Vizuālās informācijas monitorings
10/12/2012
Aizvadītajā nedēļas nogalē Lielbritānijā bija vērojami neparasti koši un krāsaini mākoņi.
Svētdienas vakarā īsi pēc saulrieta debesīs negaidīti parādījušies mākoņi, kas spīdēja dažādās krāsās.
Šie mākoņi atrodas līdz pat divām reizēm augstāk nekā parastie mākoņi. Stratosfēras mākoņu augstums ir no aptuveni 15 līdz 25 kilometriem.
Turpinājums05/10/2012
Pagājušajā naktī un piektdienas rītā nokrišņu daudzums Liepājā un Rucavā sasniedza 19-20 milimetru, savukārt maksimālais vēja ātrums brāzmās Papē bija 23,7 metri sekundē, liecina dati no meteoroloģisko novērojumu stacijām. Savukārt naktī gaidāma viena no lielākajām vētrām pēdējos gados – vēja ātrums brāzmās var sasniegt 40 metru sekundē.
Citviet Kurzemes piekrastē vēja ātrums brāzmās piektdienas rītā sasniedza 19-22 m/s.
Pēdējās diennakts kopējais nokrišņu daudzums vislielākais ir Ventspilī, kur pagājušajā naktī nolija 15 mm un ceturtdien bija vēl 10 mm nokrišņu. Piektdienas priekšpusdienā visvairāk līst valsts vidienē.
Latvijas lielākajā daļā gaisa temperatūra ir +9..+12 grādu un vēja ātrums brāzmās sasniedz 11-17 m/s. Vējš vietām lauzis kokus, piemēram, uz Bauskas šosejas, braucot no Rīgas, aptuveni vienu kilometru pirms Ķekavas koks nokritis pār brauktuvi, informē uzņēmums «Latvijas Valsts ceļi». Piektdien no rīta spēcīgā vēja dēļ tika izpostīta tirdzniecības parka Alfa fasāde
Jauns ciklons no Anglijas ļoti strauji virzās uz austrumiem un pastiprinās, tā ietekmē Baltijas jūras dienvidu daļā piektdienas vakarā un naktī uz sestdienu gaidāma viena no lielākajām vētrām pēdējos gados – vēja ātrums brāzmās var sasniegt 40 metru sekundē, brīdina sinoptiķi.
Vētra skars vairākas valstis, lielākie postījumi gaidāmi Lietuvā, kur varētu lūzt tūkstošiem koku. Saskaņā ar pašreizējām prognozēm arī vietām Latvijas dienvidos vējš sasniegs vētras spēku. Lietuvas pierobežā Kurzemē un Zemgalē, kā arī Latgales dienvidu daļā vēja ātrums brāzmās var sasniegt 20-25 metrus sekundē. Pastāv neliela iespēja, ka naktī uz sestdienu Rucavas novadu skars orkāns – vējš ar brāzmām līdz 35 m/s.
No ciklona virzības būs atkarīgs, vai vētra skars Latvijas dienvidus vai arī paliks Lietuvā. Atbilstoši pašreizējām prognozēm visai lieli vēja postījumi gaidāmi sestdienas rītā Daugavpilī un citviet Latgales dienvidu daļā, kur būs lielākā vētras varbūtība.
Sākotnēji pūtīs neliels dienvidu vējš, kas pāries austrumu vējā, tad, sākot no valsts rietumiem, iegriezīsies ziemeļu vējš, kam sekos rietumu vējš. Latvijas lielākajā daļā vēja ātrums brāzmās nepārsniegs 10-15 m/s, bet valsts dienvidos dienvidrietumu un rietumu vējš var pāraugt vētrā. Gaisa temperatūra pazemināsies līdz +5..+9 grādiem.
Sestdien brīžiem spīdēs saule, vietām gaidāms īslaicīgs lietus un krusa. Pūtīs mērens rietumu, dienvidrietumu vējš, gaiss iesils līdz +11..+13 grādiem.
Svētdien būs mainīgs mākoņu daudzums. Vietām, dienas gaitā daudzviet gaidāmi īslaicīgi nokrišņi, dažviet ducinās pērkons. Pūtīs mērens dienvidrietumu vējš, kas jūras piekrastē brīžiem pastiprināsies brāzmās līdz 15 m/s. Gaisa temperatūra paaugstināsies no +4..+9 grādiem naktī līdz +10..+13 grādiem dienā. Līdzīgi laikapstākļi būs arī pirmdien.
03/08/2012
Siktivkara – pilsēta Krievijā, Komi Republikā, Komi Republikas galvaspilsēta. Siktivkara atrodas Sisoļas upes krastos, 1298 km uz ziemeļaustrumiem no Maskavas.
03/08/2012
Andris iesūtījis interesantas 1.augustā virs Rīgas pie T/C Spice novērotas optiskās parādības fotogrāfijas. Apgriestā varavīksne ir viens no salīdzinoši reti novērojamiem halo paveidiem.
Dažreiz to sauc par uguns varavīksni, lai gan šā tipa varavīksne rodas ledus, nevis uguns iespaidā. Lai šī arka būtu redzama, Saulei jāatrodas 58 grādus augstu debesīs, kurās peld spalvu mākoņi. Vēl jo vairāk, daudzajiem, plakanajiem, heksagonālajiem ledus kristāliem, no kuriem veidoti spalvu mākoņi, jābūt novietotiem horizontāli, lai tie kopā veidotu milzīgu ledus prizmu, kas atstaro Saules gaismu. Tādēļ šā tipa varavīksnes ir ļoti reta parādība.
Viens no bieži izplatītiem mītiem ir, ka šī optiskā parādība ir novērojama pirms lielām zemestrīcēm – piem. Varavīksnes mākoņi 30 minūtes pirms zemestrīces Ķīnā. Kaut gan nekāda tieša saistība starp šiem diviem notikumiem nekad nav pierādīta.
Foto autors: Adris Pacula
Izmantotie materiāli: Starspace.lv
17/06/2012
Klimata pārmaiņas skar arī Latviju. Tuvākajos gadu desmitos arvien vairāk izpaudīsies daudz ekstremālākas dabas parādības. Tā paziņoja Pasaules Dabas fonda direktors Latvijā Jānis Rozītis, komentējot ASV zinātnieku brīdinājumus, ka neierasti straujā ledus kušana un sarūkošās ledāju platības Arktikā var nozīmēt vairāk aukstuma viļņu un sniega vētru arī Latvijā – skat. Arktikas strauji kūstošais ledus var Latvijai atnest aukstuma viļņus.
Aptaujātie Latvijas speciālisti piekrita, ka globālā sasilšana jau pavisam drīz var izraisīt būtiskas klimata pārmaiņas pie mums.
Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes asociētā profesore Agrita Briede akcentēja – kopumā var teikt, ka Latvijas laika apstākļiem ir saistība ar Arktikā notiekošo, jo Latvijā arktiskās gaisa masas var ieplūst no septembra līdz maijam, bet tās nav dominējošās. Klimats ir kompleksa sistēma un nav iespējams tikai pēc Arktikas ledāja kušanas pateikt paredzamās izmaiņas. Latvijas teritorijas klimatu lielā mērā ietekmē procesi, kas notiek Ziemeļatlantijā (Ziemeļatlantijas svārstības, Golfa straume). Kopumā ir redzams, ka temperatūras, nokrišņu izmaiņas Latvijā ir intensīvākas tieši pēdējo 10 gadu laikā.
Lietavas, kas šo pirmdien plosījās daudzviet Latvijā, pamatīgu postu radījušas vairākiem Zemgales zemniekiem
Profesore atzīmēja, ka ASV Kornela universitātes pētnieku rezultāti par to, ka sarūkošās ledāju platības var nozīmēt vairāk aukstuma viļņu un sniega vētru Ziemeļu puslodes vidējā platuma grādos, ir viena no teorijām. “Tajā pašā laikā ir jāņem vērā, ka gaisa masu kustībai ASV ir citāds raksturs nekā Latvijā.”
ASV kontinentālajā daļā aizvadītais pavasaris bija siltākais meteoroloģisko novērojumu vēsturē
Savukārt Pasaules Dabas fonda direktors Latvijā Jānis Rozītis vairāk akcentēja globālās sasilšanas konsekvences. Neapšaubāmi klimata pārmaiņas skar arī Latviju – “Tuvākos gadu desmitus arvien vairāk izpaudīsies daudz ekstremālākas dabas parādības – krasas temperatūras svārstības, nokrišņu un sausuma periodiskums, pieaugoša vētru atkārtojamība utt. Pašreizējās klimata izmaiņas notiek tādā ātrumā, kā iepriekš vēsturiski nekad tas nav bijis.”
Bet Latvijas pierobežā un citos Eiropas reģionos jau šonedēļ ekstremālu dabas parādību netrūka.
Nedēļas sākumā 11.jūnijā, Lietuvā Čedasu ciematā netālu Latvijas robežas, tornado rāva mājām nost jumtus un izgāza kokus. Virpuļviesulis pat pacēla gaisā sievieti un nosvieda pret zemi, bet par laimi, negadījumā cietušā nopietnas traumas neguva
Šajā nedeļā 11-17.06.12 novērotie virpuļviesuļi Eiropas reģionā
Šī lapa vairs nav pieejama.
Otrdien, 12.jūnijā, pāri Santerasmo salai Venēcijas lagūnā brāzies tornado, noraujot jumtus vismaz 12 ēkām. Spēcīgais vējš nodarījis milzīgus postījumus vairākās Venēcijas lagūnas salās, taču nav ziņu par cietušajiem.
Arī Rietumsibīrijas pilsētu Hantimansijsku Krievijā, otrdien skāra šim reģionam neierastā dabas parādība.
Tāpat virpuļviesuļi otrdien tika novēroti Īrijā, Francijā, Vācijā un citās valstīs.
14.jūnijā no daudzām Latvijas vietām saņemtas ziņas par spilgtiem mezosfēras mākoņiem, kas plašāk pazīstami kā sudrabainie mākoņi. Šos mākoņu ceturdienas naktī novēroja daudzās vietās ziemeļu puslodē.
Sudrabainie mākoņi Papē 14.06.12 @ dabasparadibufoto.files.wordpress.com
Tie līdzinās spalvu mākoņiem, taču atrodas daudz augstāk un ir redzami tikai naktī, kad tie atstaro Saules gaismu. Parasti tie redzami baltā vai gaiši zilā krāsā.
Rīgā, Pļavniekos 14.06.12 ap 01:00 @ Einars Zavickis
Pēdējos gados šie mākoņi, kuri atrodas aptuveni 80 kilometru augstumā un tādējādi ir augstākie mākoņi, kas veidojas Zemes atmosfērā, tiek novēroti arvien biežāk, un to izcelsme un rašanās mehānismi vēl nav līdz galam skaidri. Šie mākoņi ir samērā jauns fenomens. Pirmās rakstiskās ziņas par tiem ir no 1885.gada.
Latvijā sudrabainie mākoņi visbiežāk tiek novēroti no jūnija vidus līdz jūlija vidum. To parādīšanos nav iespējams prognozēt, novērojumiem nepieciešama skaidra nakts un labi pārredzams debess jums, it īpaši ziemeļu virzienā.Neparastie mākoņi visbiežāk parādās pusotras stundas laikā pēc saulrieta – kad norietējusī Saule apspīd mezosfēru, bet zemākie atmosfēras slāņi atrodas Zemes ēnā, – un tie var būt redzami vairākas stundas dažādā spilgtumā.
Izmantotie materiāli: TVNET, lrytas.lt, zebra.15min.lt, ESWD, Первый канал, LTV Ziņu dienests, BNN, ClassMeteo, showACLive, geraghtyg,
08/05/2012
Rīt Maskavas apkārtnē gaidāms cementa lietus! 😀
Citāda Pasaule 