Siltumnīcefekts | Citāda Pasaule

Pirmo reizi 3 miljonu gadu laikā…

30/04/2013 no John Flyer

Pirmo reizi 3 miljonu gadu laikā Zemes atmosfēras piesārņojums ar ogļskābo gāzi (CO2) sasniedzis simbolisko 400 ppm (daļas no miljona) robežu. Tādus datus pēdējā nedēļā reģistrējusi Havaju salu Mauna Loa observatorija. Pirmos mērījumus observatorija veica 1958 gadā un tad gaisa piesārņojums ar CO2 bija 317 ppm. Oglekļa dioksīda līmenis atmosfērā pieaudzis vismaz par 40% pēdējos 200 gados, palielinoties no 280 ppm līdz 400 ppm.

Trīs miljonu gadus atpakaļ Pliocēna laikmetā Zemes vidējā temperatūra bija par 3-4 grādiem augstāka, bet pasaules okeāna līmenis par 40 metriem augstāks.

Ievietots iekš CO2 emisija, Gaisa piesārņojums, Monitorings, Zinātnieki Tagged with CO2 emisija, Gaisa piesārņojums, Monitorings, Zinātnieki

“Zaļajai” Latvijai var nākties pirkt emisiju kvotas

11/03/2013 no John Flyer 2 komentāri

Sagaidījām… 😯

Mežu nozarē strādājošie spiež trauksmes pogu, ka Latvija savulaik esot uzņēmusies pārāk lielas saistības siltumnīcas efekta gāzu piesaistei. Proti, katrai Eiropas valstij ir pienākums nodrošināt, ka tās meži un kūdras purvi tā teikt uzsūc noteiktu apjomu dabai kaitīgās CO2 gāzes. Ja šo mērķi nevar izpildīt, valstij jāpērk tā sauktās kvotas papildu emisijām. Līdz šim Latvija vairāk izcēlusies kā aktīva šo vienību tirgotāja, ne pircēja un šobrīd situācija var pavērsties pretējā virzienā…

Turpinājums

Ievietots iekš CO2 emisija, Dabas resursu samazināšanās, Gaisa piesārņojums, Mežu iznīcināšana, Video Tagged with CO2 emisija, Dabas resursu samazināšanās, Gaisa piesārņojums, Mežu iznīcināšana, Video

Tikai 1,5 grādi

25/02/2013 no Guntis Zariņš 4 komentāri

Droši vien daudzi, kas interesējas par globālo sasilšanu un tās iespējamām sekām, atceras versiju par to, ka mums liktenīga varētu būt vidējās globālās temperatūras paaugstināšanās par 5 grādiem. Tomēr ir pētījumi, kas liecina, – lielas problēmas var sākties daudz, daudz ātrāk.

Lūzuma moments Zemes klimatā var iestāties, kad vairumā ziemeļu puslodes reģionu sāksies mūžīgā sasaluma kušana, un tas var notikt, kad temperatūra, salīdzinot ar XIX gs beigu vidējiem rādītājiem palielināsies par 1,5 grādiem. Par to liecina stalaktītu un stalagmītu pētījumi alās netālu no mūžīgā sasaluma “līnijas” Sibīrijā.

Turpinājums

Ievietots iekš CO2 emisija, Globālā sasilšana, Klimata izmaiņas, Ledāju kušana, Metāna gāzes atbrīvošanās, Siltumnīcefekts Tagged with CO2 emisija, Globālā sasilšana, Klimata izmaiņas, Ledāju kušana, Metāna gāze, Siltumnīcefekts

Kas sargā mūsu dzīvības? /Par biotisko regulāciju un dzīvības saglabāšanas perspektīvām. 2.daļa/

22/02/2013 no Guntis Zariņš

Klimata stabilitāte ir salīdzināma ar bedrīti apaļajā virsotnē, kurā šurpu turpu svārstās mūsu planētas klimatiskie apstākļi

Turpinām publicēt Krievijas zinātnieku Viktora Gorškova un Anastasijas Makarjovas populārzinātniskos rakstus par biotiskās regulācijas jautājumiem. Iepriekšējā publikācijā mēs nonācām pie secinājuma, ka Zemes klimats un vidējā globālā temperatūra savā būtībā ir nestabili, ar tieksmi ieņemt dzīvībai nelabvēlīgus temperatūru stāvokļus. Dabiski rodas jautājums, – kas ir tas mehānisms, kas tomēr nodrošina klimata stabilitāti un dzīvības saglabāšanu uz mūsu planētas?

Tā ka nav tādu fizikālu mehānismu, tad jāsecina, ka dzīvībai pieņemama vidējā globālā temperatūra tiek uzturēta ar pašas dzīvības, proti, sauszemes un okeāna dabisko ekosistēmu palīdzību. To sauc par biotisko kontroli, jeb klimata biotisko regulāciju, ko veic visa mūsu planētas ekosistēma, saukta arī par biotu.

Izmantojot jau iepriekš piemēroto analoģiju ar bumbiņu kalna virsotnē, – biotiskā kontrole ir radījusi apaļajā virsotnē kaut ko līdzīgu mazai bedrītei, kurā guļ mūsu planēta.

Kā tas notiek?