Beringa jūrā ledus iesprostojis ap simts baltvaļu

Aptuveni simts baltvaļu Krievijas Tālajos Austrumos Beringa jūrā iesprostoti starp ūdenī peldošu ledu, informē varasiestādes.

Gubernators Romans Kopins lūdzis krīzes risināšanā iesaistīt ledlaužus. Lūgumu vaļu glābšanā iesaistīt ledlaužus gubernators nosūtījis Krievijas transporta ministram Igoram Levitinam un ārkārtas situāciju ministram Sergejam Šoigu.

Kā skaidro amatpersonas, pastāv risks, ka vaļi varētu nomirt badā. Turklāt, pārvietojoties ledus gabaliem, aizvien samazinās platība, kurā nelaimē nokļuvušie dzīvnieki var pārvietoties.

“Ņemot vērā barības trūkumu un ātrumu, kādā sasalst ūdens, dzīvniekiem draud spēku izsīkums un nāve,” teikts Čukotkas varasiestāžu paziņojumā.

Baltvaļi Krievijā ir aizsargājama suga.

TVNET

Arktikā notiek rekordlielas ar globālo sasilšanu saistītas pārmaiņas (Video, Grafiskā informācija)

Starptautiska 121 zinātnieka komanda konstatējusi rekordlielas ar globālo sasilšanu saistītas pārmaiņas Arktikā, tostarp ledus kušanu, ūdens sasilšanu un vēju sistēmas izmaiņas. 14 valstu zinātnieku sastādītais ziņojums «2011 Arctic Report Card» «rāda, ka visā Arktikas vides sistēmā notiek rekordlielas pārmaiņas».

Šī lapa vairs nav pieejama.

«Ņemot vērā prognozes par ilgstošu globālo sasilšanu, ir ļoti iespējams, ka nākamajos gados turpināsies ievērojamas pārmaiņas Arktikā ar arvien lielākām klimatiskām, bioloģiskām un sociālām sekām,» teikts ikgadējā ziņojumā, kas tiek izdots kopš 2006.gada.

Tagad ir pietiekami daudz datu, lai varētu runāt par «konsekventu ledus segas biezuma un tās vasaras izplatības samazināšanos un siltākiem okeāna augšējo slāņu ūdeņiem ar lielāku saldūdens daudzumu».

Vidējā temperatūra lielākajā daļā Arktikas ir pieaugusi par 1,5 grādiem pēc Celsija virs 1981.-2010.gada normas, un šī gada septembrī reģistrētā minimālā ledus sega bijusi otrā mazākā kopš 1979.gada.

«Pamatīgajām un notiekošajām» pārmaiņām bijusi nevienmērīga ietekme uz Arktikas savvaļas dzīvi, apdraudot polārlāču un valzirgu dabisko dzīves vidi uz ledus, taču dodot vaļiem lielāku pieeju barošanās vietām ziemeļos, teikts ziņojumā.

Sasilšana arī ļāvusi daudzviet sadīgt veģetācijai un par 20% palielinājusi fitoplanktonu, kas ir okeāna barības ķēdes pamats.

Informācijas avoti: Apollo, The National Snow and Ice Data Center, National Oceanic and Atmospheric Administration

Latvijā skatāms mamuta skelets (Video)

Neko tādu daudzi nebūs redzējuši. No tālās Sahas Republikas — Jakutijas – uz Rīgu atvesti Ledus laikmeta liecinieki. Šovakar Baltijas Starptautiskajā akadēmijā no kastēm izsaiņo… īstus mamutus. Tos no rītdienas varēs apskatīt līdz šim nebijušā izstādē. Tās nolūks – pievērst sabiedrības uzmanību globālās sasilšanas problēmām.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Arktikas sasalušajā augsnē ieslēgtās metāna un citas gāzes, paceļoties reģiona vidējai gaisa temperatūrai nonāk atmosfērā paātrinot un pastiprinot globālo sasilšanu, brīdina zinātnieki.

Šo siltumu absorbējošo gāzu ietekmei uz pasaules klimatu var būt spēcīgāka, nekā agrāk tika uzskatīts, un lielāka kā pasaules mežu izciršana.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Informācijas avots: LTV Ziņu dienests, msnbc.com

Ievērojami krities ūdens līmenis Donavas upē (Foto, Video)

Donavas lejteci skāris liels sausums, kura dēļ ievērojami krities ūdens līmenis upē, apgrūtinot kuģu satiksmi, otrdien paziņojis Pasaules Dabas fonds (WWF), pievēršot uzmanību upes samazinātajām spējām tikt galā ar ārkārtējiem laikapstākļiem.

Donavā reģistrēts kopš 2003.gada zemākais ūdens līmenis, kā dēļ lielākie kuģi bieži uzskrien uz smilšu sēkļiem, liecina Bulgārijas Donavas Pētniecības aģentūras publiskotā informācija.

Grants ieguves, bagarēšanas un dambju celtniecības dēļ, kā arī citu cilvēku darbību rezultātā ir samazinājušās pārmitro zemju platības, kas spēj uzsūkt mitrumu lietaino periodu laikā un to pakāpeniski atbrīvot, iestājoties sausumam, norādīja WWF.

WWF putnu novērošanas ekspedīcijā vasarā tika konstatēts, ka visa iepriekš minētā rezultātā upes posmā Bulgārijā un Rumānijā putnu populācija ir ievērojami sarukusi.

“Pašreizējie sausie laikapstākļi izceļ nepieciešamību līdz minimumam samazināt strukturālas intervences ietekmi, jo tie samazina ūdens ekosistēmas elastīgumu,” uzskata WWF Donavas-Karpatu programmas direktors. Viņš norādīja uz nepieciešamību pārskatīt jauno infrastruktūras darbu plānus, kuri paredz likvidēt krāces un uzlabot navigāciju, kā arī no jauna apsvērt plānoto jauno hidroelektrostaciju celtniecību. Pēc viņa domām, šādas izmaiņas var ietekmēt saldūdens ekosistēmas stāvokli visā Donavas lejtecē.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Turklāt hidroelektrostaciju darbība un navigācijas projekti ir stipri atkarīgi no iespējas prognozēt ūdens līmeni, savukārt klimata izmaiņas to padara arvien grūtāku, atzīmēja kāda cita WWF eksperte.

Informācijas avoti: Kasjauns.lv, WWF, DerzsiElekesAndor