Vizuālās informācijas monitorings
18/03/2012
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas iekšējām planētām. Zemei ir viens dabiskais pavadonis — Mēness. Toties citām planētām Saules sistēmā ir pat vairāki kosmosa pavadoņi. Un varbūt dzīvība Saules sistēmā meklējamas uz tiem?
Augšupielādēja: DJDrugsounD
22/02/2012 1 komentārs
ASV zinātnieki atklājuši, ka planētu «GJ1214b», kurabūtiski atšķiras no līdz šim zināmajām, veido nevis gāzes vai ieži, bet gan ūdens.
Jaunatklātā planēta ir «ūdens pasaule, ko apvij bieza un tvaikveidīga atmosfēra,» skaidro pētnieki. Pie šādiem atklājumiem zinātnieki nonākuši, izpētot planētu ar Habla teleskopu.
««GJ1214b» nelīdzinās nevienai citai mums zināmajai planētai,» atzīst astronoms Zaharijs Berta. «Milzīga daļa planēta masas sastāv no ūdens.»
Planēta «GJ1214b» tika atklāta 2009.gadā. Tās diametrs ir 2,7 reizes lielāks nekā Zemei, bet masa teju septiņas reizes pārsniedz mūsu planētas masu.
Turpmākos pētījumos zinātniekiem radās aizdomas, ka šo planētu, kuras temperatūra sasniedz 232 grādus pēc Celsija, galvenokārt klāj ūdens. Tas apstiprinājās, kad Berta un viņa kolēģi izmantoja Habla teleskopu, lai tuvāk izpētītu jaunatklāto planētu.
Turklāt pētnieki secinājuši, ka, salīdzinot ar Zemi, uz planētas «GJ1214b» ir daudz vairāk ūdens un daudz mazāk iežu. Savienojumā ar augsto temperatūru un spiedienu tas rada visnotaļ eksotiskus rezultātus, piemēram, «karsto ledu».
07/02/2012
Krievu zinātnieki, izurbjoties cauri gandrīz četrus kilometrus biezam Antarktīdas ledum, sasnieguši zemledus ezeru, kas tiek uzskatīts par vienu no lielākajām saldūdens ūdenstilpēm pasaulē. Šie urbšanas darbi ilguši vairāk nekā divdesmit gadus.
Šī lapa vairs nav pieejama.
Pētnieki cer, ka unikālajā Vostokas ezera ekosistēmā, kas simtiem tūkstošiem vai pat miljoniem gadu bijusi izolēta no ārpasaules, izdosies atrast iepriekš zinātnei nezināmas dzīvības formas. Tas varētu palīdzēt labāk izprast dzīvības attīstību uz Zemes un, iespējams, izteikt pieņēmumus arī par tās iespējamību uz citām planētām, kur valda līdzīgi apstākļi.
Analizējot gāzes burbuļus, kas ieslēgti ledū virs šā ezera, zinātnieki varētu rast atbildes, kas palīdzētu klimata pārmaiņu pētījumos, ziņu aģentūrai AFP pastāstījis Krievijas Arktikas un Antarktikas zinātniskās pētniecības institūta pārstāvis Sergejs Ļesenkovs.«Apakšējais ledus slānis veidojies pirms 400 000 gadu, tāpēc šīs gāzes sastāvs ļaus spriest par Zemes atmosfēras sastāvu, kāds tas bija tolaik un arī visā šai laikā kopš ezera izveidošanās,» viņš piebildis. «Tas pavērtu iespēju identificēt un prognozēt noteiktas klimata pārmaiņas nākotnē.»
Šis ir lielākais zemledus ezers Antarktīdā un pieder pie nozīmīgākajiem XX gadsimta ģeogrāfiskajiem atklājumiem. Pirmo reizi pieņēmumus par tā pastāvēšanu jau piecdesmitajos gados izteica toreizējās Padomju Savienības zinātnieki, balstoties uz pētījumu datiem un teorētiskiem spriedumiem. Urbšanas darbi Antarktīdas ledājos tika sākti septiņdesmitajos gados, bet apstiprinājumu savai nojautai pētniekiem izdevās gūt tikai deviņdesmito gadu vidū.
Taču, baidoties piesārņot neskartos ūdeņus, urbšanas darbi tika apturēti 1998.gadā, kad līdz reliktajam ezeram bija palikuši tikai 130 metri. Tad Sanktpēterburgas Kalnrūpniecības institūts izstrādāja jaunu īpašu tehnoloģiju, lai novērstu šāda piesārņojuma iespējamību, un 2005.gadā urbšana atsākās. Tagad zinātnieki gatavojas uz desmit mēnešiem pārtraukt darbus un atsākt tos nākamās Antarktīdas vasaras vidū, decembrī, lai paņemtu Vostokas ezera ūdens paraugus.
Šī lapa vairs nav pieejama.
Pa šo laiku zemledus ezera ūdenim jāpaceļas pa urbumu, kur no augšas īpaši iepildīts šķidrums to apturēs 40-50 metrus no virsmas. Decembrī speciālisti iegūs no urbuma svaigi sasaldēto ūdeni un nosūtīs paraugus izpētei, vēsta «Gazeta.ru».
Tikmēr britu zinātnieki Antarktīdā veic urbšanas darbus, lai sasniegtu citu zemledus ūdenstilpi – Elsvērta ezeru. Arī viņi cer iegūt ūdens paraugus 2012.gada decembrī. Speciālisti pieļauj iespēju, ka ūdenī, kura temperatūra ir plus divi grādi pēc Celsija, varētu mitināties ne tikai mikroorganismi, bet arī sarežģītākas dzīvības formas. Krievu pētnieki beidzamajā sava urbuma posmā ledū jau atraduši zinātnei agrāk nepazīstamas baktērijas.
06/12/2011
ASV NASA apstiprinājusi, ka aiz Saules sistēmas robežām atklāta planēta (eksoplanēta), uz kuras ir iespējama ūdens un tātad arī dzīvības esamība. Debess ķermenis, kam piešķirts nosaukums Kepler-22b, atrodas 600 gaismas gadu attālumā no Zemes, un tā rādiuss līdzinās aptuveni 2,4 Zemes rādiusiem. Planēta ap savu sauli, kas ir mazliet mazāka un aukstāka, bet salīdzināmi ar mūsu Sauli, apriņķo 290 dienās, vēsta aģentūra Itar-Tass.
Kepler-22b riņķo ap savu zvaigzni tā dēvētās apdzīvojamās zonas vidusdaļā, kur temperatūra nav pārāk augsta vai zema, un uz objekta virsmas var pastāvēt ūdens, kas tiek uzskatīts par nepieciešamu priekšnoteikumu, lai rastos un pastāvētu dzīvība.
Paziņojums par jaunas eksoplanētas atklāšanu tika sniegts ASV Kalifornijas štatā notiekošā zinātniskajā konferencē, kurā tiek prezentēti kosmisko un uz Zemes dislocēto teleskopu novērojumu rezultāti, kas iegūti periodā no 2009. gada maija līdz 2010. gada septembrim.
Keplera teleskops, ar kura palīdzību atklāta jaunā eksoplanēta, vērojot zvaigznes, fiksē izmaiņas to spilgtumā. Šīs izmaiņas var liecināt par zvaigznes vai zvaigžņu esamību pie planētām, jo planētas, šķērsojot spīdekļa disku, aizēno to. Lai uzskatītu, ka atklāta jauna eksoplanēta, tiek prasīts reģistrēt trīs šādus gadījumus.
Šī lapa vairs nav pieejama.
„Mums acīmredzami uzsmaidīja veiksme. Pirmās izmaiņas spilgtumā tika fiksētas tikai trīs dienas pēc tam, kad teleskops tika atzīts par gatavu pētījumiem. Pēdējo, trešo aizēnojumu izdevās fiksēt 2010. gada atvaļinājumu sezonā,” paziņoja Viljams Boruki no Eimsa vārdā nosauktā NASA Pētnieciskā centra Kalifornijā.
NASA zinātnieki pagaidām nav noteikuši Kepler-22b struktūru, tomēr apstiprināts, ka runa ir par pašu mazāko no zināmajām eksoplanētām kas ap savām zvaigznēm, kas ir salīdzināmas ar mūsu Sauli, riņķo pa apdzīvojamās zonas vidu.
Konferencē arī tika paziņots par vēl 1 094 tādu kosmisko objektu, kas varētu izrādīties planētas, uz kurām ir iespējama dzīvības pastāvēšana, atklāšanu. Tādējādi kopš šī gada februāra šādu objektu kopskaits ir pieaudzis par 89% – līdz 2 326. No tiem 207 pēc saviem izmēriem aptuveni līdzinās Zemei, bet 680 pieder planētu klasei ar nosaukumu Superzemes (to masa ir no divām līdz desmit Zemes masām).
Tāpat ir atklātas 1 181 iespējamās planētas, kas izmēru ziņā līdzinās Neptūnam, 203, kas izmēru ziņā līdzinās Jupīteram, un 55 kandidātes uz planētas titulu, kas izmēru ziņā pārsniedz Saules sistēmas lielāko planētu.
Citāda Pasaule 