Jaunumi blogā 17.09.12

Tā kā datu apjoms arvien vairāk palielinās, pēdējā laikā blogā tika veikta un tiks turpināta rekonstrukcija 🙂

  • Izveidota jauna lapa “”Arktika un Antarktika  – kurā tiks apkopoti tiešsaistes dati  saistībā ar šiem Zemes poliem – ledāju stāvokli, temperatūru, ozona slāņa biezumu, metāna un oļskābās gāzes koncentrāciju, zemestrīcēm, utt. Atrodas papildināšanas stadijā…

  • Izveidotas jauna lapas “”Arktika online” un “Antarktika online“, kurās būs iespējams vērot šos Zemes aukstuma polus tiešsaistes kamerās. Atrodas papildināšanas stadijā…

  • Izveidota jauna lapa “”Astroloģijas kalendārs  – kura principā ir aplikācija (diemžēl angļu valodā) – interaktīvs astroloģijas kalendārs. Kuram vajadzēs, gan jau sapratīs kā ar viņu rīkoties… 😉

  • Izveidota jauna lapa “”Magnetosfēras monitorings  – Zemes magnetosfēras un jonosfēras monitorings, kurš kādreiz bija pie Saules monitoringa, bet tā kā datu paliek vairāk, lapas sāk bremzēties. Atrodas papildināšanas stadijā…

  • Lapa “Mēness fāzes“” pārdēvēta par “”Mēness un Saules kalendārs” un pievienota jauna aplikācija – Interaktīvais Mēness un Saules kalendārs – “Nasing Spešal”, bet varbūt kādam var noderēt. 😀

Daļa lapu vel nav pabeigtas – atrodas izstrādes procesā, jo pieejamo datu apjoms ir ļoti liels un nezini “ko ķert un grābt”. 🙂

P.S. Ja rodas kādi jautājumi, ieteikumi vai piezīmes, vai arī kaut kas nestrādā – zvaniet! Tfu… rakstiet!  Komentāros, sadaļā FAQ vai arī uz citadapasaule@gmail.com .

P.S.2 Ja kādā lapā (piem. Saules monitorings) manāt šādu attēlu  tas nozīmē, ka zem viņa slēpjas kāda animācija vai video. Uzklikšķinot uz attēla tā ir piejama jaunā lapā.

Kamēr mēs gulējām asteroīda Apofisa dvīņubrālis… (Video)

Iepriekšējā naktī 14.09.12 Zemei patraucās garām asteroīds 2012 QG42, pēc kosmiskiem mērogiem salīdzinoši tuvā attālumā – 7,4 DL (1 DL =1 attālums līdz mēnesim). Asteroīds tika atklāts tikai mēnesi atpakaļ un tā diametrs ir 310 metri, salīdzinājumā asteroīda Apofisa diametrs ir 320 metri.

Bet 10.septembrī pagaidām vel nezināms objekts ietriecies Jupiterā. Iespējams ka tas ir asteroīda Apofisa mazākais brālītis, ar aptuvenu diametru 160 metri. 🙂 

Jupitera masa ir 318 reizes lielāka par Zemes masu, pēc diametra tas ir 11 reizes lielāks un tilpums ir aptuveni 1300 reizes lielāks nekā Zemei, kas to padara par lielāko planētu saules sistēmā.

Vaļasprieka astronomi no ASV ziņo par spožu uzliesmojumu Jupitera atmosfēras augšējos slāņos, kas varētu liecināt par sadursmi ar kādu asteroīdu vai komētu. Pirmais šo notikumu pamanīja un par to paziņoja Dens Petersons no Viskonsīnas štata, kurš tobrīd pētīja strīpaino milzu planētu savā 300 milimetru LX200 teleskopā.

10.09.2012 13:35:30 pēc Latvijas laika “es pamanīju spožu, divas sekundes garu uzliesmojumu Jupitera austrumu daļā. Tā diametrs varētu būt aptuveni 160 kilometri,” rakstīja Petersons. “Jāgaida, iespējams, ka tuvāko pāris dienu laikā attīstīsies tumšs plankums. Es domāju, ka tā varēja būt kāda maza, agrāk nezināma komēta, kura tagad jau ir iegājusi vēsturē, cerams, ka tā savu vārdu būs ierakstījusi Jupitera mākoņos.”

Arī Džordžs Hals no Teksasas tonakt fotografēja Jupiteru. No viņa safotografētajiem kadriem izveidota animācija.

Visticamāk, ka sadursmes vaininieks ir neliels asteroīds vai komēta, līdzīgi kā 2010. gada jūnijā un augustā. Slavenākā sadursme noteikti ir 1994. gadā novērotā Šūmeikera-Levija 9 komētas tikšanās ar milzu planētu, kurā tika atstāta virkne “rētu”.

1994. gada 16. jūlijā Jupiters deva izšķirošo norādi par dinozauru galu.  Zemes teleskopi pavērsās pret  lielāko Saules sistēmas planētu, fotografēja notikumus no kosmosa. Šūmeikera-Levi komēta 9 (tās atklājēji bija Jūdžins un Kerolaina Šūmeikeri un  kanādietis Deivids Levijs),  lidojot ar ātrumu vairāk nekā 160 000 km/st,  tik ļoti pietuvojās Jupiteram, ka planētas gravitācija sarāva to gabalos, radot 21 atlūzu, katru   vidusmēra asteroīda lielumā, ap kilometru diametrā. Septiņas dienas atlūzas krita uz Jupitera ik pa astoņām stundām.

Sīkāku atlūzu mākoņi tika uzsviesti 3000 km augstumā virs planētas. Pēc nedēļas Habla kosmiskā teleskopa fotoattēli rādīja skrambu Jupitera ārējā apvalkā, kas bija tik liela, ka tajā ietilptu visa Zeme. Ja tikai viena no šādām daļām būtu ķērusi Zemi, putekļi, kas rastos eksplozijas rezultātā, pārklātu visu planētu un radītu globālu katastrofu.

Bet atgriezīsimies pie asteroīda Apofisa, kura viesošanos Zemes tuvumā gaidāma 2029.gada 13.aprīlī 4:36.

Asteroīds Apofiss sver 55 miljonus tonnu un ir 320 metru diametrā, kā arī sevī slēpj 65 tūkstošu atombumbu lielu enerģiju. Ārvalstu zinātnieki lēš, ka Zemē tas ietriekšoties ar ātrumu 45 tūkstoši km/h. Bet ja arī asteroīds kaut kādu mistisku iemeslu dēļ nokristu uz Zemes, pēc zinātnieku aprēķinātās trajektorijas, Latviju tas neskartu un radītu lokālu katastrofu. Un pastāv arī daudzas iespējas mainīt asteroīda trajektoriju lai tas uz Zemes nenokristu.

2029.gadā PASAULES GALS NEBŪS! Un 2036 arī nebūs! 🙂

Izmantotie materiāli: Vesti.runews.discovery.comStarspace.lvflickr.comsakaru-pasaule.lv, lv.wikipedia.org, valdostamuseum.org,  ,  , TVNET

Mēģinās klonēt mamutu (Video)

Sibīrijas austrumos atrastas labi saglabājušās mamuta atliekas, kas raisa cerību, ka sen izmirušais dzīvnieks varētu tikt klonēts.

Krievu zinātnieku komanda starp dzīvnieka spalvu un kaulu atliekām atradusi neskartas šūnas. Šādā gadījumā dzīvnieka klonēšana teorētiski ir iespējama, neskatoties uz faktu, ka tas izmiris jau 4 000 vai pat 10 000 gadus senā pagātnē.

Mamuta atliekas atrastas vairākus metrus zem zemes mūžīgā sasaluma zonā Sibīrijas ziemeļaustrumu provincē Jakutijā.

«Viss, kas mums nepieciešams klonēšanai, ir viena dzīva šūna, kas spēj autonomi vairoties. Tad mums nebūs nekādu problēmu pavairot tās līdz daudziem tūkstošiem šūnu,» skaidro viens no zinātniekiem.

«Mēs pieļaujam, ka šajā reģionā valdošais mūžīgais sasalums varētu būt saglabājis dzīvas dažas no šūnām. Lai saglabātos dzīvas šūnas, dzīvnieka atliekām visu šo laiku būtu bijis jāatrodas stabilā temperatūrā starp -4C un -20C grādiem.

Jau iepriekš zinātnieki vairākkārt mēģinājuši klonēt mamutu, taču bez panākumiem. Daudzi ir pārliecināti, ka kaut kas tāds nemaz nav iespējams.

Tiek uzskatīts, ka lielākā daļa mamutu izmiruši jau pirms 10 000 gadu, bet nelielas dzīvnieku grupas vēl dažus tūkstošus gadu turpinājušas dzīvot Aļaskā un tagad Krievijai piederošajā Vrangeļa salā Ziemeļu Ledus okeānā.

BNN, Vesti.ru

Eirāzijas lielākās upes ūdeņi kļuvuši sarkani (Video)

Ķīnas upes Janzi ūdeņi, vel pagaidām nenoskaidrotu iemeslu dēļ kļuvuši sarkani.

Jandzi, arī Čandzjana, ir Eirāzijas garākā un ūdeņiem bagātākā upe, trešā garākā upe pasaulē (pēc Nīlas un Amazones). Tek Ķīnas teritorijā, tās garums ir apmēram 6300 km, bet baseina platība – 1 808 500 km2. (Vikipēdija)

Vesti.ru