Zinātniece: Nākotnē Latvijā jārēķinās ar neierastiem dabas apstākļiem (Video)

Šī lapa vairs nav pieejama.

Virpuļviesulis Jūrmalā (28.08.10)

Nākotnē daudzās pasaules vietās, arī Latvijas teritorijā, tiks piedzīvotas neparasti karstas vasaras vai aukstas, sniegotas ziemas, vai gluži pretēji – neparasti siltas ziemas, ekstremāli nokrišņi, sausuma periodi, vētras un citas it kā attiecīgajā reģionā neierastas parādības. Ar šīm prognozēm vajadzētu rēķināties un nopietni piestrādāt pie adaptācijas pasākumiem šādām klimata pārmaiņām, lai tās iedzīvotājus un atbildīgos dienestus nepārsteigtu nesagatavotus, stāstīja ģeogrāfijas zinātņu doktore un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes docente Agrita Briede. Lasīt vairāk par šo ziņu

Zemes magnētiskā lauka izmaiņas un magnētisko polu nobīde (Video)

Zemes magnētiskam laukam ir svarīga loma planētas dzīvē. Magnētiskais lauks rada specifisku kosmisko telpu apkārt Zemei (magnetosfēra), kas atvaira lielu daļu Saules vēja daļiņu.

Zemes magnētisko lauku rada Zemes mantijas šķidrais augšējais slānis, kurā siltums rada konvekcijas plūsmu. Tādējādi šajā mantijas slānī rodas spēcīga elektriskā strāva, kas rada magnētisko lauku. Konvekcijas plūsma mantijā ir haotiska un tā periodiski mainās. Rezultātā vidēji ik pēc 700 000 gadiem notiek Zemes magnētiskā lauka reversija (apvērsums).

Atmetot  spekulācijas ar HAARP un 2012 gadu paskatīsimies ko Latvijas prese rakstīja pirms pāris gadiem par zemes magnētiskā lauka izmaiņām un magnētisko polu nobīdi.  Atveram Google meklētāju un ierakstam magnētiskais pols.

Atlasam dažus nopietnākos rezultātus…

2001 gadsZinātnes Vēstnesis 2001. gada 5. novembris: 18 (226) Solis Visuma izzināšanā jeb eksperiments, kas izraisīja sensāciju

Pēdējo 2000 gadu laikā Zemes magnētisma stiprums samazinājies uz pusi. Pētniecība šajā virzienā nav tik tālu attīstījusies, lai noteiktu, vai tas no zīmē, ka sācies nākamās maiņas laiks. Daži stāsta, ka mums ir vēl pusotra tūkstoša gadu mierīgas dzīves pirms gaidāmās katastrofas. Bet tad tūlīt seko piezīme, ka patiesībā zināšanas ir niecīgas, un iespējams, ka pētnieki kļūdījušies. Uz kuru pusi, tas nav zināms…

2003 gads Zemes magnētiskie poli mainīsies vietām

Eiropas zinātnieki Zemes magnētiskajā laukā virs ziemeļpola un dienvidpola ir atklājuši lielus caurumus, kuri arvien palielinās. Pēc viņu aprēķiniem tuvākajā laikā var notikt “magnētiskais kūlenis”, kad magnētiskie poli mainīsies vietām, tādējādi izmainot magnētisko lauku kustības virzienu pretējā…

…“magnētiskā kūleņa” izraisītās tehnoloģiskās sekas varētu būt visai lielas. Nav arī zināms, kas notiks ar putniem, kuri magnētiskos laukus izmanto saviem transkontinentālajiem lidojumiem.

2005 gadsMagnētiskais pols pārvietojas arvien ātrāk

Zemes ziemeļu magnētiskais pols arvien vairāk virzās prom no Ziemeļamerikas uz Sibīrijas pusi, turklāt, šīs virzīšanās ātrums pēdējā gadsimtā tikai pieaug. Saglabājoties pašreizējai situācijai, pastāv iespēja, ka nākamo 50 gadu laikā Aļaskā vairs nevarēs novērot ziemeļblāzmu…

Šī lapa vairs nav pieejama.

2008 gadsZeme piedzīvo straujas un bīstamas magnētiskā lauka izmaiņas

Tuvākajā laikā Zemes magnētiskais lauks var kļūt ievērojami vājāks, pakļaujot orbītā esošos mākslīgos pavadoņus Saules radiācijas ietekmei. Pie tāda secinājuma ir nonākuši vācu ģeofiziķi, deviņu gadu laikā analizējot Zemes magnētiskā lauka izmaiņas…

2010 gadsNeticamie notikumi ar planētu Zeme

Šobrīd esošie magnētiskie poli savās vietās jau atrodas vairāk nekā 750 000 gadus un pasaules zinātnieku aprindās pastāv bažas, ka polu maiņa var notikt salīdzinoši tuvā nākotnē (tuvākajos 1 000 gados). Pirms 150 gadiem ir uzsācies process, kad Zemes magnētiskais lauks kļūt vājāks un pēdējā laikā šī tendence paātrinās. Šobrīd Zemes magnētiskais lauks ir pavājinājies par 10 -15 %

Ko no tā visa var secināt? Neko!

Magnētisko polu nobīde kaut kad būs un kaut kad tuvāko 1000 gadu laikā, bet kad tad? Pēc 1 vai 1000 gadiem?

Vispārliecinošākā atbilde: “patiesībā zināšanas ir niecīgas, un iespējams, ka pētnieki kļūdījušies. Uz kuru pusi, tas nav zināms.”

2011 gads – pēdējā laika jaunumi un ko stāsta dabas vērotāji

Šī lapa vairs nav pieejama.

ASV dienvidu štatu lidostās jau ir sākuši pārkrāsot skrejceļa virzienus, jo magnētiskie poli ir pārāk novirzījušies – Magnetic North Pole Shifts, Forces Runway Closures at Florida Airport

Balstoties uz dabā veiktajiem novērojumiem inuītu (eskimosi) vecajie uzskata ka zemeslodes ass ir saliekusies un tas veicina klimata pārmaiņas – Наклон земной оси изменяет всё

Izmantotie materiāli:  YouTube, MSNBC.com, Всё не просто так, NeoGeo

Versijas par masveida putnu bojāeju pasaulē (Video)

Šī lapa vairs nav pieejama.

Latviešu profesora versija par globālo pasaules zinātnieku “sazvērestību”:

Mistiskās dzīvnieku nāves, par ko tiek celta trauksme visā pasaulē, varētu būt priekšvēstnesis nevis pasaules galam, ko pēc milleniuma laimīgas pārdzīvošanas piesaistījuši maiju kalendāra beigām, bet gan zinātnes grantu dalīšanai. Lai saņemtu finansējumu jauniem pētījumiem, nepieciešama publiska trauksme par pētāmo problēmu. Latvijas Universitātes profesors, Lietišķās ģeoloģijas katedras vadītājs Valdis Segliņš norāda uz amizantu sakritību – ziņas par dažādām dabas anomālijām, slimībām, novirzēm no ierastās pasaules lietu kārtības publiskajā informācijas telpā parādās finanšu gada beigās.

Lasīt vairāk par šo ziņu

Japāņu zinātnieks sola atdzīvināt mamutus tuvākajos četros gados

Šī lapa vairs nav pieejama.

Mamuti (latīņu: Mammuthus) ir izmirusi ziloņu dzimtas ģints. Tie dzīvoja Pliocēna laikmetā no 4,8 miljoniem gadu p.m.ē. līdz 4500 gadiem p.m.ē.

Vairs tikai pēc četriem gadiem uz Zemes var atkal parādīties mamuti, apgalvo zinātnieki. Pēc speciālistu viedokļa, aizvēsturisku dzīvnieku atdzimšana kļūs iespējama, pateicoties klonēšanas tehnoloģiju attīstībai. Mēģinājumi atdzīvināt mamutus notikuši vēl 1990. gados: no Sibīrijas mūžīgajā sasalumā atrastām mamuta ādas un muskuļu audu šūnām tika izņemti kodoli, kurus centās pavairot. Taču pēc sasalumā pavadītajiem vairākiem tūkstošiem gadu šūnas nebija dzīvotspējīgas.

2008. gadā japāņu zinātniekam Teruhiko Vakajamam izdevies klonēt peli, izmantojot citas pirms 16 gadiem sasaldētas peles šūnas. Viņa lietu tagad turpina Akira Iritani no Kioto universitātes, kurš vēlas ķerties klāt organismiem, kas mūžīgajā sasalumā nostāvējuši 5000 gadu. “Tagad tehniskās grūtības ir pārvarētas, un viss, kas mums vajadzīgs, ir iegūt labu audu paraugu no sasaluša mamuta,” viņš teica britu laikrakstam “The Daily Telegraph”.

Mamuta šūnu kodolus plānots ievietot afrikāņu ziloņa mātītes olšūnās, kura kļūs par aizvēsturiska dzīvnieka surogātmāti. Akira Iritani uzskata, ka pastāv 30% iespējamība, ka pēc četriem – pieciem gadiem pasauli ieraudzīs vesels mamuts.

Ziņu avots: Delfi.lv, WikipediaYouTube