Kūstot Alpu ledājiem atklājas Pirmā pasaules kara ainas un nokrituša lidmašīna (Foto)

31.augustā strauji kūstot Trentino kalnu ledājiem Itālijas ziemeļos, atklājās liels daudzums Pirmā pasaules kara munīcijas.

Katrs lādiņš sver no 7-10 kilogramiem. 85-100 mm kalibra spridzekļi tika atrasti 3200 metru augstumā.

Kaujas šajos kalnos starp Itālijas un Austroungārijas karaspēkiem notikušas starp 1915 un 1918 gadu.

Bet Alpu ledājiem kūstot, Francijā, Monblāna pakājē, atradušās atlūzas no Air India lidmašīnas, kas šajā reģionā avarēja 1966.gadā.

Pēc gadu desmitiem, kas pavadīti zem ledus, virszemē parādījies avarējušās lidmašīnas ritenis, kāda kurpe un labi saglabājies maiss ar Indijas diplomātisko pastu.

Lietas no nelaimīgā gaisa kuģa atraduši tūristi, kas gar Monblāna nogāzi bija devušies pārgājienā. Viņi informējuši Šamonī tūrisma biroju, ka zem ledus manījuši ko līdzīgu ritenim.

Pēc brīža atraduma vietā ieradies glābšanas dienesta darbinieks, kurš apstiprinājis, ka kalns tik tiešām «atdevis» teju pusgadsimtu glabātas lietas.

Zināms, ka pasta maisā atradušās 1966.gada indiešu un angļu avīzes, kā arī citi dokumenti. Indijas vēstniecība Parīzē apstiprinājusi, ka šāds atradums tiešām noticis, taču atteikusies sniegt sīkākus komentārus

Photo Blog, BNN,  The Telegraph

Vai zema Saules aktivitāte izraisa aukstas ziemas?

Jauns pētījums apstiprina sen pastāvošās aizdomas, ka zema Saules aktivitāte izraisa aukstas ziemas dažos pasaules reģionos. Pierādīts, ka mazs Saules plankumu skaits nozīmē aukstākas ziemas Centrāleiropā, liecina informācija Amerikas Ģeofizikas savienības mājaslapā.

Vairāki Eiropas zinātnieki apkopojuši datus par Reinas – Vācijas lielākās upes – aizsalšanu, sākot no 1780.gada. Reina kopš seniem laikiem izmantota kā transporta ceļš, tāpēc dažādos dokumentu arhīvos ir atrodamas ziņas, kuros gados upe ir aizsalusi un kuros – ne.

Pētījuma gaitā atklājās, ka laika periodā no 1780. līdz 1963.gadam Reina aizsala 14 reizes. Tā kā upes aizsalšana iespējama tikai pie ļoti zemas gaisa temperatūras, šie dati atspoguļo gadus, kuros Centrāleiropu piemeklējusi auksta ziema.

Salīdzinot sala periodus ar Saules 11 gadu aktivitātes ciklu, tika noskaidrots, ka desmit no 14 upes aizsalšanas gadījumiem notika gados ar zemu Saules aktivitāti. Zinātnieki pēc tam aprēķināja, ka pastāv 99 procentu varbūtība, ka ļoti aukstas ziemas Centrāleiropā ir saistītas ar pazeminātu Saules aktivitāti.

Līdz ar to pirmo reizi ir gūts statistiski nozīmīgs apstiprinājums tam, ka Saules aktivitāte ietekmē klimatu un ka aukstām ziemām Centrāleiropā ir kopējs iemesls.

Kad Saules aktivitāte ir zema, uz zvaigznes ir maz plankumu un samazinās ultravioletā radiācija, kas nozīmē, ka Zemes atmosfēra saņem nedaudz mazāk siltuma. Tas savukārt izraisa gaisa cirkulācijas izmaiņas atmosfēras zemākajos slāņos – troposfērā un stratosfērā. Šīs izmaiņas savukārt maina laikapstākļus, tostarp dažos reģionos pazeminot gaisa temperatūru.

Pagaidām nav gūti pārliecinoši pierādījumi, ka Saules aktivitāte maina visas Zemeslodes vidējo temperatūru. Konstatēts, ka periodos, kad uz Saules ir maz plankumu un ziemas Centrāleiropā kļūst aukstākas, Islandē gaisa temperatūra paaugstinās.

Visticamāk, arī 2009.-2011.gada aukstās ziemas Eiropā bija sekas zemai Saules aktivitātei. Pētnieki gan norāda, ka globālās sasilšanas dēļ arī šīs aukstās ziemas, kas atkārtojas vidēji ik pēc 10 vai 11 gadiem, kļūst arvien siltākas. To apliecina fakts, ka kopš 1963.gada Reina nav aizsalusi.

Pašreizējais Saules 11 gadu aktivitātes cikls ir divdesmit ceturtais kopš 1755.gada, kad tika sākta Saules plankumu uzskaite. Tā sākumā un iepriekšējā cikla beigās – 2007.-2010.gadā – tika novērota neierasti zema Saules aktivitāte. Patlaban tuvojas 24.cikla maksimums, kas gaidāms 2013.gada sākumā vai vidū.

11 gadu cikls ir īsākais un tādēļ vislabāk izpētītais Saules aktivitātes cikls, bet zināms, ka pastāv arī garāki cikli. Pašreizējais 11 gadu aktivitātes cikls ir vājākais pēdējo simts gadu laikā, un daži zinātnieki izteikuši prognozes, ka zema Saules aktivitāte turpināsies vairākus gadu desmitus. Agrāk šādos periodos novērota būtiska gaisa temperatūras pazemināšanās Eiropā, kā arī paaugstināta vulkānu aktivitāte un tā saucamās vulkāniskās ziemas – ļoti auksts laiks un dažādas klimata galējības vulkānu izmešu dēļ.

Piepildoties prognozēm par gaidāmu zemu Saules aktivitāti – un par spīti globālajai sasilšanai – tuvākajās desmitgadēs Eiropā varētu būt vairāk aukstu un sniegotu ziemu, intervijā laikrakstam «Financial Times» iepriekš atzina Lielbritānijas meteoroloģijas dienesta «Met Office» pārstāvis. «Mēs tagad uzskatām, ka aptuveni pusi no laikapstākļu atšķirībām starp dažādiem gadiem veido izmaiņas Saules aktivitātē,» sacīja profesors Braiens Goldings, kurš meteoroloģijas dienestā strādā jau četrdesmit gadu.

ApolloVseneprostotak.ruUSF EncounterWikipedia, NOAA

P.S. Bet pat spīti zemajai Saules aktivitātei tieši pēdējos laikā visā pasaulē tiek pārspēti temperatūras rekordi : Temperatūras rekordi pasaulē – Lucifers Eiropā, izžuvusī Misisipi un izkususī Arktika (Video)

Un kas notiks kad Saule atkal kļūs aktīva – sāksim stādīt palmas?

Baltijas jūras vidū atklāta jauna Stounhendža? (Video)

Tieši pirms gada zviedru jūras dzīļu pētnieki Botnijas līcī, meklējot senus kuģu vrakus, 92 metru dziļumā uzdūrās dīvainam 18 metrus diametrā lielam noslēpumainam diskveida objektam.

Pētnieki teica, ka diska apkārtne bija kā uzarta un, ja disks izrādītos lidojošais šķīvītis, tad varētu padomāt, ka tas pēc piezemēšanās ir pārvietojies šurpu turpu.

Savukārt ufologi pievērsa uzmanību, ka atrastais diskveida objekts atgādina filmas  „Zvaigžņu karu” leģendāro gaisa kuģi. Atradumam pirms gada lielu uzmanību pievērsa arī zviedru plašsaziņas līdzekļi.


Pats ekspedīcijas vadītājs Pīters Lindbergs teica, ka savā 18 gadus ilgajā profesionālajā darbībā ir redzējis daudz dažādu dīvainu atradumu, bet šis lielais priekšmets viņam ir īsta mīkla. Viņš bija pārliecināts, ka gadījumā, ja tas nav NLO, tad „jauna Stounhendža” gan.

Pirms gada Lindbergs sūkstījās, ka ekspedīcijai nav naudas, lai turpinātu veikt pētījumus. Tomēr nu ekspedīcija atkal ir devusies uz noslēpumaino vietu Botnijas līcī. Tā šonedēļ publiskoja ekspedīcijas rezultātus, fotogrāfijas un video. 

Lai arī objekts atgādina kaut ko līdzīgu parastam akmens krāvumam, tā precizētie izmēri ir iespaidīgi – diametrā tas sasniedz 60 metrus, bet augstums virs jūras dibena ir 3-4 metri. Salīdzinoši Stounhendžas akmeņu krāvumu diametrs ir 33 metri, bet augstums 4,1 metrs.

Izmantotie materiāli: Kasjauns.lv

Jauna hipotēze par milzu uzliesmojumiem uz Saules (Video)

Pretēji iepriekšējām hipotēzēm, uz Saules ir iespējami tā sauktie superuzliesmojumi, kuri izraisītu līdz šim nepiedzīvota stipruma magnētiskās vētras un radiācijas starojumu, nodarot nopietnu kaitējumu Zemei. Pie tāda secinājuma ir nonākusi zinātnieku grupa no Kioto Universitātes Japānā.

Līdz šim tika uzskatīts, ka uz Saules var notikt tikai parastie uzliesmojumi, kuri rada magnētiskās vētras, kas spējīgas traucēt sakaru sistēmas un sabojāt satelītus, bet superuzliesmojumi iespējami tikai uz zvaigznēm, kuru tuvumā riņķo smaga planēta ar Jupiteram līdzīgu masu, izraisot tā saukto “karstā Jupitera” efektu.

Milzīgais Saules koronas izvirdums 2011 gada 7 jūnijā

Cenšoties pārbaudīt šo teoriju, zinātnieku grupa ar teleskopa palīdzību no 2009. gada aprīļa līdz decembrim ik pēc 30 minūtēm mērīja aptuveni 83 tūkstošu Saulei līdzīgu zvaigžņu spožumu.

Pats spēcīgākais reģistrētais X28+ kategorijas Saules uzliesmojums 2003 gada 4 novembrī.

Pētījuma rezultātā uz 148 zvaigznēm konstatēja 365 superuzliesmojumus, bet “karstā Jupitera” efekts uz tām nav konstatēts. Tas ļāvis pētniekiem secināt, ka superuzliesmojumi teorētiski ir iespējami arī uz Saules. “Tāda parādība Zemei var nodarīt lielu ļaunumu, mēs turpināsim pētījumus,” žurnālistiem pavēstīja zinātnieku grupas vadītājs Kandzunari Sibata.

Delfi.lv

Skat. arī:  Postošas Saules vētras iespējamība tuvākajos gados – 1:8 (Filma)

P.S. Uz atvadām milzīgais Saules plankums 1476 (Skat. Saules aktivitātes pieaugums un polārblāzmu 2012 pavasara sezonas noslēgums? (Foto)šodien 17.maijā 4:47 (pēc Latvijas laika) radīja ilgstošu M5.1 kategorijas uzliesmojumu. 

Uzliesmojums  izsauca S2 līmeņa (vidēja līmeņa) radiācijas vētru un R2 līmeņa (vidēja līmeņa) radiotraucējumus. Kā arī  protonu vētru uz Zemes.

NOAA, Vesti.ru