ANO klimata konference noslēgusies ar simbolisku vienošanos (Video)

Ieilgusī ANO klimata konference svētdien tomēr noslēgusies ar vienošanos, apstiprinot pasākumu paketi, kuru konferences rīkotājvalsts Dienvidāfrika atzinusi par “sabalansētu”. Saskaņā ar panākto vienošanos sarunas par jaunu tiesiski saistošu līgumu oglekļa dioksīda izmešu apjoma samazināšanai tiks uzsāktas jau nākamgad un tām jānoslēdzas līdz 2015.gadam, bet jaunajam līgumam jāstājas spēkā līdz 2020.gadam.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Šobrīd spēkā esošā Kioto protokola darbības termiņš beidzas 2012.gadā, taču Eiropas Savienība (ES) piekritusi uzņemties vienpusējas saistības samazināt tā dēvēto siltumnīcefekta gāzu emisiju, sākot ar 2013.gadu. Tas gan lielā mērā ir simbolisks akts, jo jau iepriekš ES bija paziņojusi, ka līdz 2020.gadam samazinās savu oglekļa dioksīda izmešu daudzumu par 20%, salīdzinot ar 1990.gada līmeni.

ES ar vienpusējām saistībām varētu pievienoties arī Jaunzēlande, Norvēģija un Šveice, vēsta Eiropas diplomāti. Tajā pašā laikā Kanāda, Krievija un Japāna paziņojušas, ka negrasās pagarināt saistības, kuras uzliek Kioto protokols, kas attiecas vienīgi uz bagātajām valstīm, izņemot ASV, kuras no protokola izstājās 2001.gadā. Minētās valstis norāda, ka tas būtu bezjēdzīgi, ja saistības neuzņemas pasaules lielākie siltumnīcefekta gāzu emitētāji – ASV, Ķīna un Indija.

Panākta arī vienošanās par Zaļā klimata fonda vadīšanu, taču vienošanos par veidiem, kā iegūt fondam nepieciešamos līdzekļus panākt nav izdevies. Zaļā klimata fonda mērķis ir sniegt atbalstu nabadzīgajām valstīm klimata izmaiņu ierobežošanā un to seku novēršanā. Paredzēts, ka līdz 2020.gadam ikgadējām fonda izmaksām jāsasniedz 100 miljardi dolāru.

Lai gan vienošanos izdevās panākt tikai pēc smagām sarunām, kas lika konferences darbību pagarināt par 36 stundām, Dienvidāfrikas starptautisko attiecību ministres Maites Nkoanas-Mašabanes paziņojums par sarunu noslēgšanos tika uzņemts ar aplausiem.

TVNET, Al Jazeera English

Latvijā skatāms mamuta skelets (Video)

Neko tādu daudzi nebūs redzējuši. No tālās Sahas Republikas — Jakutijas – uz Rīgu atvesti Ledus laikmeta liecinieki. Šovakar Baltijas Starptautiskajā akadēmijā no kastēm izsaiņo… īstus mamutus. Tos no rītdienas varēs apskatīt līdz šim nebijušā izstādē. Tās nolūks – pievērst sabiedrības uzmanību globālās sasilšanas problēmām.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Arktikas sasalušajā augsnē ieslēgtās metāna un citas gāzes, paceļoties reģiona vidējai gaisa temperatūrai nonāk atmosfērā paātrinot un pastiprinot globālo sasilšanu, brīdina zinātnieki.

Šo siltumu absorbējošo gāzu ietekmei uz pasaules klimatu var būt spēcīgāka, nekā agrāk tika uzskatīts, un lielāka kā pasaules mežu izciršana.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Informācijas avots: LTV Ziņu dienests, msnbc.com

13 siltāki gadi pasaulē reģistrēti pēdējo 15 gadu laikā (Video, Grafiskā informācija, Foto)

Kopš tiek veikta meteoroloģisko mērījumu uzskaite, trīspadsmit siltākie gadi pasaulē reģistrēti pēdējo 15 gadu laikā, otrdien paziņoja Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Pasaules Meteoroloģijas organizācija (WMO).

Šī lapa vairs nav pieejama.

2011.gads noslēdz līdz šim pasaulē siltāko desmitgadi, PMO secinājusi savā ikgadējā ziņojumā par klimata izmaiņu tendencēm un ekstrēmiem laikapstākļiem, kas otrdien tika prezentēts ANO konferencē par klimata jautājumiem Dienvidāfrikas Republikas pilsētā Durbanā.

“Mūsu zinātne ir precīza un tas nepārprotami pierāda, ka pasaule sasilst un sasilšana notiek cilvēka darbības rezultātā,” teica WMO ģenerālsekretārs Mišels Žaro, uzsverot, ka vides politikas veidotājiem visā pasaulē vajadzētu ņemt vērā ziņojumā secināto.

“Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu koncentrācija atmosfērā ir sasniegusi jaunus rekordus un ļoti strauji tuvojas līmenim, kas nozīmē vidējo globālās temperatūras paaugstināšanos par 2 līdz 2,4 grādiem pēc Celsija skalas,” viņš skaidroja. Zinātnieki uzskata, ka temperatūras paaugstināšanās par vairāk nekā diviem grādiem var radīt ilgtermiņa un neatgriezeniskas izmaiņas gan uz sauszemes, gan ūdeņos.

Ziņojumā uzsvērts, ka 2002.-2011.gada periods tāpat kā 2001.līdz 2010.gada periods bijusi siltākā desmitgade kopš 1850.gada. 2011.gads ir bijis desmitais siltākais gads pasaulē kopš 1850.gada, kad sāka veikt rūpīgu meteoroloģisku rādījumu reģistrāciju.

Gads bijis ļoti silts, pat neskatoties uz to, ka 2010.gada otrajā pusē izveidojās un līdz pat šā gada maijam turpinājās okeāna un atmosfēras fenomens “La Nina”, kura laikā Klusā okeāna virsmas temperatūra pazeminājās par 3 līdz 5 grādiem pēc Celsija skalas zem normas. Tas bija viens no spēcīgākajiem šādiem klimata fenomeniem pēdējo 60 gadu laikā.

WMO ziņojumā runāts par ciklisko klimata fenomenu “La Nina”, kas notiek reizi trīs līdz septiņos gados un veicināja ekstrēmus laikapstākļus, piemēram sausumu Austrumāfrikā, Klusā okeāna centrālajā ekvatoriālajā daļā un ASV dienvidos. Tas veicināja plūdus Dienvidāfrikā, Austrālijas austrumos un Dienvidāzijā.

Plūdu dēļ noslīkusi autoražotāja Honda Motor rūpnīca Ajutajā (Ayutthaya), Taizemē. Šobrīd gan ūdens sācis atkāpties. @ NRA

Lai gan “La Nina” un tās meteoroloģisko pārinieku “El Nino” nav izraisījušas klimata pārmaiņas, zinātnieki norāda, ka okeāna temperatūras paaugstināšanas globālās sasilšanas rezultātā var ietekmēt cikliskās laika parādības intensitāti un biežumu.

Informācijas avoti: Delfi.lv, berkeleyearth.org, NOAA, NRA

Rakstā paustais viedoklis var nesakrist ar bloga veidotāju viedokli.

Gaidāmo pasaules kataklizmu saraksts (Video)

Zinātnieki esot sastādījuši Zemei draudošo kataklizmu sarakstu. Ieteiktu pret to izturēties ar veselīgu skepsi! 🙂

Šī lapa vairs nav pieejama.

Bet mēdiji baumo, ka 19.gadsimta beigās cilvēcei draudēja bojāeja, ko varēja izraisīt komētas sadursme ar Zemi, pie šāda secinājuma esot nonākuši meksikāņu zinātnieki. Ja tas būtu noticis, sprādziena spēks līdzinātos trīs tūkstošiem Tunguskas meteorītu sprādzienu spēkam.

Zinātnieki izpētījuši meksikāņu astronoma Hosē Boniljesa fotogrāfijas, kas uzņemtas 1883.gada augustā. Zinātnieks toreiz fiksēja 447 objektus, kas bija redzami uz Saules diska. Analizējot fotogrāfijas, zinātnieki nonāca pie secinājuma, ka zinātnieks vērojis komētu, kas patraukusies ļoti tuvu garām Zemei un sašķīdusi vairākos fragmentos.

 Spriežot pēc aprēķiniem, kosmiskie objekti Zemei garām palidojuši 538 līdz 806 tūkstošu kilometru attālumā. Objektu platums bija no 46 līdz 795 metriem, bet garums svārstījās no 68 līdz kilometram un vairāk. Ja komēta toreiz būtu ietriekusies Zemē, būtu notikusi milzīga katastrofa.

«Šie objekti bija tik tuvu, ka varēja ietriekties Zemē. To izmērs bija lielāks nekā Tunguskas meteorītam. Ja tie saskartos ar mūsu planētu, divu dienu laikā notiktu katastrofa, kas pielīdzināma 3275 Tunguskas katastrofām, kas, iespējams, novestu pie dzīvības izzušanas uz Zemes,» secina pētījuma autori.

Informācijas avots: Vesti.ru, Apollo