Zinātne | Citāda Pasaule

Aizvadīts nokrišņiem bagātākais pavasaris šajā gadsimtā

02/06/2012 no John Flyer

Šā gada pavasaris bijis ar mainīgi siltu un mitru laiku, taču kopumā 2012.gada pavasaris kļuvis par šī gadsimta nokrišņiem bagātāko pavasari, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.

Šogad visi pavasara mēneši Latvijā ir bijuši gan siltāki, gan nokrišņiem bagātāki par ilggadējiem vidējiem rādītājiem. Tādējādi ar kopējo nokrišņu daudzumu 130% no normas aizvadītais pavasaris ir bijis devītais nokrišņiem bagātākais pēdējos 90 gados un vislietainākais 21.gadsimtā.

Savukārt gaisa temperatūra bijusi 1,4 grādus virs normas, līdz ar to pavasaris ir 12.siltākais Latvijā pēdējos 90 gados un ceturtais siltākais šajā gadsimtā.

Toties Grenlandes dienvidos 29.maijā reģistrēts jauns maija siltuma rekords – Narsarsuakas ciematā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +24,8 grādiem, paziņoja Dānijas Meteoroloģijas institūts. Tādējādi par 2,4 grādiem pārspēts iepriekšējais maija siltuma rekords, kas bija 1991.gada 31.maijā reģistrētie +22,4 grādi.

Neierasti silts laiks Grenlandē turpinās vairākas dienas, 30.maijā gaisa temperatūra piekrastē pakāpās līdz +24 grādiem. Gaisa temperatūras paaugstināšanās virs +20 grādiem ir reta parādība arī vasaras vidū.

Pasaules lielākajā salā tikai divreiz vēsturē reģistrēta vēl augstāka gaisa temperatūra: +24,9 grādi 2010.gada 2.septembrī un +25,5 grādi 1990.gada 27.jūlijā. Visi siltuma rekordi reģistrēti Grenlandes galējos dienvidos vai dienvidrietumos.

Ziemā gaisa temperatūra Grenlandes vidienē mēdz noslīdēt zem -50 grādiem. 80 procentu salas klāj ledus sega, kas ir līdz trim kilometriem bieza. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes aprēķiniem Grenlandes ledāju izkušana nozīmētu ūdens līmeņa paaugstināšanos Pasaules okeānā par vairāk nekā septiņiem metriem.

Leta

Ievietots iekš Aukstums, Karstums, Klimata anomālijas, Klimatiskie rekordi, Klimats, Lietus, Meteroloģija, Nokrišņi Tagged with Aukstums, Karstums, Klimata anomālijas, Klimatiskie rekordi, Klimats, Lietus, Meteroloģija, Nokrišņi

Milzu vulkāni var izveidoties tikai dažu simtu gadu laikā

01/06/2012 no John Flyer

Lai gan iepriekš uzskatīts, ka milzu vulkāni jeb tā dēvētie «supervulkāni», pirms izviršanas pastāvējuši vismaz 200 000 gadu, tagad atklājies, ka, lai izveidotos, tiem nepieciešami vien daži simti gadu.

Zinātnieki izpētījuši akmeņu paraugus no milzu vulkāna Long Valley Caldera (ASV, Kalifornija). Pētījumu rezultātā noskaidrots, ka magma no vulkāna iekšienes izvirdusi vien dažus simtus gadu pēc tā izveidošanās, raksta BBC. Minētā milzu vulkāna izvirdums noticis pirms aptuveni 760 000 gadiem, un zinātnieki lēš, ka tas ar pelniem apklājis pusi Ziemeļamerikas teritorijas.

Šāda apmēra izvirdumi var radīt pietiekami daudz pelnu, lai uz daudziem gadiem ietekmētu visas pasaules klimatu. Tāds bijis, piemēram, Indonēzijā esošā Tobas ezera izvirdums pirms 70 000 gadu, kā rezultātā gandrīz pilnībā tikusi iznīcināta cilvēce.

Ģeologi uzskata, ka mūsdienās nepastāv reālas briesmas, proti, kāds no esošajiem milzu magmas baseiniem varētu izvirst uz āru. Tomēr pētījumi turpinās, lai noskaidrotu, kā tieši rodas šādi milzu magmas baseini, un lai paredzētu nākotnē iespējamos izvirdumus.

BNN

Ievietots iekš Jauni fakti, Tas ir interesanti, Vulkāni, Vulkānu izvirdumi, Zinātnieki, Ģeoloģija, Ģeoloģiskie procesi Tagged with Jauni fakti, Tas ir interesanti, Vulkāni, Vulkānu izvirdumi, Zinātnieki, Ģeoloģija, Ģeoloģiskie procesi

Piena ceļa un Andromedas miglāja sadursme ir neizbēgama (Video)

01/06/2012 no John Flyer

Piena ceļa un Andromedas miglāja sadursme ir neizbēgama, pie šāda secinājuma nonākuši amerikāņu zinātnieki, analizējot informāciju, kas iegūta ar orbitālās observatorijas «Hubble» palīdzību. Jau 22 gadus tā astronomiem piegādā unikālus datus par kosmisko objektu stāvokli un kustību, ziņo ārvalstu mediji.

«Hubble» veidotās Andromedas miglāja fotogrāfijas, kas veiktas dažādos laikos, ļauj skaidri noteikt, ka Andromedas miglājs satuvinās ar Piena ceļu ar ātrumu 400 tūkstoši kilometru stundā. Ņemot vērā attālumu starp abām galaktikām, to saplūšana notiks pēc četriem miljardiem gadu un pilnībā beigsies pēc sešiem miljardiem gadu.

Apturēt šo procesu nav iespējams, jo galaktikām ceļā nav objektu, ka būtu par tām lielāki. Galaktiku saplūšanas rezultātā izveidosies jauna galaktika, kurai visdrīzāk būs elipses forma.

Savukārt Saule izmainīs savu trajektoriju un, iespējams, atradīsies tālāk no galaktikas centra. Palielināsies arī attālums starp zvaigznēm, un zvaigžņotā debess izskatīsies citādāk. Galaktiku saplūšanas laikā notiks arī melno caurumu saplūšana.

Zinātnieki pilnībā neizslēdz iespēju, ka galaktiku saplūšanas rezultātā Saule un Zeme varētu sadurties ar citiem objektiem Andromedas miglāja, taču šāda iespēja esot ļoti niecīga. Zinātnieki mierina – ja cilvēce pastāvēs vēl pēc četriem miljardiem gadu, tad tā mierīgi pārdzīvos arī galaktiku saplūšanu.

Vienlaikus prognozes liecina, ka pēc vairākiem miljardiem gadu ievērojami palielināsies Saules temperatūra. Ja tas notiktu tagad, tad dzīvība uz Zemes iznīktu.

Apollo, Vesti.ru

Ievietots iekš Galaktikas, Planētas, Prognozes, Tas ir interesanti, Video, Zinātnieki Tagged with Galaktikas, Planētas, Prognozes, Tas ir interesanti, Video, Zinātnieki

Jauna hipotēze par milzu uzliesmojumiem uz Saules (Video)

17/05/2012 no John Flyer

Pretēji iepriekšējām hipotēzēm, uz Saules ir iespējami tā sauktie superuzliesmojumi, kuri izraisītu līdz šim nepiedzīvota stipruma magnētiskās vētras un radiācijas starojumu, nodarot nopietnu kaitējumu Zemei. Pie tāda secinājuma ir nonākusi zinātnieku grupa no Kioto Universitātes Japānā.

Līdz šim tika uzskatīts, ka uz Saules var notikt tikai parastie uzliesmojumi, kuri rada magnētiskās vētras, kas spējīgas traucēt sakaru sistēmas un sabojāt satelītus, bet superuzliesmojumi iespējami tikai uz zvaigznēm, kuru tuvumā riņķo smaga planēta ar Jupiteram līdzīgu masu, izraisot tā saukto “karstā Jupitera” efektu.

Milzīgais Saules koronas izvirdums 2011 gada 7 jūnijā

Cenšoties pārbaudīt šo teoriju, zinātnieku grupa ar teleskopa palīdzību no 2009. gada aprīļa līdz decembrim ik pēc 30 minūtēm mērīja aptuveni 83 tūkstošu Saulei līdzīgu zvaigžņu spožumu.

Pats spēcīgākais reģistrētais X28+ kategorijas Saules uzliesmojums 2003 gada 4 novembrī.

Pētījuma rezultātā uz 148 zvaigznēm konstatēja 365 superuzliesmojumus, bet “karstā Jupitera” efekts uz tām nav konstatēts. Tas ļāvis pētniekiem secināt, ka superuzliesmojumi teorētiski ir iespējami arī uz Saules. “Tāda parādība Zemei var nodarīt lielu ļaunumu, mēs turpināsim pētījumus,” žurnālistiem pavēstīja zinātnieku grupas vadītājs Kandzunari Sibata.

Delfi.lv, ve3en1

Skat. arī: Postošas Saules vētras iespējamība tuvākajos gados – 1:8 (Filma)

P.S. Uz atvadām milzīgais Saules plankums 1476 (Skat. Saules aktivitātes pieaugums un polārblāzmu 2012 pavasara sezonas noslēgums? (Foto)) šodien 17.maijā 4:47 (pēc Latvijas laika) radīja ilgstošu M5.1 kategorijas uzliesmojumu.