Atklāta Zemes lieluma planēta tikai 4 gaismas gadu attālumā (Video)

Tas taču ir tikpat tuvu, cik Saulei vistuvākā zvaigžņu sistēma!? Pareizi. Jaunatklātā planēta, kuras masa tikai nedaudz pārsniedz Zemes masu, riņķo Saulei vistuvākajā zvaigžņu sistēmā – Alpha Centauri. Mūs šķir tikai 4 gaismas gadi.

Alpha Centauri ir viena no spožākajām zvaigznēm dienvidu puslodes debesīs. Attālums līdz tai ir tikai 4,3 gaismas gadi. Patiesībā tā ir trīs zvaigžņu sistēma, kuru veido divas Saulei līdzīgas zvaigznes, kas riņķo tuvu viena otrai – Alpha Centauri A un B. Sistēmā atrodas vēl trešā zvaigzne, kas riņķo tālāk no A un B. Tā ir Alpha Centauri C jeb Proksima, kas ir blāvāka un aukstāka nekā abas pārējas.

Jau kopš 19. gadsimta tiek izteikti visdažādākie minējumi par planētām, kas atrodas šajā sistēmā. Tomēr meklējumi ar panākumiem nevainagojās. Līdz šim.

Mūsu novērojumi ar HARPS instrumentu ilga vairāk nekā četrus gadus un atklāja niecīgu, bet īstu signālu, kas liecināja par ap Alpha Centauri B riņķojošu planētu, kur viens gads ilgst 3,2 Zemes dienas,” pastāstīja pētījuma vadītājs Ksavjērs Dumuskvē no Ženēvas observatorijas. “Tas ir neparasts atklājums, kurš prasīja maksimālo iespējamo atdevi no pieejamās metodes.

Planētu “nodeva” nelielās Alpha Centauri B svārstības, kuras radīja planētas gravitācija. Efekts ir ārkārtīgi niecīgs. Planētas ietekmē zvaigzne svārstījās turp un atpakaļ ar ātrumu 51 cm/h. Tā ir līdz šim augstākā precizitāte, kādu izdevies iegūt ar radiālā ātruma metodi.

Alpha Centauri B ir tikai nedaudz mazāka un blāvāka nekā Saule. Planēta, kuras masa ir nedaudz lielāka nekā Zemes masa, riņķo ap zvaigzni tikai 6 miljonu kilometru attālumā, kas ir daudz mazāks attālums nekā tas, kādā ap Sauli riņķo Merkurs. Alpha Centauri A atrodas simtiem reižu tālāk no B komponentes nekā planēta, bet, skatoties no planētas, A komponents būtu ļoti spožs objekts debesīs.

Šī pati komanda 1995. gadā atklāja pirmo citplanētu, kas riņķoja ap Saulei līdzīgu zvaigzni. Kopš tā laika zinātnieki visā pasaulē ir atraduši un apstiprinājuši vairāk nekā 800 planētu eksistenci ap citām zvaigznēm, bet lielākā daļa no tām ir daudz lielākas nekā Zeme un atgādina Saules sistēmas milzi Jupiteru.

Nākamais izaicinājums bija atrast Zemes masas planētu ap Saulei līdzīgu zvaigzni dzīvībai labvēlīgajā zonā. Pirmais solis ir sperts.

Šī ir pirmā planēta ar Zemei līdzīgu masu, kura ir atklāta ap Saulei līdzīgu zvaigzni. Tā riņķo ļoti tuvu zvaigznei un uz planētas ir pārāk karsti, lai tur varētu pastāvēt mums zināmās dzīvības formas,” piebilda pētījuma līdzautors Stefans Udrijs. “Bet tikpat iespējams, ka tā ir viena no vairākām planētām šajā sistēmā. Citi HARPS pētījumi, kā arī Keplera teleskopa dati norāda, ka lielākā daļa zemas masas planētas ir atrodamas šādās sistēmās.”

“Rezultāti ir iespaidīgs solis pretim Zemes dvīnes atklāšanai nelielā attālumā no Saules sistēmas. Mēs dzīvojam aizraujošā laikmetā!” secināja Ksavjērs Dumuskvē.

2016. gada nogalē vai 2017. gada sākumā uz ESO Ļoti lielā teleskopa (VLT) tiks uzstādīts jaunas paaudzes spektrogrāfs (ESPRESSO), kurš spēs reģistrēt radiālo ātrumu ar precizitāti 0,35 km/h vai vēl mazāk. Zemes izraisītais Saules radiālais ātrums ir 0,32 km/h. Zinātnieki cer, ka šī iekārta būtiski palielinās izredzes atklāt Zemes masas planētas dzīvībai labvēlīgajā zonā ap Saulei līdzīgām.

Starspace.lv, VideoFromSpace

Ozona caurums virs Antarktīdas mazākais daudzu gadu laikā (Ilustratīvais materiāls)

Ozona caurums virs Antarktīdas šogad ir krietni mazāks nekā citus gadus, informē Pasaules Meteoroloģijas organizācija.

Attēlā ar violeto krāsu parādīts ozona caurums kulminācijas brīžos iepriekšējos gados

Lielākais ozona caurums tradicionāli virs Antarktīdas veidojas septembrī. Šogad kulminācijas brīdī ozona caurums sasniedza aptuveni 20 miljonus kvadrātkilometru, lai gan dažus gadus iepriekš, 2006. gadā, tas bija pat vairāk nekā 30 miljonu kvadrātkilometru liels.

Turklāt dati par oktobri ir vēl iepriecinošāki. Ja iepriekšējos pāris gadus oktobra vidū ozona caurums bija ap 15-25 miljoniem kvadrātmetru liels, tad šogad tas ir samazinājies jau nedaudz zem 10 miljoniem kvadrātkilometru.

Minimālais Dienvidpola ozona slāņa biezums pēdējos 7 gados

Zinātnieki skaidro, ka pūliņi, ko sabiedrība ir veltījusi ozona slāni noārdošo vielu patēriņa mazināšanai, nav bijuši velti un tagad redzams, ka ozona slāni būs izdevies nosargāt.

LTV.lv, temis.nl

Atklāta planēta ar četrām saulēm

Atklāta kāda līdz šim nezināma planēta, kas riņķo ap četrām saulēm, paziņojuši astronomi.

Zinātnieki apgalvo, ka šī ir pirmā šāda veida planēta, kas nonākusi to redzeslokā.

To atklāt palīdzējuši mājas lapas Planet Hunters lietotāji, bet informāciju apstiprinājuši Lielbritānijas un ASV institūti. Planēta, kas nosaukta par godu minētajai interneta vietnei – PH1 -, atrodas nepilnu 5 000 gaismas gadu attālumā no Zemes.

Tā tiek uzskatīta par «gāzes gigantu» kas ir tikai nedaudz lielāks par Neptūnu, bet vairāk nekā sešas reizes lielāks par Zemi. «Četru zvaigžņu ietekme rada ļoti sarežģītu vidi, taču planēta stabili turas savā orbītā,» tā Kriss Lintots (Chris Lintott), Oksfordas universitātes profesors.

Līdz šim zināmi gadījumi, kad planētas riņķo ap binārām zvaigznēm (divas zvaigznes, kas riņķo apkārt vienam gravitācijas centram). Taču šī ir pirmā reize, kad konstatēts, ka ap kādu no tām atrodas vēl viens zvaigžņu pāris.

Jāatzīmē, ka mājas lapas Planethunters.org mērķis ir ar brīvprātīgu lietotāju palīdzību atklāt jaunas planētas.

BNNplanethunters.orgglobalpost.comthemarysue.com

Globālā sasilšana beigusies pirms 16 gadiem? (Ilustratīvais materiāls)

Pagājušajā nedēļā Lielbritānijas meteoroloģijas dienests «Met Office» (red. pieb. Vel pavasarī martā šis pats kantoris apgalvoja ka Arktikas kušanas rekords 2007 gadā ir bijis izņēmums un ātrākais kad var izkust Arktikas jūras ledāji ir 2040-2060 gads 🙂 )  publicējis ziņojumu par vidējo gaisa temperatūru uz Zemes laika periodā no 1997.gada sākuma līdz 2012.gada augustam, kas atklāj, ka pēdējos 15 gados gaisa temperatūra pasaulē kopumā nav būtiski mainījusies.

Sanāk ka valsts kantoris, kura ir viena no galvenajām globālās sasišanas teorijas pretiniecēm,  NOAA (ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvalde) MELO! 😕

Laika periodā no 1980. līdz 1996.gadam tika novērota globāla sasilšana, savukārt pirms tam 40 gadu garumā Zemeslodes vidējā gaisa temperatūra bija stabila vai nedaudz pazeminājās.

Sanāk ka arī NASA (ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija) MELO 🙂

Lai gan “jaunie dati” par globālo vidējo gaisa temperatūru neuzrāda būtisku sasilšanu, daži pasaules reģioni saskārušies ar temperatūras paaugstināšanos un dabas katastrofām. Tostarp šogad Arktikā ledus daudzums sarucis līdz zemākajam līmenim kopš mērījumu sākšanas 1979.gadā.

Savukārt pēdējais gads ASV bijis siltākais 12 mēnešu periods kopš 19.gadsimta.

“Jaunie rādījumi” esot iegūti, apkopojot datus no vairāk nekā trim tūkstošiem mērījumu punktu uz sauszemes un okeānā. «Daily Mail» norāda uz slepenību :?, kādā pirms nedēļas publicēts ziņojums – pirmā informācija par to plašsaziņas līdzekļos parādījusies tikai 13.oktobrī.

Var jau lasīt tālāk, bet kaut kā zūd ticamības moments šim apgalvojumam vai arī preses pīlei. 🙄 Vienīgais var piekrist apgalvojumam “ka mēs patiesībā nezinām, kas notiek ar klimatu”.

Laikraksts, reaģējot uz jaunajiem datiem, paziņojis, ka «globālā sasilšana beidzās pirms 16 gadiem», tomēr aptaujāto profesoru domas dalās – vieni noliedz ziņojumu nozīmību, uzsverot, ka apskatītais laika periods ir pārāk īss un globālā sasilšana nav apstājusies, savukārt citi atzīst, ka līdzšinējās prognozes par globālo sasilšanu izrādījušās greizas un ka jāturpina pētījumi par dabisko ciklu – it īpaši okeānu temperatūras un Saules aktivitātes ciklu – ietekmi uz klimatu.

Kā ziņots, šā gada pavasarī Džeimss Lavloks – Gajas teorijas autors un viens no vides aktīvistu līderiem, kas iepriekš prognozēja globālas sasilšanas izraisītu katastrofu šajā gadsimtā, – intervijā telekanālam MSNBC atzina, ka prognozes par klimata izmaiņām un to ietekmi bijušas pārspīlētas.

92 gadus vecais britu profesors raksta jaunu grāmatu , kurā pauž uzskatu, ka klimata izmaiņas joprojām notiek, bet tās nav tik straujas kā gaidīts. Lavloks atzinis, ka agrākos gados viņš, kā arī citi vides aktīvisti, tostarp Als Gors, bijis nepamatotas panikas cēlājs.

«Problēma ir tā, ka mēs nezinām, kas notiek ar klimatu. Pirms 20 gadiem mēs domājām, ka zinām. Tādēļ tika celta nepamatota panika,» sacīja Džeimss Lavloks. Viņš uzsvēra, ka nebaidās atzīt savu kļūdīšanos, savukārt valsts un universitātes zinātnieki, iespējams, baidās, ka atkāpšanās no agrākajām drūmajām prognozēm novedīs pie finansējuma samazinājuma.

Šī iemesla dēļ vairums vides aktīvistu un politiķu terminu «globālā sasilšana» aizstājuši ar frāzi «klimata izmaiņas».

TVNET, Daily MailNOAA, NASA, Japan Aerospace Exploration Agency