Ar Keplera teleskopu atklāta mazākā līdz šim zināmā eksoplanēta (Video)

12/01/2011 no

Šī lapa vairs nav pieejama.

Ar Keplera kosmisko teleskopu iegūtie dati ļāvuši zinātniekiem atklāt līdz šim mazāko zināmo planētu aiz Saules sistēmas robežām. Debess ķermenis, kas ieguvis apzīmējumu Kepler-10b, ir tikai 1,42 reizes lielāks par Zemi, vēsta ASV NASA. 2009. gada martā Zemes orbītā nogādātais Keplera kosmiskais teleskops, kas šādi nosaukts par godu astronomam Johanam Kepleram, paredzēts planētu meklēšanai, izmantojot tā dēvēto tranzīta metodi. Ikreiz, kad planēta paiet garām zvaigznei, nedaudz samazinās zvaigznes izstarotās gaismas daudzums. Periodiska aptumšošanās var liecināt, ka novērotais objekts ir planēta. Izmantojot tranzīta metodi, var noteikt planētas rotācijas periodu, izmērus un orbītas īpašības.

Lasīt vairāk par šo ziņu

Ievietots iekš Astronomija, Atklājumi, Dzīvība kosmosā, Eksoplanētas, Planētas, Video, Visums, Zinātne Tagged with , , , , , , ,

Britu zinātnieki: cilvēcei jāgatavojas kontaktiem ar citplanētiešiem (Video)

11/01/2011 no 3 komentāri

Šī lapa vairs nav pieejama.

Starptautiskajai sabiedrībai ir jāgatavojas drīziem kontaktiem ar ārpuszemes civilizācijām – ar šādu paziņojumu nākusi klajā britu Karaliskā zinātņu akadēmija, kas publicējusi speciālu pētījumu par dzīvības esamību Visuma plašumos. «Pamatojoties uz slaveno Dreika formulu, ar kuru iespējams noteikt civilizāciju skaitu galaktikā un stāties ar tām kontaktos, mēs varam apgalvot, ka katrā atsevišķi ņemtā laika posmā pastāv 10–100 ārpuszemes civilizāciju,» pavēstījis viens no ziņojuma autoriem Skotijas Sentendrūsas universitātes profesors Martins Dominiks, kura teikto citē aģentūra Itar-TASS.

Lasīt vairāk par šo ziņu

Ievietots iekš Citplanētieši, Dzīvība kosmosā, Galaktikas, Kosmoss, NLO, Planētas, Prognozes, Video, Visums, Zinātne Tagged with , , , , , , , , , ,

Zinātnieki: globālo sasilšanu tuvākajā tūkstošgadē neapturēt

10/01/2011 no

 

Šobrīd Arktisko ledu pārklājums ir vismazākais ledāja novērojumu vēsturē (1979-2011)

Klimata globālā sasilšana nebeigsies vismaz tuvāko tūkstoš gadu laikā, pat ja no 2100. gada tiks pilnībā aizliegti CO2 izmeši atmosfērā. Līdz 3000. gadam sasilšana izraisīs ledāju kušanu Antarktīdas rietumu daļā. Ar šādu prognozi zinātnieki nāca klajā žurnālā “Nature Geoscience” publicētajā rakstā. “Mēs mēģinājām uzmodelēt klimatiskās sekas scenārijam, saskaņā ar kuru ogļūdeņražu izmantošana tiks pilnībā pārtraukta un vairs nebūs antropogēnu CO2 izmešu atmosfērā,” pastāstīja Kalgari universitātes profesors Šons Maršals.

Lasīt vairāk par šo ziņu

Ievietots iekš Analīze, Anomālijas, Globālā sasilšana, Klimata izmaiņas, Klimatiskie rekordi, Klimats, Ledus, Ledāju kušana, Prognozes, Temperatūras anomālijas, Zinātne Tagged with , , , , , , , , , ,

Zinātnieki Abu Dabi tuksnesī mākslīgi radījuši 52 negaisus

07/01/2011 no

Zinātnieki tuksnesī uzstādījuši metāla jonizētājus, kas ģenerē uzlādētas daļiņas

Pateicoties zinātnieku pūliņiem, zibens, pērkons un pamatīgas lietavas šovasar skārušas citkārt pilnīgi sauso tuksneša reģionu Abu Dabi. Eksperimenti tuksnesī ietilpst slepenā Apvienoto Arābu Emirātu laikapstākļu kontroles programmā. Programmas ietvaros zinātnieki mākslīgi izraisījuši lietu vietās, kur tas līdz šim nekad nav lijis. Pēc izdevuma rīcībā esošās informācijas, projekta kopējās izmaksas lēšamas 11 miljonu ASV dolāru apmērā un eksperimenti ar lietus radīšanu tuksnesī sākušies pagājušā gada jūlijā.

Zinātnieki tuksnesī uzstādījuši metāla jonizētājus, kas ģenerē uzlādētas daļiņas. Negatīvi uzlādētie joni līdz ar karsto gaisu cēļas augšup, pievelkot arī putekļus. Mitrumam kondensējoties ap putekļiem, rodas lietus mākoņi. Jūlijā un augustā tuksnesī lietus lija kopumā 52 dienas, lai gan neviens meteorologs to ne reizi nebija paredzējis.

Šī nav pirmā reize, kad zinātnieki iejaucas dabas procesos. Ķīnā ar mākoņu radīšanu nodarbojas jau daudzus gadus, bet ne vienmēr šie eksperimenti izrādījušies veiksmīgi. Tomēr lietus tradicionāli sausajos reģionos varētu atrisināt ūdens apgādes problēmas, turklāt mākslīga lietus izsaukšana varētu būt lētāka par ūdens destilāciju. Tiesa gan, pagaidām nav skaidrs cik lielā mērā iespējams pakļaut laikapstākļus zinātnieku iegribām un kādas varētu būt šādu eksperimentu sekas. Eksperimentus novēroja arī Maksa Planka Meteoroloģijas institūta zinātnieki, kuri atzīst, ka šis varētu būt viens no nozīmīgākajiem pavērsieniem cilvēces vēsturē.

Ziņu avots: Kasjauns.lv, Associated Newspapers

Ievietots iekš Klimata izmaiņas, Laikapstākļu kontrole, Lietus, Lietusgāzes, Meteroloģija, Negaisi, Zibens, Zinātne Tagged with , , , , , , ,

← Vecāki ieraksti

Jaunāki ieraksti →