts gados, norādīja Redingas Universitātes pētnieks Lūks Barnards. «Radiācija kosmosā varētu kļūt par nopietnu problēmu kā cilvēkiem, tā elektroniskajām sistēmām, no kurām atkarīga sabiedrība. Mūsu pētījums liecina, ka problēma saasināsies tuvāko desmitgažu laikā – inženieriem būtu jāstrādā pamatīgāk, lai samazinātu Saules aktivitāšu ietekmi,» stāstīja L. Barnards.

DB