It kā jau vakardiena, bet tik un tā nenoturējos neielikt un ja vel labs materiāliņš pieejams 🙂
Austrāliešu režisors Kriss Tendži (Chris Tangey) un viņa kolēģi, filmējot dabas skatus, nofilmējuši arī kādu ļoti neparastu dabas parādību – uguns tornado.
Filmētāji uguns tornado nejauši pamanīja, kad tas atradās tikai 300 metru attālumā no viņiem.
Tornado radījis iznīcinātājam raksturīgu troksni un sniedzies aptuveni 30 metru augstumā.
Neparastā dabas parādība novērota netālu no Alisspringsas pilsētas Austrālijas centrālajā daļā.
Dabas pētnieki norāda, ka uguns tornado ir ļoti reta un bīstama parādība. Tā rodas, kad augšup ejošā gaisa plūsma izraisa aizdegšanos vai arī tornado nonāk kontaktā ar liesmām.
Viens no traģiskākajiem ar uguns tornado saistītiem incidentiem noticis Japānā 1923.gadā, kad šī dabas parādība 15 minūtēs paņēma 38 tūkstošu cilvēku dzīvības.
Ledus klātās platības Arktikā augustā samazinās tik strauji kā nekad iepriekš kopš šādu mērījumu sākšanas 1979.gadā, liecina Kolorādo universitātes Nacionālā sniega un ledus datu centra publicētā informācija.
Ledāju platība Arktikā patlaban ir mazāka nekā 2007.gadā, kad tika reģistrēts visu laiku mazākais ledus daudzums – 2007.gada 16.septembrī ledus klātās teritorijas izmērs saruka līdz 4,13 miljoniem kvadrātkilometru. Ja pašreizējā tendence turpināsies, šā gada septembrī tiks sasniegts jauns atkušņa rekords.
Jūlijā ledus daudzums Ziemeļu Ledus okeānā bija otrs mazākais, atpaliekot vienīgi no 2011.gada atkušņa. Šā gada 1.augustā ledāju platība bija sarukusi līdz 6,5 miljoniem kvadrātkilometru – tik zems rādītājs šajā datumā novērots pirmo reizi vēsturē. 10.augustā ledāju platība samazinājās jau līdz 5,4 miljoniem kvadrātkilometru, kas arī ir neredzēti zems rādītājs.
Šajā vasarā Arktikā tika novērots neparasts fenomens – vasaras negaisi. Pēdējos 34 gados šādi negaisi ir reģistrēti ne vairāk kā 8 reizes.
Neierasti strauja ledus kušana šovasar konstatēta ne tikai Ziemeļu Ledus okeānā, bet arī Grenlandē. Pirmo reizi 34 gados – kopš tiek veikti novērojumi no satelītiem – atkusnis jūlijā skāra teju visu Grenlandi, lai gan parasti ledus kušana vērojama tikai pusē salas.
Pētnieki no Kornela universitātes jūnija sākumā paziņoja, ka sarūkošās ledāju platības var nozīmēt vairāk aukstuma viļņu un sniega vētru Ziemeļu puslodes vidējā platuma grādos, tajā skaitā ASV un Eiropā.
Tā kā ledus sedz arvien mazākas ūdens platības, okeāns vasarā uzņem vairāk Saules enerģijas. Ūdenī uzkrātais siltums ziemā silda atmosfēru, samazinot gaisa spiediena un temperatūras starpību starp Arktiku un vidējiem platuma grādiem. Tas savukārt vājina dominējošos vējus, kuri parasti neļauj aukstumam aizplūst uz dienvidiem, un līdz ar to pieaug varbūtība, ka vidējos platuma grādos ieplūst aukstās arktiskās gaisa masas, secinājuši zinātnieki.
Andris iesūtījis interesantas 1.augustā virs Rīgas pie T/C Spice novērotas optiskās parādības fotogrāfijas. Apgriestā varavīksne ir viens no salīdzinoši reti novērojamiem halo paveidiem.
Dažreiz to sauc par uguns varavīksni, lai gan šā tipa varavīksne rodas ledus, nevis uguns iespaidā. Lai šī arka būtu redzama, Saulei jāatrodas 58 grādus augstu debesīs, kurās peld spalvu mākoņi. Vēl jo vairāk, daudzajiem, plakanajiem, heksagonālajiem ledus kristāliem, no kuriem veidoti spalvu mākoņi, jābūt novietotiem horizontāli, lai tie kopā veidotu milzīgu ledus prizmu, kas atstaro Saules gaismu. Tādēļ šā tipa varavīksnes ir ļoti reta parādība.
Viens no bieži izplatītiem mītiem ir, ka šī optiskā parādība ir novērojama pirms lielām zemestrīcēm – piem. Varavīksnes mākoņi 30 minūtes pirms zemestrīces Ķīnā. Kaut gan nekāda tieša saistība starp šiem diviem notikumiem nekad nav pierādīta.
Rževskas ciemata iedzīvotājus Kaļiņingradas apgabalā pamatīgi sabaidīja neparastā dabas parādība, kad tā sapostīja divas mājas un pārējos ciemata iedzīvotājus atstāja bez sadzīves elektrotehnikas.
Lodveida zibens ir spīdošs, lodveida formas 10—20 cm diametrā veidojums, kas dažu desmitu sekunžu vai dažu minūšu laikā izlādējas. Tas ir viens no zibens veidiem. Negaisa mākoņos tas novērots līdz 100 reižu biežāk nekā Zemes tuvumā.
23.aprīļa vakarā uz Zemes sākās magnētiskā vētra, kuru izraisīja vairāki vāji C klases uzliesmojumi uz Saules un kura savu maksimālo līmeni G2 sasniedza 24. aprīļa rītā. Magnetometri uzrādīja augstu ģeomagnētisko aktivitāti vidējos platuma grādos, bet diemžēl naktī no 23. uz 24.aprīli lielāko daļu Eiropas, ieskaitot Latviju, klāja biezi mākoņi un ziemeļblāzmas nebija iepējams novērot.
24.aprīļa vakarā sākās vel viena, bet vājāka magnētiskā vētra un pie Latvijas robežām parādījās ziemeļblāzma. Šoreiz debesis bija skaidras un Jānim Šatrovskim no Burtniekiem izdevās iemūžināt šo fenomenu.
“Pēc iepriekšējās nakts magnētiskās vētras jau likās ka nebūs nekādu cerību ko sagaidīt. Jo redz`, pie mums ir tā, ka ja ir apmācies, tad ir polārblāzma.. Bet laiciņš rādās jauks, Mēness ar Venēru kopā pazūd zem horizonta un zaļā blāzmu arka sāk izrādīt kādas dzīvības pazīmes.”
“Nu nekas īpašs jau patiesībā… pēc kāda laiciņa viss pazuda ka nebijis. Bet tad kad biju jau migā, atnāca SMS ar textu: Kp5.”
Šonakt uz Zemes sākās vāja G1 līmeņa magnētiskā vētra, bet tomēr ziemeļblāzmas bija redzamas arī Latvijā.
Lai arī Latvijā pagājušājā naktī debesis pārsvarā bija apmākušās, Jānis Šatrovskis no Valmieras puses tomēr paguva iemūžināt šo dabas fenomenu.
Nu re kā! brīdī kad cilvēks jau iet gulēt, pirksti tomēr niez pārbaudīt kosmisko laikapstākļu stāvokli, un še tev!! Aun nu ūziņas kājās un velcies uz pļavu… Prieki gan īsi, jo blāzma parādījās tik uz pāris minūtēm, un pēcāk debesis apmācās pilnībā.
Citāda Pasaule 