Ozona slānis, kas pasargā Zemi no Saules ultravioletā starojuma, virs Antarktikas kļuvis nepieredzēti plāns, teikts Vispasaules meteoroloģijas organizācijas ziņojumā. Pēc ANO Meteoroloģijas aģentūras datiem, šoziem ozona slānis virs Antarktikas “zaudējis” aptuveni 40%. Līdz šim lielākais piedzīvotais ozona slāņa samazinājums bija par 30%.
ANO aģentūra uzskata, ka ozona slāni noārdīja kaitīgo ķimikāliju izmantošana, kā arī neierasti bargā ziema. ANO eksperti atzīst, ka ozona slāņa noārdīšana bijusi nepieredzēta pēc saviem mērogiem, taču nav pārsteigums. Zinātnieki, kas pēta ozona slāni, jau prognozējuši, ka ozona slānis kļūs plānāks, ja stratosfērā – 11 līdz 50 kilometru augstumā – būs ilgstoša un auksta ziema.
Ozona slānis noārdās, ja temperatūra nokrīt zem 78 grādiem pēc Celsija, jo tad sākas ķīmiskās reakcijas, kuru rezultātā veidojas slāni noārdošās gāzes.
Ārkārtīgi zemās temperatūras atmosfēras augšējos slāņos dažās nedēļās ir iznīcinājušas pusi no ozona slāņa virs Arktikas apgabaliem. Ozona slānis kurš aizsargā zemi no ultravioletā starojuma var tikt iznīcināts un virs Arktikas var izveidoties lielākais ozona caurums visā novērojuma vēsturē…
Ozona caurums virs Arktikas 14.03.2011Prognozes uz 19.03.2011
Pēdējo nedēļu laikā ozona daudzums stratosfērā virs Arktikas strauji samazinājies – ozona slānis kļuvis divreiz plānāks, liecina ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) jaunākie dati. Ozona koncentrācija visstraujāk sarukusi reģionā ap Ziemeļpolu, kopējā skartā platība ir aptuveni 15 miljoni kvadrātkilometru. 16.martā ozona daudzums stratosfērā virs Ziemeļpola bija vien 250 Dobsona vienību. NASA speciālisti pieļauj, ka ozona slāņa noārdīšanās turpināsies un iespējama ozona cauruma izveidošanās.
[vodpod id=Video.5780782&w=640&h=480&fv=]
Saskaņā ar Apvienoto Nāciju izstrādātajiem standartiem par ozona caurumu uzskatāms ozona slānis, kura biezums ir mazāks par 220 Dobsona vienībām. Jo ozona slānis plānāks, jo zemi sasniedz vairāk kaitīgā ultravioletā starojuma. Ozona noārdīšanos NASA skaidro ar ļoti zemo gaisa temperatūru, kas novērota stratosfērā, vietām tā pietuvojusies -100 grādiem. Stratosfēras atdzišana saskan ar globālās sasilšanas teoriju, – siltumnīcas efektu izraisošās gāzes neļauj enerģijai no atmosfēras zemākajiem slāņiem pacelties augstāk, tādēļ stratosfērā vērojama gaisa temperatūras pazemināšanās.
[vodpod id=Video.5782897&w=640&h=480&fv=]
Virs Latvijas ozona slānis saglabājas ierastā līmenī, un Saules ultravioletā starojuma intensitāte ir vidēji zema. Tā atbilst otrajam vai trešajam līmenim 11 ballu skalā. Šādos apstākļos vairumam cilvēku nav jāveic aizsardzības pasākumi, taču cilvēkiem ar ļoti jutīgu ādu vajadzētu izvairīties no ilgstošas atrašanās saulē. Jāņem vērā, ka sniega sega atstaro Saules ultravioletos starus, tāpēc saulainā laikā īpaši jāuzmanās slēpotājiem – vēlams izmantot saulesbrilles vai aizsargbrilles, kā arī aizsargkrēmu, kas, ņemot vērā atstarojumu, jāuzklāj arī zem zoda.
