Kamēr mēs gulējām asteroīda Apofisa dvīņubrālis… (Video)

Iepriekšējā naktī 14.09.12 Zemei patraucās garām asteroīds 2012 QG42, pēc kosmiskiem mērogiem salīdzinoši tuvā attālumā – 7,4 DL (1 DL =1 attālums līdz mēnesim). Asteroīds tika atklāts tikai mēnesi atpakaļ un tā diametrs ir 310 metri, salīdzinājumā asteroīda Apofisa diametrs ir 320 metri.

Bet 10.septembrī pagaidām vel nezināms objekts ietriecies Jupiterā. Iespējams ka tas ir asteroīda Apofisa mazākais brālītis, ar aptuvenu diametru 160 metri. 🙂 

Jupitera masa ir 318 reizes lielāka par Zemes masu, pēc diametra tas ir 11 reizes lielāks un tilpums ir aptuveni 1300 reizes lielāks nekā Zemei, kas to padara par lielāko planētu saules sistēmā.

Vaļasprieka astronomi no ASV ziņo par spožu uzliesmojumu Jupitera atmosfēras augšējos slāņos, kas varētu liecināt par sadursmi ar kādu asteroīdu vai komētu. Pirmais šo notikumu pamanīja un par to paziņoja Dens Petersons no Viskonsīnas štata, kurš tobrīd pētīja strīpaino milzu planētu savā 300 milimetru LX200 teleskopā.

10.09.2012 13:35:30 pēc Latvijas laika “es pamanīju spožu, divas sekundes garu uzliesmojumu Jupitera austrumu daļā. Tā diametrs varētu būt aptuveni 160 kilometri,” rakstīja Petersons. “Jāgaida, iespējams, ka tuvāko pāris dienu laikā attīstīsies tumšs plankums. Es domāju, ka tā varēja būt kāda maza, agrāk nezināma komēta, kura tagad jau ir iegājusi vēsturē, cerams, ka tā savu vārdu būs ierakstījusi Jupitera mākoņos.”

Arī Džordžs Hals no Teksasas tonakt fotografēja Jupiteru. No viņa safotografētajiem kadriem izveidota animācija.

Visticamāk, ka sadursmes vaininieks ir neliels asteroīds vai komēta, līdzīgi kā 2010. gada jūnijā un augustā. Slavenākā sadursme noteikti ir 1994. gadā novērotā Šūmeikera-Levija 9 komētas tikšanās ar milzu planētu, kurā tika atstāta virkne “rētu”.

1994. gada 16. jūlijā Jupiters deva izšķirošo norādi par dinozauru galu.  Zemes teleskopi pavērsās pret  lielāko Saules sistēmas planētu, fotografēja notikumus no kosmosa. Šūmeikera-Levi komēta 9 (tās atklājēji bija Jūdžins un Kerolaina Šūmeikeri un  kanādietis Deivids Levijs),  lidojot ar ātrumu vairāk nekā 160 000 km/st,  tik ļoti pietuvojās Jupiteram, ka planētas gravitācija sarāva to gabalos, radot 21 atlūzu, katru   vidusmēra asteroīda lielumā, ap kilometru diametrā. Septiņas dienas atlūzas krita uz Jupitera ik pa astoņām stundām.

Sīkāku atlūzu mākoņi tika uzsviesti 3000 km augstumā virs planētas. Pēc nedēļas Habla kosmiskā teleskopa fotoattēli rādīja skrambu Jupitera ārējā apvalkā, kas bija tik liela, ka tajā ietilptu visa Zeme. Ja tikai viena no šādām daļām būtu ķērusi Zemi, putekļi, kas rastos eksplozijas rezultātā, pārklātu visu planētu un radītu globālu katastrofu.

Bet atgriezīsimies pie asteroīda Apofisa, kura viesošanos Zemes tuvumā gaidāma 2029.gada 13.aprīlī 4:36.

Asteroīds Apofiss sver 55 miljonus tonnu un ir 320 metru diametrā, kā arī sevī slēpj 65 tūkstošu atombumbu lielu enerģiju. Ārvalstu zinātnieki lēš, ka Zemē tas ietriekšoties ar ātrumu 45 tūkstoši km/h. Bet ja arī asteroīds kaut kādu mistisku iemeslu dēļ nokristu uz Zemes, pēc zinātnieku aprēķinātās trajektorijas, Latviju tas neskartu un radītu lokālu katastrofu. Un pastāv arī daudzas iespējas mainīt asteroīda trajektoriju lai tas uz Zemes nenokristu.

2029.gadā PASAULES GALS NEBŪS! Un 2036 arī nebūs! 🙂

Izmantotie materiāli: Vesti.runews.discovery.comStarspace.lvflickr.comsakaru-pasaule.lv, lv.wikipedia.org, valdostamuseum.org,  ,  , TVNET

Asteroīds Apofiss: cilvēcei atlikuši 17 gadi (Video)

Asteroīds Apofiss tika atklāts 2004. gadā un sākumā tika paredzēts, ka 2029. gadā tas Zemeslodei palidos tuvu garām. Bet pēdējie aprēķini liecinam ka pastāv maza varbūtība, ka asteroīds ar masu 50 miljons tonnas un 320 metru diametru, var ietriekties Zemē 2029. gada 13.aprīlī, piektdienā plkst. 4:36 pēc Grinvičas laika. Ja šoreiz paveicās, tad nākošais, bet vel kritiskāks datums ir 2036 gada 13.aprīlis (šoreiz laikam svētdiena 🙂 ), kad asteroīds mēros atpakaļceļu…

Tuvāko gadu laikā Krievija iecerējusi kosmosā nosūtīt «gravitācijas traktoru», kurš pie asteroīda Apofisa pārbaudīs tehnoloģiju, kas varētu mainīt asteroīdu trajektorijas un tādējādi radīt veidu, kā pasargāt Zemeslodi no sadursmes.

Krievijā notikušajā Starptautiskajā aviācijas un kosmosa izstādē valsts Centrālais zinātniski pētnieciskais mašīnbūves institūts norādīja, ka šāds lidojums varētu tikt veikts jau 2020. gadā. Tāpat Krievija plāno 21. gadsimta divdesmitajos gados uz Jupitera pavadoni Ganimēdu nosūtīt iekārtu, kas mēģinās uz planētas atklāt dzīvības pazīmes, pavēstījis institūts.

Ideja par «gravitācijas traktoriem», kas varētu ietekmēt zemei bīstamu asteroīdu trajektorijas, NASA inženieriem radās pirms vairākiem gadiem.

Vesti.ru, DB

Nedēļas kosmisko notikumu apskats – “Savu asteroīdu neredzēsi!” (Video)

Par spīti tam ka astronomi apgalvo ka visi lielie un potenciāli bīstamie asteroīdi ir jau atklāti un uzskaitīti, 14.jūnijā tuvu Zemei (pēc kosmiskiem mērogiem :)) palidoja puskilometru liels asteroīds, kuru atklāja Austrāliešu astronomi tikai dažas dienas iepriekš.  Asteroīds 2012 LZ1 palidoja garām Zemei 7,5 miljonu kilometru attālumā, kas 14 reizes pārsniedz attālumu līdz Mēnesim.

Divi ilgstoši M klases uzliesmojumi uz Saules, kurus šīs nedēļas trešdienā un ceturtdienā radīja milzīga Saules plankumu grupa AR1504, šodien uz Zemes izraisīja  magnētisko vētru.

Magnētiskā vētra sasniedza  G2 līmeni, kas atbilst vidēji spēcīgai magnētiskai vētrai.

Tuvojas vēsturiskais brīdis, kad cilvēces pirmais sūtnis būs sasniedzis Saules sistēmas malu un izlidos starpzvaigžņu telpā. Jaunākie dati no NASA zondes Voyager 1, kurš no Zemes tika palaists 1977.gadā liecina, ka vērtīgais kosmiskais aparāts ir sasniedzis reģionu, kur lādēto daļiņu, kuru izcelsme meklējama ārpus Saules sistēmas, intensitāte ir ievērojami pieaugusi.

Dati 17,8 miljardus kilometrus lielo attālumu no Voyager 1 līdz NASA Tālo kosmosa sakaru antenām paveic 16 stundās 38 minūtēs. Tajos ietverta informācija par lādēto daļiņu skaitu, kuru nosaka uz 34 gadus vecā kosmiskā aparāta esošie augstas enerģijas teleskopi. Šīs daļiņas veidojās, kad Saules apkaimē zvaigznes uzsprāga kā pārnovas.

“No 2009. līdz 2012. gada janvārim mēs esam novērojuši pakāpenisku galaktisko kosmisko staru intensitātes pieaugumu par aptuveni 25%,” paziņoja  Voyager projekta zinātnieks Eds  Stouns. “Pavisam nesen mēs reģistrējām ļoti strauju pieaugumu šajā spektra daļā. Kopš 7. maija kosmiskā starojuma  intensitāte ir pieaugusi par 5 procentiem nedēļā un deviņiem procentiem mēnesī.”

Zinātnieki prognozē, ka nākamais būtiskais rādītājs, kura izmaiņas varētu tikt reģistrētas tuvākajā laikā, ir kosmosa kuģi ieskaujošo magnētisko līniju virziens. Heliosfēras iekšienē tās stiepjas austrumu-rietumu virzienā. Kad kosmiskais aparāts ielidos starpzvaigžņu vidē, zinātniskā komanda paredz, ka šīs līnijas būs ornientētas pārsvarā ziemeļu-dienvidu virzienā. Datu analīze ilgs vairākas nedēļas un Voyager komanda šobrīd ir ķērusies pie pēdējā datu komplekta analīzes.

Gan Voyager 1, gan 2 ir labā stāvoklī. Voyager 2 šobrīd atrodas nedaudz vairāk nekā 14,7 miljardu kilometru attālumā no Saules.

, NOAAStarspace.lv

Jauna hipotēze par milzu uzliesmojumiem uz Saules (Video)

Pretēji iepriekšējām hipotēzēm, uz Saules ir iespējami tā sauktie superuzliesmojumi, kuri izraisītu līdz šim nepiedzīvota stipruma magnētiskās vētras un radiācijas starojumu, nodarot nopietnu kaitējumu Zemei. Pie tāda secinājuma ir nonākusi zinātnieku grupa no Kioto Universitātes Japānā.

Līdz šim tika uzskatīts, ka uz Saules var notikt tikai parastie uzliesmojumi, kuri rada magnētiskās vētras, kas spējīgas traucēt sakaru sistēmas un sabojāt satelītus, bet superuzliesmojumi iespējami tikai uz zvaigznēm, kuru tuvumā riņķo smaga planēta ar Jupiteram līdzīgu masu, izraisot tā saukto “karstā Jupitera” efektu.

Milzīgais Saules koronas izvirdums 2011 gada 7 jūnijā

Cenšoties pārbaudīt šo teoriju, zinātnieku grupa ar teleskopa palīdzību no 2009. gada aprīļa līdz decembrim ik pēc 30 minūtēm mērīja aptuveni 83 tūkstošu Saulei līdzīgu zvaigžņu spožumu.

Pats spēcīgākais reģistrētais X28+ kategorijas Saules uzliesmojums 2003 gada 4 novembrī.

Pētījuma rezultātā uz 148 zvaigznēm konstatēja 365 superuzliesmojumus, bet “karstā Jupitera” efekts uz tām nav konstatēts. Tas ļāvis pētniekiem secināt, ka superuzliesmojumi teorētiski ir iespējami arī uz Saules. “Tāda parādība Zemei var nodarīt lielu ļaunumu, mēs turpināsim pētījumus,” žurnālistiem pavēstīja zinātnieku grupas vadītājs Kandzunari Sibata.

Delfi.lv

Skat. arī:  Postošas Saules vētras iespējamība tuvākajos gados – 1:8 (Filma)

P.S. Uz atvadām milzīgais Saules plankums 1476 (Skat. Saules aktivitātes pieaugums un polārblāzmu 2012 pavasara sezonas noslēgums? (Foto)šodien 17.maijā 4:47 (pēc Latvijas laika) radīja ilgstošu M5.1 kategorijas uzliesmojumu. 

Uzliesmojums  izsauca S2 līmeņa (vidēja līmeņa) radiācijas vētru un R2 līmeņa (vidēja līmeņa) radiotraucējumus. Kā arī  protonu vētru uz Zemes.

NOAA, Vesti.ru