Ko mums gaidīt no Mēness pietuvošanās Zemei? (Video)

Šī lapa vairs nav pieejama.

Nākamnedēļ, 19.martā, Zemei pietuvosies Mēness. Tiks sasniegts vismazākais attālums starp Zemi un Mēnesi kopš 1992.gada. Attālums būs 356 500 kilometru.

Kā informēja Latvijas Astronomijas biedrības (LAB) projektu vadītājs Mārtiņš Gills, Mēness orbīta nav ideāli apaļa, bet gan eliptiska, tādēļ ik katrā Mēness apriņķošanas reizē, kas gadā ir aptuveni 13 reizes, tas ir gan tuvu Zemei, gan attālinās no tās. Attāluma maiņa ir robežās starp apmēram 360 000 līdz 400 000 kilometru.

Aptuveni reizi gadā pilnmēness periods sakrīt ar brīdi, kad ir perigejs jeb Mēness ir vistuvāk Zemei, kā arī reizi gadā iznāk, ka pilns Mēness ir apogejā jeb vistālāk no Zemes, skaidroja LAB pārstāvis.

“Vizuāli tas maina Mēness izmēru par apmēram 12%. Nevarētu teikt, ka, pietuvojoties Mēnesim, ir vērojamas būtiskas izmaiņas, taču mazliet vairāk to ar neapbruņotu aci var saskatīt. Tiesa, reti kad novēro tieši pilnmēnesi tuvu Zemei, jo vērtīgāki ir novērojumi, ja gaisma ir slīpi, kad Mēness forma veido dažādas pakāpes sirpjus, jo tad var uz Mēness labi saskatīt kalnus un krāterus,” sacīja Gills.

Kā norādīja speciālists, šoreiz Mēness pietuvošanās Zemei būs 19.martā, kad sanāk diezgan precīza sakritība pilnmēness mirklim un perigejam, tomēr nevarētu teikt, ka tas ierindas apstākļos būs kaut kā īpaši pamanāms.

Ziņu avots: Leta, Vesti.ru

Pētījums: Strauji paātrinās polārās ledus segas kušana (Video, Grafiki)

Šī lapa vairs nav pieejama.

Grenlandes un Antarktīdas ledus segas kušanas temps “strauji palielinās”, paaugstinot arī jūras līmeni, liecina otrdien publiskotais ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) finansētais pētījums. Rezultāti liecina, ka ledus segas kļuvušas par jūras līmeņa paaugstināšanās galveno cēloni, un tas noticis daudz ātrāk, nekā tika prognozēts iepriekš. Un to masas zudums jūras līmeni ietekmē vairāk nekā ledus zudums kalnu virsotnēs un ledājos.

Pētījuma ietvaros tika aplūkotas izmaiņas polārajā ledus segā līdz šim ilgākajā laika posmā. Lai pētītu izmaiņas masā, izmantoti divdesmit gadu ikmēneša satelīta mērījumi un reģionālā atmosfēras klimata dati. “Tas, ka ledus segas nākotnē dominēs jūras līmeņa paaugstināšanās procesā, nav pārsteigums – tās satur daudz lielāku ledus masu nekā kalnu ledāji,” atzīmēja pētījuma vadošais autors, NASA Reaktīvās kustības laboratorijas un Kalifornijas universitātes pētnieks Ēriks Rignots. “Pārsteidzoši ir tas, ka ledus segu augošais pienesums vērojams jau tagad,” viņš piebilda. Zinātnieks arī brīdināja, ka, saglabājoties pašreizējai tendencei, jūras līmenis būs “ievērojami augstāks”, nekā 2007.gadā prognozēja ANO klimata izmaiņu komisija.

Lasīt vairāk par šo ziņu

Sākusies zemes magnētisko polu maiņa? (Video)

Šobrīd esošie magnētiskie poli savās vietās jau atrodas vairāk nekā 750 000 gadus un pasaules zinātnieku aprindās jau labu laiku pastāv bažas, ka polu maiņa var notikt salīdzinoši tuvā nākotnē…

Šī lapa vairs nav pieejama.

Ziņu avots: Vesti.ru

Raksti par tēmu: Zemes magnētiskā lauka izmaiņas un magnētisko polu nobīde (Video)

Zinātnieki brīdina, ka tuvojas sestā masveida izmiršana (Video)

Šī lapa vairs nav pieejama.
Dažādu zīdītāju sugu pakāpeniska izzušana var nozīmēt to, ka strauji tuvojas Zemes vēsturē pēc kārtas sestā masveida izmiršana, kas mūs var piemeklēt pēc 3-22 gadu simteņiem, vēstī ārvalstu plašsaziņas līdzekļi. Zinātnieki gan atzīmē, ka situāciju vēl esot iespējams vērst par labu.
Šī lapa vairs nav pieejama.

Pirmās izmiršanas laikā pirms 440 miljoniem gadu tika iznīcināti 86 procenti sugu. Savukārt 251 miljonu gadu atpakaļ Lielās izmiršanas laikā no zemes virsas pazuda vairāk nekā 95 procenti no visām dzīvajām būtnēm, kas apdzīvoja planētu. Salīdzinoši nesenāka sugu izmiršana notika pirms 65,5 miljoniem gadu, kad izzuda dinozauri kopā ar sesto daļu visu dzīvnieku sugu.

Lasīt vairāk par šo ziņu