Pazūd arktiskie ezeri
01/03/2013
Pēdējo dažu desmitu gadu laikā no Arktikas kartes bez pēdām pazuduši apmēram 125 ezeri. Ūdens vienkārši kaut kur izgaisis, atstājot ezeru vietā ieplakas. Kur palicis ūdens? Kāpēc tas pazudis?
Mūžīgā sasaluma speciālisti zina atbildes uz šiem jautājumiem. Arktiskajos platuma grādos ir liels tādu augšņu īpatsvars, kas pakļautas mūžīgajam sasalumam. Daudzi ezeri ir veidoti no ūdens, kas sakrājies sasalušās augsnes padziļinājumos. Globālā sasilšana ir iedarbinājusi mūžīgā sasaluma zonas pakāpeniskas atkušanas procesu. Tajās vietas, kur ezeru pamatnes nebija pietiekami stingras, mūžīgas sasalums, zinātnieku terminoloģijā ir “degradējies”, un ūdens vienkārši izsūcies cauri augsnei.
Zinātnieki šīs norises tēlaini salīdzina ar vannas korķa izraušanu. Taču sekas ir daudz nopietnākas, nekā vienkārši ūdens aizplūšana. Vispirms jau mūžīgā sasaluma zonas atkušana veicina milzīga daudzuma siltumnīcas gāzu izdalīšanos atmosfērā. Otrkārt, zūdot ierastajai dzīves videi, izzūd arī izveidotās ekosistēmas un to apdzīvotāji, – dzīvnieki, putni un zivis.
Arktika strauji zaudē ledus segu, turklāt tik strauji, ka viss polārais apgabals vasaras mēnešos drīz vien vispār būs bez ledus – tādu, ne visai iepriecinošu prognozi aizvadītajā nedēļā apstiprinājuši zinātnieki. Izrādās, ka samazinās ne tikai ledus redzamā platība, bet arī ledus segas biezums.
2012.gadā gaisa temperatūras jau 36.gadu pēc kārtas bijušas virs vidējās normas un daļā ziemeļu puslodes pieredzēts karstākais gads meteoroloģisko novērojumu vēsturē, liecina ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras administrācijas (NOAA) apkopotie dati.
Pirms sākam baidīt ar turpmākajām klimata izmaiņām, jaunām dabas kataklizmām un nākotnes prognozēm, atskatīsimies kāds tad īsti bija 2012 gads un kādas nebūšanas tas atnesa. 
Krievija mēģina izdzīvot, pat priekš viņiem, anomāli zemajos temperatūras apstākļos un prognozē, ka tamlīdzīgi laika apstākļi turpmāk kļūs par normu, jo tās esot pasaules temperatūras paaugstināšanās sekas.
Antarktikas rietumu daļā ledāji kūst 2 reizes ātrāk nekā tika uzskatīts iepriekš un tas var paātrināt pasaules okeāna līmeņa pacelšanos. Pēc pēdējiem datiem, vidējā gaisa temperatūra Byrd pētniecības stacijā Antarktikā, pēdējo 50 gadu laikā pieaugusi par 2,4 grādiem.
Citāda Pasaule 