Japānā atkal zemestrīce: zinātnieks norāda, ka tas turpināsies 10 gadus (Video)

Pazemes grūdieni bija jūtami Tokijā, savukārt zemestrīces epicentrs atradies Fukušimas prefektūrā. Darbinieki no «Fukušimas-1» evakuēti netika, paziņoja TEPCO. Komplekss turpina darbu arī pēc zemestrīces.

Šī lapa vairs nav pieejama.

ASV Ģeoloģijas dienesta ģeofiziķis Ross Steins norādīja, ka 11.marta spēcīgās zemestrīces pēcgrūdieni varētu turpināties vēl nākamos desmit gadus. «Visticamāk, paies apmēram desmit gadi, un tad pēcgrūdieni pārstās satricināt Japānu,» sacīja Steins. Zinātnieks norādīja: «Tokijai ilgus gadus būs jābūt modrai. Nevienam nevajadzētu domāt, ka viss beigsies pēc nedēļas vai mēneša.»

“Fukušima un Černobiļa ir ļoti atšķirīgas,” preses konferencē aģentūras galvenajā mītnē Vīnē sacīja Florijs, kurš IAEA vada atomdrošības nozari. “Šis ir absolūti atšķirīgs negadījums.” Otrdien Japāna vērtējumu Fukušimas AES krīzei paaugstināja uz starptautiskās kodoldrošības skalas (INES) maksimālo – septīto – atzīmi. Šāds vērtējums savulaik tika arī dots Černobiļas katastrofai.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Atbilstoši Japānas aprēķiniem kopējā radiācijas noplūde Fukušimas AES ir 370 000 terabekereli, bet Černobiļā tā bija 5,2 miljoni terabekerelu, norādīja Florijs. Černobiļas katastrofu izraisīja cilvēka kļūda un konstrukcijas nepilnības, bet Fukušimas krīzi – bezprecedenta stipruma zemestrīce un cunami. Turklāt Fukušimas AES darbs tika automātiski apturēts, bet Černobiļas reaktors darbojās. “Negadījumu mehānika ir ļoti atšķirīga,” uzsvēra amatpersona.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Černobiļas reaktoram nebija dzelzsbetona korpusa, bet Fukušimā tāds ir, un tas nav izpostīts pat pēc vairākiem sprādzieniem. Černobiļas sprādziena rezultātā liela radiācija nonāca augstu atmosfērā, “izplešoties pa visu pasauli”. Tostarp visi Fukušimas reaktori tika izslēgti zemestrīces laikā, un pašā reaktora korpusā sprādzienu nav bijis. Japānas dienesti būtu rīkojušies tāpat, arī ja INES atzīme būtu paaugstināta agrāk. “Novērtējums neizmaina to, ko viņi ir darījuši evakuācijas, cilvēku izmitināšanas, uzraudzības un ekoloģijas jomā,” norādīja eksperts.

Ziņu avots: Apollo, Vesti.ru, TVNET, euronews

FIB noņem slepenības zīmogu dokumentam par NLO katastrofu Rouzvelā (Video)

FIB noņēmis slepenības plīvuru dokumentam, kurš par prieku ufologiem, stāsta par mīklainajiem notikumiem Rozvelā (ASV, Ņūmeksikas štats), kurš pazīstams visā pasaulē ar baumām, par tur it kā nokritušu lidojošo “šķīvīti” un ar fotouzņēmumu parādīšanos ar it kā citplanētieša mirstīgajām atliekām. Ir arī video, kas datēts ar 1947 gadu.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Daudzi skeptiķi uzskata, ka tā ir fikcija, bet tagad viņiem tiek uzrādīts oficiāls dokuments, tiesa gan datēts ar 1950 gadu. Dokumentā aprakstīts, ka kāds FIB aģents (viņa vārds rūpīgi aizzīmēts) paziņojis par tuksnesī atrastiem 3 lidojošajiem “šķīvīšiem”, kuros atradās cilvēkiem līdzīgas būtnes sudrabotā apģērbā. Viņu augums bijis tikai ap vienu metru.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Dokumentā tāpat arī minēts iespējamais katastrofas cēlonis – virszemes radaru iedarbība. Par pierādījumu to diez vai var uzskatīt, bet ir fakti ka ASV valdība pagājušā gadsimta vidū izrādīja īpaši paaugstinātu interesi par šo valsts reģionu.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Ziņu avots: Vesti.ru, Madcat.lv, dailymotion.com

Zinātne nebeidz sevi pārsteigt… (Video)

ASV zinātnieki Ilinoisas paātrinātājā “Tevatron” guvuši pārliecinošus pierādījumus jaunas, līdz šim nezināmas elementārdaļiņas eksistencei, un, lai gan šis atklājums vēl jāpārbauda, zinātnieki par 99,99% pārliecināti, ka tas ir radikāls pavērsiens fizikā, kas liks pārrakstīt “visas līdzšinējās mācību grāmatas”, vēsta raidorganizācija BBC. Projektā iesaistītie zinātnieki vēl analizē iegūtos datus, bet, ja viņu pieņēmumi apstiprināsies, tā būs līdz šim absolūti nezināma daļiņa, par kuras eksistenci zinātniekiem nav bijis ne jausmas. Atklājums var dot iespējas izprast līdz šim nezināmos fundamentālos spēkus un izraisīt radikālu pavērsienu fizikas zinātnes sasniegumos.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Zinātnieki “Tevatron” paātrinātajā analizējuši protonu un antimatērijas daļiņu – antiprotonu – sadursmes un to rezultātā radušās W bozonu un citu daļiņu plūsmas. Tieši šajās plūsmās zinātnieki pamanījuši savādu “lēcienu”, kas nav iekļauts elementārdaļiņu fizikas modelī.

“Mēs zinām, ka ir četri spēki – elektromagnētisms, gravitācija un vāja un spēcīga kodolmijiedarbība. Tas varētu būt piektais spēks. Visas fizikas mācību grāmatas nāksies pārrakstīt,” paudis fiziķis no ASV Nacionālās paātrināšanas laboratorijas “Fermilab” Dens Hūpers.

Zinātnieki gan atzīst, ka pastāv neliela 0,1% varbūtība, ka eksperimentā iegūto rezultātu izraisīja statistiskas svārstības datos. Lai atklājumu atzītu oficiāli, varbūtība, ka novērotā parādība ir nejauša, nedrīkst pārsniegt vienu miljono daļu.

Hūpers, kurš pats nepiedalījās eksperimentā, skaidrojis, ka rezultāts iegūts, analizējot datus, ko devis viens no diviem “Tevatrona” detektoriem. Tas nozīmējot, ka savus pieņēmumus kolēģi zinātnieki varēs pārbaudīt, neiedarbinot paātrinātāju atkārtoti, bet vienkārši analizējot datus vēlreiz.

Turklāt Eiropā, Šveicē esošā Lielā hadronu paātrinātāja eksperimenti ļaus ASV kolēģiem iegūt vēl vairāk datu un pierādīt vai noliegt pieņēmumu par jauno daļiņu.

Oksfordas Universitātes fiziķis Tonijs Veidbergs intervijā BBC atzinis, ka pagaidām dati par jauno elementārdaļiņu nav diez ko pārliecinoši. Viņš klāstīja, ka 30 gadu laikā, kopš viņš strādā nozarē, ne vienu reizi vien parādījušies interesanti dati, kuri vēlāk nav kļuvuši par reāliem atklājumiem.

Ziņu avots: Delfi.lv, Vesti.ru, Discovery.com

Kā ar pakavu pa pieri (Video)

Apostolos Kristou un Deivids Eišers no Armāgas observatorijas Ziemeļīrijā atklāja asteroīdu 2010 SO16. Ar ko gan ir unikāls šis Zemei tuvais asteroīds? Izklausās pilnīgi nereāli, bet izrādās, ka tas riņķo ap Sauli pa pakavveida orbītu.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Pacentīsimies saprast dažas patiesības. Pirmkārt, objekti, kas atrodas tālāk no Saules nekā Zeme, riņķo lēnāk. Otrkārt, objekti, kas atrodas tuvāk Saulei, riņķo pa orbītu ātrāk. Tad iedomāsimies asteroīdu, kurš atrodas nedaudz tuvāk Saulei nekā Zeme. Tā kā tā orbitālais ātrums ir nedaudz lielāks, laika gaitā tas Zemi “panāks”. Tuvojoties planētai, tās gravitācija pievilks asteroīdu. Tas tiks piebremzēts un attālināsies no Saules. Jaunā orbīta būs nedaudz lielāka nekā Zemes orbīta. Asteroīds atpaliks no Zemes, līdz planēta to “noķers” un novirzīs tuvāk Saulei, kur tas atkal riņķos ātrāk nekā Zeme.

No Zemes skatupunkta asteroīds ap Sauli riņķo pa pakavveida orbītu, pastāvīgi tuvojoties un attālinoties Zemei, bet nekad nepalidojot tai garām. No asteroīda skatu punkta tas riņķo ap Sauli ar dažādu ātrumu, atšķirībā no tā, cik tuvu tas atrodas Saulei. SO16 gadījumā viena cikla periods ir 350 gadi. Lai arī SO16 orbīta atrodas tuvu Zemes orbītai, asteroīds vistuvākajā punktā atrodas 50 reizes tālāk nekā Mēness no Zemes.

Šāda tipa orbītas tiek uzskatītas par ļoti nestabilām, jo pat neliels gravitācijas līdzsvara traucējums var izjaukt orbītu. SO16 ir izrādījies neparasti ilgdzīvojošs šajā pozīcijā. Kristou un Eišers veica vairākas simulācijas, lai noskaidrotu, cik ilgu laika periodu asteroīds riņķo pa šo orbītu. Mainot dažādus parametrus, viņi ieguva vērtības no 120 000 līdz pat vairāk nekā miljons gadiem.

Mūsdienās ir zināmi vēl trīs objekti, kas riņķo pa pakavveida orbītu, bet tie visi ir mazāki nekā SO16, kura diametrs ir daži simti metru. Neviens no trim mazajiem objektiem šajās orbītās nenoturēsies ilgāk par dažiem tūkstošiem gadu.

Zinātnieki vēlētos noskaidrot, kas ir šis asteroīds un no kurienes tas ir ieradies. Viena no versijām ir, ka tas ir parasts galvenās joslas asteroīds, kurš dažādu planētu gravitācijas spēku mijiedarbības rezultātā ir nokļuvis neprastajā orbītā. Nevar izslēgt iespēju, ka tas ir Mēness gabals, kurš līdz šim nezināmu faktoru ietekmē ir izkļuvis no Zemes-Mēness sistēmas gravitācijas ietekmes un izveidojis stabilu rezonansi ar Zemi. Galu galā SO16 varētu būt viens no hipotētiskajiem triangula līdzsvara punktu objektiem, kas atrodas 60 grādus uz priekšu un nopakaļus Zemei tās orbītā. Ja šādi objekti pastāv un SO16 ir viens no tādiem, tad, visticamāk, tie ir vēsturisks materiāls, kurš saglabājies šajās pozīcijās kopš planētu veidošanās laikiem.

Sākotnēji asteroīda analīzi var veikt ar spektrometriem. Ja šis objekts izrādīsies patiesi interesants, zinātnieki apsver iespēju nosūtīt turp zondi, kas varētu veikt izpēti uz vietas un varbūt pat savākt paraugus un nogādāt tos atpakaļ uz Zemi.

Ziņu avots: Starspace, Wikipedia, Space.com