Zinātnieki Abu Dabi tuksnesī mākslīgi radījuši 52 negaisus

Zinātnieki tuksnesī uzstādījuši metāla jonizētājus, kas ģenerē uzlādētas daļiņas

Pateicoties zinātnieku pūliņiem, zibens, pērkons un pamatīgas lietavas šovasar skārušas citkārt pilnīgi sauso tuksneša reģionu Abu Dabi. Eksperimenti tuksnesī ietilpst slepenā Apvienoto Arābu Emirātu laikapstākļu kontroles programmā. Programmas ietvaros zinātnieki mākslīgi izraisījuši lietu vietās, kur tas līdz šim nekad nav lijis. Pēc izdevuma rīcībā esošās informācijas, projekta kopējās izmaksas lēšamas 11 miljonu ASV dolāru apmērā un eksperimenti ar lietus radīšanu tuksnesī sākušies pagājušā gada jūlijā.

Zinātnieki tuksnesī uzstādījuši metāla jonizētājus, kas ģenerē uzlādētas daļiņas. Negatīvi uzlādētie joni līdz ar karsto gaisu cēļas augšup, pievelkot arī putekļus. Mitrumam kondensējoties ap putekļiem, rodas lietus mākoņi. Jūlijā un augustā tuksnesī lietus lija kopumā 52 dienas, lai gan neviens meteorologs to ne reizi nebija paredzējis.

Šī nav pirmā reize, kad zinātnieki iejaucas dabas procesos. Ķīnā ar mākoņu radīšanu nodarbojas jau daudzus gadus, bet ne vienmēr šie eksperimenti izrādījušies veiksmīgi. Tomēr lietus tradicionāli sausajos reģionos varētu atrisināt ūdens apgādes problēmas, turklāt mākslīga lietus izsaukšana varētu būt lētāka par ūdens destilāciju. Tiesa gan, pagaidām nav skaidrs cik lielā mērā iespējams pakļaut laikapstākļus zinātnieku iegribām un kādas varētu būt šādu eksperimentu sekas. Eksperimentus novēroja arī Maksa Planka Meteoroloģijas institūta zinātnieki, kuri atzīst, ka šis varētu būt viens no nozīmīgākajiem pavērsieniem cilvēces vēsturē.

Ziņu avots: Kasjauns.lv, Associated Newspapers

Pronozes un realitāte: atklātas krasas izmaiņas Atlantijas okeāna straumēs (Video)

Šī lapa vairs nav pieejama.

Prognozes un hipotēzes par Atlantijas okeāna Golfa straumes izmaiņām 2010 gada septembrī

Labradoras straume mijiedarbojas ar siltāko Golfa straumi, radot Ziemeļatlantijas svārstības – klimata modeli, kam ir galvenā ietekme uz Eiropas un Ziemeļamerikas laikapstākļiem. Zinātnieki norādījuši uz izmaiņām un traucējumiem Ziemeļatlantijas svārstībās kā izskaidrojumu mitrajām vai bargajām ziemām Eiropā, kā arī karstuma viļņiem Krievijā pēdējos gados.

Zinātnieki atklājuši, ka kopš 70.gadiem dramatiski mainījušās straumes Atlantijas okeāna ziemeļos, kas ietekmē laikapstākļus ziemeļu puslodē, otrdien paziņoja Šveices pētnieki. Zinātnieki atklājuši izmaiņas koraļļos, kas liecina par aukstās Labradoras straumes ietekmes mazināšanos. Pētījumu veica Šveices, Kanādas un ASV bioķīmiķu un okeanogrāfu grupa, un tas publicēts žurnālā «Proceeding of the National Academy of Sciences» (PNAS). Tajā teikts, ka izmaiņas «kopš 70.gadu sākuma ir lielā mērā unikālas pēdējo aptuveni 1800 gadu kontekstā» un dod iespēju tās tiešā veidā saistīt ar globālo sasilšanu.

Lasīt vairāk par šo ziņu

Vidusjūra piesārņota ar 250 miljardiem plastikāta gabaliņu (Video)

Piesārņotā Vidusjūras piekraste Libānā

Šādu aprēķinu snieguši Francijas un Beļģijas jūras biologi. Viņi analizējuši Francijā, Ziemeļitālijā un Spānijā jūlijā desmit līdz 15 centimetru dziļumā savāktus ūdens paraugus. «Vispārīgie aprēķini liecina, ka visā Vidusjūrā ir aptuveni 250 miljardi gabaliņu mikroskopisku atkritumu,» trešdien paziņoja Francijas Jūras pētījumu un attīstības institūta (IFREMER) zinātnieks Fransuā Galgani.

Lasīt vairāk:

Lasīt vairāk par šo ziņu

Eirāzijas ziemeļu mežu nozīme klimata stabilizēšanā (Video)

Atmosfēras metāna gāzes novērojumi 2003-2009 gads

Eiropas kosmosa aģentūras (ESA) Zemes novērošanas mākslīgie pavadoņi palīdz izprast Eirāzijas ziemeļu mežu, kas ir pasaulē lielākā zemes ekosistēma, lomu atmosfēras ķīmiskajā uzbūvē un vispasaules klimata sistēmas uzturēšanā. Zemes novērojumu informācijas jaunā sistēma ALANIS sniedz pārskatu par ziemeļu mežu lomu siltumnīcas gāzu un aerosolu koncentrācijas uzturēšanā, kā arī procesos, kas nodrošina mijiedarbību starp Zemes virsmu un atmosfēru.

Lasīt vairāk:

Lasīt vairāk par šo ziņu