Attēlus iespējams palielināt, uz tiem uzklikšķinot.
Lielākajā daļā attēlu uzrādītais laiks ir Universālais koordinētais laiks (UTC).
Lai iegūtu reālo Latvijas laiku, UTC laikam jāpieskaita 3 stundas (ziemas laikā — 2 stundas).
☀ Lapas saturs
☀ Saules monitorings
Saules aktivitātes monitorings reāllaikā
Saules aktivitāte tieši ietekmē Zemes magnētosfēru, jonosfēru un tehnoloģiskās sistēmas — satelītu darbību, radiosakarus, GPS precizitāti, elektrotīklu stabilitāti un pat aviācijas maršrutu plānošanu. Saules maksimuma periodos (pašlaik — 25. cikls) uzliesmojumu un CME biežums būtiski pieaug, tāpēc regulārs monitorings ir īpaši svarīgs. Lapa tiek automātiski atjaunināta, jo lielākā daļa attēlu nāk tieši no novērojumu pavadoņu datu plūsmām.
Saules uzliesmojumi, Zemes ģeomagnētiskā aktivitāte un prognozes
Saules aktivitātes indekss
Saules rentgenstaru plūsma reāllaikā — šis indikators ir pamatā Saules uzliesmojumu klasifikācijas sistēmai. Uzliesmojumi tiek iedalīti A, B, C, M un X klasēs, kur katra nākamā klase ir 10 reizes intensīvāka par iepriekšējo. X klases uzliesmojumi ir visspēcīgākie un var izraisīt nopietnus radiosakaru traucējumus, GPS kļūdas un pat elektrotīklu bojājumus. Dati tiek iegūti no GOES kosmiskajiem pavadoņiem ģeostacionārajā orbītā.
Australian Space Weather Services
Saules plankumu reģioni un to uzliesmojumu intensitāte
ИКИ РАН (Krievijas Zinātņu akadēmijas Kosmisko pētījumu institūts) — Saules aktīvo reģionu pašreizējais stāvoklis un to uzliesmojumu intensitātes līmenis. Karte parāda aktīvo reģionu izvietojumu uz Saules diska ar krāsu kodētu uzliesmojumu varbūtību — jo spilgtāks krāsojums, jo augstāka uzliesmojuma iespējamība. Reģioni ar sarežģītu magnētisko struktūru (βγδ konfigurācija) ir visvairāk pakļauti spēcīgiem uzliesmojumiem.
D-RAP — HF radio absorbcijas karte (protonu ietekme)
NOAA D-RAP (D-Region Absorption Prediction) globālā karte parāda HF radioviļņu absorbcijas līmeni Zemes jonosfēras D slānī, ko izraisa Saules enerģētiskie protoni un rentgenstaru uzliesmojumi. Pēc spēcīgiem Saules uzliesmojumiem un protonu notikumiem augstas enerģijas daļiņas (≥10 MeV protoni) iekļūst polārajos reģionos gar magnētiskā lauka līnijām un jonizē jonosfēras D slāni, radot t.s. polāro vāciņu absorbciju (PCA). Sarkanās un oranžās zonas kartē norāda uz HF sakaru traucējumiem vai pilnīgu radioviļņu absorbciju — tas būtiski ietekmē aviācijas un jūras sakarus polārajos maršrutos.
Saules uzliesmojumi pēdējās 2 dienās
Diagramma rāda fiksētos Saules uzliesmojumus pēdējo 48 stundu laikā. Vertikālā ass parāda rentgenstaru plūsmas intensitāti (W/m²) logaritmiskā skalā, kur horizontālās līnijas iezīmē uzliesmojumu klašu robežas (C, M, X). Katra virsotne atbilst konkrētam uzliesmojumam — jo augstāk tā sniedzas, jo spēcīgāks uzliesmojums. Avots — ИКИ РАН (Krievijas Zinātņu akadēmijas Kosmisko pētījumu institūts), dati no GOES pavadoņa.
Bradford Space Weather Research 24 stundu uzliesmojumu monitors — katram aktīvajam Saules reģionam tiek aprēķināta C, M un X klases uzliesmojuma varbūtība. Prognozes balstītas uz McIntosh plankumu klasifikāciju un magnētiskā lauka sarežģītību. Augsta M/X varbūtība norāda uz iespējamiem radiosakaru traucējumiem un CME.
NOAA kopsavilkuma attēls apvieno vairākus kosmiskā laikapstākļa parametrus vienā skatā — rentgenstaru plūsmu (uzliesmojumu aktivitāte), enerģētisko daļiņu plūsmu (protonu notikumi), ģeomagnētisko K indeksu (magnētisko vētru intensitāte) un radiostarojuma plūsmu. Šis ir viens no operatīvākajiem kosmiskā laikapstākļa monitorēšanas rīkiem.
NOAA brīdinājumu laika skala — aktīvie kosmiskā laikapstākļa paziņojumi un brīdinājumi reāllaikā. Skala vizuāli parāda pašlaik spēkā esošos un gaidāmos brīdinājumus pa kategorijām: ģeomagnētiskās vētras (G), Saules radiācijas notikumi (S) un radiosakaru traucējumi (R).
Saules virsmas aktīvie reģioni (plankumi)
Saules plankumi ir reģioni ar intensīvu magnētisko lauku Saules virsmā (fotosfērā), kur temperatūra ir zemāka nekā apkārtējā vidē (~3700 K pret ~5800 K), tāpēc tie izskatās tumšāki. Tieši no šiem reģioniem visbiežāk rodas uzliesmojumi un koronālie masas izgrūdumi (CME). Plankumu magnētiskā sarežģītība nosaka uzliesmojumu varbūtību — reģioni ar β, γ un δ konfigurāciju ir visbīstamākie.
SOHO MDI/HMI Saules plankumu uzņēmums ar Zemes izmēra salīdzinājumu — uzskatāmi parāda, cik lieli var būt aktīvie reģioni attiecībā pret mūsu planētu. Lielākie plankumu reģioni var pārsniegt Zemes diametru desmitiem reižu.
Saules aktīvo reģionu un plankumu pašreizējā pozīcija uz Saules diska. Katrs reģions apzīmēts ar NOAA numuru — tas ļauj izsekot konkrēta reģiona attīstību un uzliesmojumu vēsturi dienām un nedēļām ilgi.
Saules fotosfēra redzamajā gaismā — plankumi redzami kā tumšas zonas uz gaišā diska. HMI (Helioseismic and Magnetic Imager) instruments uz SDO pavadoņa nodrošina augstas izšķirtspējas attēlus.
Saules magnētiskā lauka karte (balts = pozitīvs pols, melns = negatīvs pols). Magnetogramma ir pamatā CME prognozēm — ja pretējas polaritātes lauki ir cieši blakus, uzliesmojuma varbūtība ir ļoti augsta.
Saule šobrīd
Dažādi Saules attēli no orbītas teleskopiem dažādos elektromagnētiskā spektra viļņa garumos. Katrs viļņa garums atklāj atšķirīgu Saules atmosfēras slāni un temperatūras diapazonu — no fotosfēras līdz karstajiem koronālajiem reģioniem.
Karstākā koronas plazma (~6,3 milj. K, Fe XVIII). Redzami visspēcīgākie uzliesmojumi un to karsto cilpu sistēmas.
Karsta koronas plazma (~10 milj. K uzliesmojuma laikā). Parāda uzliesmojumu arkādes un pēcuzliesmojumu cilpas.
Saules korona ~1,5 milj. K. Optimāls koronālo caurumu novērošanai un ģeomagnētisko vētru prognozēšanai.
Saules korona ~2 milj. K. Rāda karstākos koronālos reģionus un aktīvo reģionu virsotnes.
Hromosfēra un pārejas zona ~50 000 K. Rāda protuberances, filamentus un hromosfēras tīklu.
ESA PROBA2/SWAP EUV teleskops. Plašāks skatu lauks ļauj novērot koronālo struktūru un CME agrīnās fāzes.
Kompakts koronagraphs CME agrīnai detekcijai un Saules vēja struktūru novērošanai tuvu Saules virsmai.
STEREO-A EUVI 195 Å — Saules korona aptuveni 1,5 milj. K temperatūrā. Labi redzami aktīvie reģioni un koronālie caurumi.
STEREO-A COR2 koronagraphs — ārējā korona no 2,5 līdz 15 Saules rādiusiem, piemērots lielu CME novērošanai.
Hromosfēra un protuberances ~60–80 tūkst. K — protuberances, filamenta kanāli un hromosfēras tīkls.
Koronagraphs — Saules korona no 1,5 līdz 6 Saules rādiusiem. CME redzamas kā gaišas, strauji izplešanās plūsmas.
Koronagraphs — Saules korona no 3,7 līdz 30 Saules rādiusiem. Plašāks skatu lauks CME virziena un ātruma novērtēšanai.
Saules uzliesmojumi, datu avoti un rīki
Operatīvo informāciju var iegūt, uzklikšķinot uz attiecīgā attēla vai saites.
Šeit apkopoti galvenie rīki un avoti kosmiskā laikapstākļa monitoringam — no Saules datu arhīviem un reāllaika attēliem līdz operatīvajiem brīdinājumiem.
Helioviewer — interaktīvs Saules attēlu pārlūks ar plašu arhīvu no SDO, SOHO, STEREO un citiem avotiem.
NOAA aktīvo brīdinājumu laika skala — kosmiskā laikapstākļa brīdinājumi G, S un R kategorijās.
SpaceWeatherLive.com — reāllaikā atjaunojamas ziņas par Saules uzliesmojumiem, CME un ģeomagnētiskajām vētrām.
Saules vēja ātrums — kosmisko pavadoņu novērojumi
Saules vējš ir nepārtraukta lādēto daļiņu plūsma no Saules. Tā ātrums normālos apstākļos ir 300–450 km/s, bet koronālo caurumu vai CME ietekmē var sasniegt 700–1000+ km/s.
STEREO-A pavadoņa pašreizējā pozīcija Saules sistēmā — attiecībā pret Zemi un Sauli.
Saules vēja ātruma diagramma — dati no DSCOVR/ACE pavadoņa Saules–Zemes L1 Lagranža punktā (~1,5 milj. km no Zemes).
Saules vēja intensitātes un virziena prognozes
EUHFORIA — Saules vēja un CME prognoze Zemes tuvumā
EUHFORIA (European Heliospheric Forecasting Information Asset) ir Eiropas Kosmiskās aģentūras (ESA) un STFC RAL Space atbalstīts fizikas modelis Saules vēja un CME izplatīšanās prognozēšanai no Saules līdz Zemei.
WSA-Enlil — Saules vēja izplatīšanās modelis
WSA-Enlil ir NOAA kosmiskā laikapstākļa centrā izmantotais fizikas modelis Saules vēja struktūras un CME virzienā uz Zemi prognozēšanai ar 1–4 dienu perspektīvu.
Saules vēja ātrums un blīvums pēdējā gada laikā
Gada grafiks rāda Saules vēja ātruma un blīvuma variācijas — augstāki ātrumi parasti saistīti ar koronālo caurumu darbību vai CME ietekmi.
Saules aktivitātes cikli un grafiki
Saules aktivitāte mainās aptuveni 11 gadu ciklos — maksimuma periodā pieaug uzliesmojumu, CME un ģeomagnētisko vētru biežums un intensitāte, bet minimuma periodā tā ir klusa.
Solen.info dienas aktivitātes grafiks — F10.7 radiostarojuma plūsma, plankumu skaits un uzliesmojumu intensitāte.
SIDC/SILSO Wolfa skaitļa izmaiņas — starptautiski atzīts Saules plankumu skaita rādītājs.
Saules aktivitātes 25. cikla Saules plankumu skaita prognozes
25. Saules cikls sākās 2019. gada decembrī. SIDC prognozes liecina, ka Saules maksimums sagaidāms aptuveni 2025.–2026. gadā ar ievērojami augstāku aktivitāti nekā sākotnēji prognozēts.
Saules aktivitāte (plankumu skaits) kopš 1900. gada
Vēsturiskais Saules plankumu skaita grafiks no 1900. gada — rāda Saules aktivitātes ciklus un to ilgtermiņa tendences.
