Toksiskais piesārņojums | Citāda Pasaule

Ķīnā ķimikāliju noplūdes dēļ, vairāk kā pusmiljons cilvēku palikuši bez dzeramā ūdens (Video)

08/06/2011 no John Flyer

Simtiem tūkstošu cilvēku Ķīnas austrumos palikuši bez dzeramā ūdens pēc tam, kad no kādas fabrikas notika toksisko ķimikāliju noplūde upē, trešdien vēsta vietējie mediji. Rūpnīca bagātajā Džedzjanas provincē tiek turēta aizdomās par Tiaosji upes piesārņošanu ar ķimikālijām, kuru vidū ir arī benzols un alkēni, vēstīja vietējā ziņu aģentūra “Sjiņhua”, atsaucoties uz valdības paziņojumu.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Aģentūra vēsta, ka piesārņojums ir sabojājis divas ūdens attīrīšanas stacijas un ietekmējis dzeramā ūdens piegādes apmēram 850 000 cilvēkiem. Piesārņojuma dēļ svētdien darbu pārtrauca divas ūdens attīrīšanas stacijas Pinjao un Liandžu pilsētās, kas joprojām nav atsākušas darbu, vēsta “Siņhua”.

Uz pilsētām nosūtītas ūdens cisternas, kas iedzīvotājus apgādā ar dzeramo ūdeni. Kopš otrdienas pilsētās ir slēgtas skolas un bērnudārzi, ietekmēta vairāk nekā 100 uzņēmumu darbība.

Noplūde tika konstatēta nedēļu pēc tam, kad Ķīnas Vides ministrija paziņoja, ka viena no sešām lielākajām Ķīnas upēm ir tik piesārņota, ka tās ūdens nav izmantojams pat lauksaimniecībā. Nedēļas nogalē piesārņojuma noplūde notika vēl vienā upē Džedzjanas provincē.

Informācijas avoti: Delfi.lv, NTDTV

Filed under Dabas resursu samazināšanās, Ekoloģiskās katastrofas, Izmaiņas ekosistēmā, Tehnogēnās katastrofas, Toksiskais piesārņojums, Video, Ķīmiskais piesārņojums Tagged with Dabas resursu samazināšanās, Ekoloģiskās katastrofas, Izmaiņas ekosistēmā, Sekas, Tehnogēnās katastrofas, Toksiskais piesārņojums, Video, Ķīmiskais piesārņojums

Rīgas jūras līča piekrastē pie Ģipkas konstatētas zilaļģes (Foto)

13/05/2011 no John Flyer

Valsts vides dienests informē, ka Rīgas jūras līča piekrastē pie Ģipkas novērojama maija mēnesī reti sastopama parādība – zilaļģes. Atsaucoties uz vietējo iedzīvotāju un Rojas novada pašvaldības policijas sniegtajām ziņām par krastā izskalotu nezināmu vielu gaiši zaļā krāsā, Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes inspektori noskaidroja, ka apmēram 300 m garā joslā gar piekrasti ir izskalotas zilaļģes.

Apskatot 11.maijā piekrastē paņemtos paraugus, Latvijas Hidroekoloģijas institūta speciālisti apstiprināja, ka tās ir zilaļģes (Aphanizomenon un Nodularia), kuru masveida savairošanās Baltijas jūrā parasti ir novērojama tikai jūlija un augusta mēnešu karstajās dienās. Šo maijā novēroto fenomenu zinātnieki skaidro ar lokāliem hidroloģiskiem apstākļiem, kā arī silto un saulaino laiku, kas veicinājis labvēlīgus apstākļus zilaļģu attīstībai. Patlaban ziņu no citām vietām Latvijā par novērotām zilaļģēm vēl nav.

Zilaļģes, kas šonedēļ novērotas Rīgas jūras līča krastā pie Ģipkas, visticamāk, nākušas no Igaunijas puses, kur ūdens ir siltāks, stāstīja Latvijas Hidroekoloģijas institūta direktore Anda Ikauniece. “Visticamāk, ka zilaļģes nav saaugušas pie Latvijas krastiem Rīgas līcī, bet gan ar vējiem atpūstas no Igaunijas puses, kur ūdens ir siltāks, jo gultne ir seklāka. Zilaļģes šajā gadalaikā saaugušas un savairojušās vietā, kur sekluma dēļ ūdens temperatūra ir augstāka. Cik var redzēt pēc satelītnovērojumiem, Latvijas pusē lielā koncentrācijā zilaļģes nav izveidojušās,” sacīja Ikauniece.

Pēc speciālistu domām, Rīgas jūras līča krastā pie Ģipkas atpūstās zilaļģes kādu laiku vēl būs novērojamas, taču ar laiku tās izzudīs, jo, mainoties vēja virzienam un stiprumam, tās tiks aizpūstas prom, kā arī zemās ūdens temperatūras dēļ tās aizies bojā. Pie Latvijas krastiem ūdens temperatūra ir pietiekami zema, tādēļ tā nav labvēlīga zilaļģu vairošanās procesam. Aļģes ir īslaicīgi dzīvojoši organismi, kas pie labvēlīgiem apstākļiem ātri vairojas, savukārt, kad apstākļi vairs nav labvēlīgi, zilaļģes iet bojā, pūstot, sadaloties vai nogrimstot, skaidroja Ikauniece.

Dažas no zilaļģēm ir potenciāli toksiskas, kas nozīmē, ka tās noteiktos apstākļos pie siltas ūdens temperatūras, kas ir virs plus 20 grādiem, var attīstīt toksīnus, kas ir kairinoši, alerģiju un citu reakciju izraisoši. Piemēram, pēc šāda ūdens norīšanas cilvēkiem ir slikta dūša, bet pēc peldes tiek novērots ādas kairinājums. Tagad, esot Rīgas jūras līča krastā, zilaļģes nelabi ož un patērē skābekli, jo pūst, taču šajā gadalaikā tā nebūs ilgstoša problēma. Galvenais ir neļaut savam sunim dzert šādu ūdeni, jo dzīvnieku var piemeklēt caureja vai vēdersāpes, vēstīja Latvijas Hidroekoloģijas institūta direktore, piebilstot, ka zilaļģes maijā ir interesanta parādība.