Ukrainā notikusi avārija alumīnija ķīmiskās pārstrādes uzņēmumā (Video)
01/03/2011
Ziņu avots: Первый канал
Bulusana vulkāna izvirdums pārvērš dienu tumšā naktī (Video)
21/02/2011
Šī lapa vairs nav pieejama.
Glābjoties no vulkāna izvirduma, pirmdien savas mājas pametuši ap dieviem tūkstošiem filipīniešu, ziņo iedzīvotāji. 1559 metrus augstā Bulusana vulkāna izvirdums uz aptuveni 20 minūtēm pārvēta dienu tumšā naktī, izmetot gaisā ievērojamu pelnu mākoni, AFP pavēstīja reģionālais armijas pārstāvis.
Šī lapa vairs nav pieejama.
Lasīt vairāk par šo ziņu
Atmosfēras fenomeni Latvijā – 1 daļa: Sudrabainie mākoņi kļūst spožāki (Video, Foto, Grafika)
19/02/2011
Lai arī ziema negrasās atkāpties un šķiet, ka līdz pavasarim ir kā līdz trejdeviņām zemēm, ar pilnu pārliecību varam teikt, ka vasara pienāks. Un līdz ar to, visticamāk, ieradīsies arī neparastais fenomens, kas vērojams debesīs.
Kad noriet Saule, un debesis kļūst tumšas, jums var paveikties ieraudzīt plānus, viļņainus mākoņus, kas burtiski mirdz. Tie ir sudrabainie jeb polārie mezosfēras mākoņi (Noctilucent cloud), kas veidojas augstu atmosfērā (80-85 kilometri). Tieši tādēļ Saule tos apspīd pat tad, kad tā atrodas aiz horizonta.
Šī lapa vairs nav pieejama.Šis fenomens nav ieraugāms katru vakaru, ņemot vērā, ka mēdz būt arī apmākušās dienas. Metjū DeLends, kurš šos mākoņus pēta jau 11 gadus, nav redzējis tos pārāk bieži. Ja jums nav izdevies noķert sudrabainos mākoņus, neskumstiet, jaunākie pētījumi liecina, ka iespējas pamanīt šo neparasto skatu pieaug. DeLends ir atmosfēras zinātnieks no NASA Godārda kosmisko lidojumu centra. Viņš saviem pētījumiem izmanto īpašus instrumentus, kuri ir lidojuši ar dažādiem pavadoņiem jau kopš 1978. gada.
Lasīt vairāk par šo ziņu
Pie Lielās izmiršanas, visticamāk, vainojamas vulkāniskās aktivitātes (Video)
26/01/2011
Zinātnieki atklājuši jaunus pierādījumus tam, ka masveidīgi vulkānu izvirdumi varējuši kļūt par tā dēvētās perma katastrofas jeb Lielās izmiršanas – vienas no lielākajām izmiršanām mūsu planētas vēsturē – cēloni. Sibīrijā strādājušo speciālistu raksts publicēts žurnālā Nature Geoscience, bet īsumā par pētījumu raksta portāls SCIENCENOW.
Perma katastrofa notika pirms aptuveni 250 miljoniem gadu – joprojām neskaidru iemeslu dēļ no Zemes izzuda aptuveni 90% visu okeānu iemītnieku un aptuveni 70% uz sauszemes mītošo dzīvo būtņu. Pastāv vairākas izplatītas hipotēzes, kas skaidro notikušo. Viena no tām apgalvo, ka dzīvnieki gājuši bojā ļoti aktīvas vulkāniskās darbības un tās seku dēļ.
Lai pārbaudītu šo versiju, jaunā pētījuma autori izanalizēja Sibīrijas trapus – magmas nogulas, kas veidojušās ap perma un triasa perioda robežlaiku jeb aptuveni vienlaikus ar Lielo izmiršanu. Iežos, kas veidojušies tieši pirms perma katastrofas sākuma, zinātnieki atklāja mikroskopiskas daļiņas, kas pēc masas un izmēriem atgādināja ogļu daļiņas, kādas izmet atmosfērā mūsdienu ogļu rūpnīcas.
Pētnieki uzskata, ka šādas daļiņas varēja izveidoties, kad lava izrāvās no pazemes caur Sibīrijas ogļu slāņiem. Vieglākās ogļu daļiņas varēja pacelties atmosfērā līdz pat 20 kilometru augstumā un izplatīties pa visu planētu ar gaisa straumju starpniecību. Kad ogļu daļiņas, kas satur arī smagos metālus, nonāca okeānā, tā ūdeņi kļuva pārāk toksiski Zemes iemītniekiem.
Jāatgādina, ka pagājušā gada pašās beigās cits zinātnieku kolektīvs, kas tāpat strādāja ar Sibīrijas trapiem, atrada citus pierādījumus tam, ka Lielās izmiršanas cēlonis, visticamāk, ir vulkāniskās aktivitātes. Izmantojot iegūtos datus, pētnieki pieļāva, ka izvirdumu laikā lava «iesūkusi» triljoniem tonnu fluora, hlora un sēra, kas, nonākot atmosfērā, varēja izpostīt ozona slāni.
Citāda Pasaule 