Latgalē meža cūkām konstatēts bīstamais un lipīgais cūku mēris (Video)

Neziņas pilnas dienas sākušās cūkkopjiem un zemniekiem. Latgalē meža cūkām konstatēts bīstamais un lipīgais cūku mēris, ar ko var inficēties arī mājas rukši. Ja Latvijā mēri konstatēs kaut vai vienai mājas cūkai, zemniekiem tas var beigties ar lieliem zaudējumiem.

LTV.lv

Nākotnes vīzijas: Ekstremālas dabas parādības turpmāk kļūs spēcīgākas un notiks biežāk (Ilustratīvais materiāls)

Rīga, 21.nov., LETA. Sagaidāms, ka turpmāk ekstremālas dabas parādības kļūs spēcīgākas un notiks biežāk un, ja Eiropas sabiedrība neveiks attiecīgus pielāgojumus, kaitējuma izmaksas turpinās pieaugt, liecina Eiropas vides aģentūras mājaslapā publicētais ziņojums “Klimata pārmaiņas, ietekme un neaizsargātība Eiropā 2012.gadā”.

Ziņojumā minēts, ka Eiropā novērota augstāka vidējā gaisa temperatūra (neaizmirstam arī ASV kuru mocīja rekordilgstošs karstums un sausums, un beigās vel viesuļvētra  “Sendija” “iekabināja” 50 miljardu dolāru postījumus), kā arī nokrišņu daudzuma samazināšanās dienvidu reģionos un nokrišņu daudzuma palielināšanās Ziemeļeiropā. Grenlandes ledus kārta, Ziemeļu Ledus okeāna ledus un daudzi ledāji visā Eiropā kūst, ir samazinājies sniega segas biezums un ir uzsiluši mūžīgā sasaluma slāņi.

https://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

Zinātnieki pēc 20 gadu urbšanas Antarktīdā sasnieguši milzu zemledus ezeru (Video)

Krievu zinātnieki, izurbjoties cauri gandrīz četrus kilometrus biezam Antarktīdas ledum, sasnieguši zemledus ezeru, kas tiek uzskatīts par vienu no lielākajām saldūdens ūdenstilpēm pasaulē. Šie urbšanas darbi ilguši vairāk nekā divdesmit gadus.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Pētnieki cer, ka unikālajā Vostokas ezera ekosistēmā, kas simtiem tūkstošiem vai pat miljoniem gadu bijusi izolēta no ārpasaules, izdosies atrast iepriekš zinātnei nezināmas dzīvības formas. Tas varētu palīdzēt labāk izprast dzīvības attīstību uz Zemes un, iespējams, izteikt pieņēmumus arī par tās iespējamību uz citām planētām, kur valda līdzīgi apstākļi.

Analizējot gāzes burbuļus, kas ieslēgti ledū virs šā ezera, zinātnieki varētu rast atbildes, kas palīdzētu klimata pārmaiņu pētījumos, ziņu aģentūrai AFP pastāstījis Krievijas Arktikas un Antarktikas zinātniskās pētniecības institūta pārstāvis Sergejs Ļesenkovs.«Apakšējais ledus slānis veidojies pirms 400 000 gadu, tāpēc šīs gāzes sastāvs ļaus spriest par Zemes atmosfēras sastāvu, kāds tas bija tolaik un arī visā šai laikā kopš ezera izveidošanās,» viņš piebildis. «Tas pavērtu iespēju identificēt un prognozēt noteiktas klimata pārmaiņas nākotnē.»

Šis ir lielākais zemledus ezers Antarktīdā un pieder pie nozīmīgākajiem XX gadsimta ģeogrāfiskajiem atklājumiem. Pirmo reizi pieņēmumus par tā pastāvēšanu jau piecdesmitajos gados izteica toreizējās Padomju Savienības zinātnieki, balstoties uz pētījumu datiem un teorētiskiem spriedumiem. Urbšanas darbi Antarktīdas ledājos tika sākti septiņdesmitajos gados, bet apstiprinājumu savai nojautai pētniekiem izdevās gūt tikai deviņdesmito gadu vidū.

Taču, baidoties piesārņot neskartos ūdeņus, urbšanas darbi tika apturēti 1998.gadā, kad līdz reliktajam ezeram bija palikuši tikai 130 metri. Tad Sanktpēterburgas Kalnrūpniecības institūts izstrādāja jaunu īpašu tehnoloģiju, lai novērstu šāda piesārņojuma iespējamību, un 2005.gadā urbšana atsākās. Tagad zinātnieki gatavojas uz desmit mēnešiem pārtraukt darbus un atsākt tos nākamās Antarktīdas vasaras vidū, decembrī, lai paņemtu Vostokas ezera ūdens paraugus.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Pa šo laiku zemledus ezera ūdenim jāpaceļas pa urbumu, kur no augšas īpaši iepildīts šķidrums to apturēs 40-50 metrus no virsmas. Decembrī speciālisti iegūs no urbuma svaigi sasaldēto ūdeni un nosūtīs paraugus izpētei, vēsta «Gazeta.ru».

Tikmēr britu zinātnieki Antarktīdā veic urbšanas darbus, lai sasniegtu citu zemledus ūdenstilpi – Elsvērta ezeru. Arī viņi cer iegūt ūdens paraugus 2012.gada decembrī. Speciālisti pieļauj iespēju, ka ūdenī, kura temperatūra ir plus divi grādi pēc Celsija, varētu mitināties ne tikai mikroorganismi, bet arī sarežģītākas dzīvības formas. Krievu pētnieki beidzamajā sava urbuma posmā ledū jau atraduši zinātnei agrāk nepazīstamas baktērijas.

TVNET, Vesti.ruПервый канал

Klimata pārmaiņas un pasaules stabilitāte

Klimata pārmaiņas rada nopietnus draudus stabilitātei pasaulē un cilvēces veselībai, pirmdien brīdinājuši britu eksperti, aicinot politiķus neuztvert viņu teikto vienīgi kā abstraktu akadēmisku koncepciju.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Pieaugot globālajām temperatūrām, laika apstākļi kļūs nestabilāki, pastiprināsies dažādu infekcijas slimību izplatība, tiks izpostīta dzīves vide un cilvēku mājokļi, būs jūtams aizvien lielāks ūdens un pārtikas trūkums, bet tas savukārt var izraisīt konfliktus, humānās krīzes un masveida migrāciju, norādīts viņu parakstītajā paziņojumā.

Zinātnieki mudinājuši Eiropas Savienības un citu attīstīto valstu politiķus rīkoties enerģiskāk nekā līdz šim, tostarp līdz 2020.gadam samazināt ES plānoto siltumnīcefekta gāzu izmešu apjomu nevis par 20%, bet par 30% salīdzinājumā ar 1990.gada līmeni. Savukārt attīstības valstis aicinātas meklēt iespējas, kā mīkstināt klimata pārmaiņu sekas vai vismaz pielāgoties tām.

«Par bezrūpību nāksies maksāt ar cilvēku dzīvībām un ciešanām, un cietīs visi,» uzsvēris Londonas Universitātes koledžas Cilvēka veselības un rīcībspējas institūta direktors Hjū Montgomerijs.

Turpretī tūlītēja problēmas risināšana, tostarp fosilā kurināmā izmantošanas samazināšana, šos draudus var novērst, un ar to saistītās pārmaiņas dzīvesveidā un gaisa kvalitātes uzlabošanās jau pašas par sevi dotu būtisku labumu cilvēku veselībai.

Līdz ar Montgomeriju šo paziņojumu parakstījuši arī Lielbritānijas Veselības un medicīniskās palīdzības aģentūras «Merlin» vadītājs Maikls Džejs, bijušais Karaliskās ārstu koledžas prezidents Aiens Gilmors un Londonas Universitātes koledžas Globālās veselības institūta direktors Entonijs Kostello.

Informācijas avoti: Apollo, Vesti.ru

Baktēriju bieds Eiropā un atgriešanās vara krāniem un rokturiem (Video)

Zarnu nūjiņas (Escherichia coli) infekcijā Eiropā mirušo skaits ir pieaudzis līdz 47 cilvēkiem, otrdien paziņoja Vācijas veselības aizsardzības iestādes pēc vēl četru inficēto nāves. Enterohemorāģiskā zarnu nūjiņa (EHEC) ir izraisījusi 46 cilvēku nāvi Vācijā. Zviedrijā no tās mirusi sieviete, kas neilgi pirms tam bija atgriezusies no Vācijas.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Lai izsargātos no inficēšanās zinātnieki iesaka sadzīvē izmantot priekšmetus, kā durvju rokturus, krānus, traukus utt. no vara vai sudraba sakausējumiem, jo tiem piemītot antiseptiskas īpašības. Kā arī biežāk mazgāt rokas.

Par infekcijas avotu tiek uzskatīti dārzeņu dīgsti no organiskas lauku saimniecības Lejassaksijas federālajā zemē Vācijas ziemeļos. Šī saimniecība tagad ir slēgta, un visa tās produkcija tiek izņemta no tirdzniecības.

Saskaņā ar ANO Pasaules veselības organizācijas (WHO) datiem ar EHEC izraisītu hemorāģisku kolītu vai ar to saistītu nieru slimību – hemolītiski urēmisko sindromu (HUS) ir saslimuši apmēram 3800 cilvēku 16 valstīs, galvenokārt Vācijā, un aptuveni 850 no viņiem ir nopietni slimi.

Infekcija sasniedza kulmināciju maija beigās, bet tās gadījumu skaita pieaugums kļūst arvien lēnāks.

Britu medicīnas žurnālā “Lancet” pagājušo ceturtdien publicētā pētījumā ir izteikts pieņēmums, ka šī infekcija ir tik letāla tāpēc, ka to izraisījušās zarnu nūjiņas paveids ir ģenētisks hibrīds ar spēju pielipt zarnu sieniņām.

Informācijas avots: Delfi.lv, euronews

Informāciju avoti:

Holēra atkal plosa Haiti un joprojām apdraud Ukrainu (Video)

Atkal jauns holēras uzliesmojuma vilnis skāris Haiti, bīstamā slimība izplatās arī Ukrainā, kur vēl nav noskaidrots tās izcelšanās avots, piekdtien informē Latvijas Infektoloģijas centrs (LIC).

Šī lapa vairs nav pieejama.

Februārī, noplakt sākusī holēras epidēmija Haiti, ar jaunu spēku atsākās maija vidū, kad būtiski palielinājās saslimušo skaits. Pasaules epidemiologi jau brīdināja, ka holēras epidēmija Haiti var atsākties līdz ar lietus sezonas iestāšanos. Lasīt vairāk par šo ziņu